Tikai prezidents var izglābt Vecrīgas grautiņa dalībnieku Bērziņu no cietuma 32
Ir pagājuši deviņi gadi, kopš Vecrīgas grautiņiem, kad saniknots pūlis ar bruģakmeņiem dauzīja Saeimas logus, izlaupīja veikalus un iesaistījās sadursmēs ar policiju. Vairāk nekā 80 dalībniekiem tiesas procesi jau beigušies un sodi izciesti. Process vēl nav noslēdzies folkloristam Ansim Ataolam Bērziņam. Viņš atrodas cietumā Čehijā, kur februārī mammas acu priekšā cietumsargi viņu piekāva, svētdien vēstīja raidījums “Nekā personīga”.
Čehijā Bērziņš gaida tiesas lēmumu par izdošanu. Latvijā atgriezties viņš nevēlas, jo vainu grautiņos neatzīst, notiesāšanu un cietumsodu uzskata par netaisnīgu politisku izrēķināšanos. Juridiski viņš ir darījis visu, lai savu stāvokli pasliktinātu. Tuvinieki atbalsta Bērziņa ideālus un cer, ka dziesminieka ciešanas izbeigs Valsts prezidents.
2009.gada 13.janvārī Doma laukumā ap desmit tūkstošiem cilvēku pieprasīja Saeimas atlaišanu. Kad sanāksme beidzās, sākās stihiski protesti, nu jau pie Saeimas nama.
Spriedze auga, uz Saeimas namu sāka lidot bruģakmeņi. Notika sadursmes ar policiju, veikalu un policijas mašīnu demolēšana.
Starp protestētājiem pamanāms arī dziesminieks un folklorists Ansis Ataols Bērziņš. Arī viņš ņēma rokās akmeņus un meta Saeimas nama virzienā.
Bērziņš bija viens no aptuveni 80 dalībniekiem, kam bija jāstājas tiesas priekšā par masu nekārtībām. Iznākums varēja būt ļoti bēdīgs, jo tobrīd likums par šo nodarījumu mazāko iespējamo sodu paredzēja cietumu uz 8 gadiem.
Tomēr Bērziņam un citiem apsūdzētajiem paveicās. Kamēr policija un prokuratūra lietu izmeklēja, Saeima Krimināllikumā samazināja zemāko soda slieksni līdz 3 gadiem. No vairāk nekā 80 apsūdzētajiem, cietumā nonāca mazāk par desmit personām. Tikai tie, kas jau iepriekš bija pārkāpuši likumu. Pārējiem tiesa piesprieda nosacītus sodus, vai piespiedu darbu.
Arī Bērziņam Augstākā tiesa par aktīvu dalību masu nekārtībās piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz gadu un 8 mēnešiem. Spriedums stājās spēkā 2015.gada aprīlī. Atbilstoši soda izpildes kodeksam, Bērziņam desmit dienu laikā bija jāpiesakās probācijas dienestā.
Valsts probācijas dienests aicināja Ansi Ataolu Bērziņu reģistrēties soda izpildes uzraudzībai. Notiesātajam būtu dienests jāinformē par savu dzīves vietu, darbu un jāpaziņo par izbraukšanu. Bērziņš atteicās sadarboties.
Ansis Ataols Bērziņš ir pārliecināts, ka Augstākā tiesa viņu ir atbrīvojusi no saistībām pret probācijas dienestu, jo spriedumā īpaši atzīmējusi, ka, notiesājot nosacīti, nav nosakāmi papildu pienākumi.
Viņa advokāts Jānis Mucenieks skaidro: “ Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus, izdarīja secinājumu, ka nekādi papildus pienākumi Bērziņa kungam nav uzliekami. Acīmredzot, probācijas dienests, kad uzsāka darbu ar šo Bērziņa lietu, pieļāva ļoti rupju kļūdu, neiedziļinājās tiesas spriedumā, varbūt, pat viņu vispār nelasīja un vienkārši pēc iestrādāta tipveida šablona sūtīja arī Bērziņa kungam uzaicinājumu ierasties uz probācijas dienestu. Bērziņa kungs, būdams izglītots cilvēks, apskatījās vēlreiz, kas rakstīts tiesas spriedumā, un lasa, ka viņam nav nekādi papildus pienākumi pildāmi”.
Probācijas dienestā saka, ka nekādas kļūdas nav. Sodu izpildes kodekss paredz, ka ikvienam nosacīti notiesātajam ir jāsadarbojas ar probācijas dienestu. To apstiprinājusi arī tiesa, kas pēc dienesta ierosinājuma lēma par Bērziņa nosacītā soda aizstāšanu ar cietumu.
“Šie pienākumi, kas attiecās uz jebkuru nosacīti notiesāto, neatkarīgi no tā, vai tiesa ir pieņēmusi lēmumu noteikt papildu pienākumus tiem pienākumiem, kas jau tā ir noteikti Latvijas soda izpildes kodeksā vai nē, un līdz ar to Latvijas soda izpildes kodeksā viens no būtiskajiem un sākuma pienākumiem ir ierasties dienestā noteiktu dienu laikā, un šis pienākums ir spēkā neatkarīgi, vai tiesa ir vai nav noteikusi citus pienākumus, jebkuram nosacīti notiesātajam,” stāsta VPD Uzraudzības un probācijas programmu departamenta vadītāja, VPD vadītāja vietniece Ilona Linde.
Pēc Lindes teiktā var noprast, ja Bērziņš būtu ieradies, viņam būtiski ierobežojumi nebūtu noteikti.
“Ja viss ir kārtībā, cilvēks sadarbojās, ir uz sadarbību vērsts, nāk uz dienestu tad, kad dienests aicina, tad dienesta mērķis nav maksimāli iejaukties cilvēka privātajā dzīvē un saukt viņu katru nedēļu. Nē, jo zemāks ir šis risks, ja cilvēkam pamatlietās viss ir kārtībā, nu tad arī šī tikšanās ir periodiska – reizi mēnesī, reizi divos,” uzsver I.Linde.
Ansis Ataols Bērziņš uz notikušo skatās citādāk. Viņš nekad nav atzinis sevi par vainīgu, jo gājis protestēt pret toreizējās Ivara Godmaņa valdības politiku. Tas bijis politiskās pārliecības jautājums. Arī sadarbība ar probācijas dienestu bijis principa jautājums.
“Viss ko es darīju, es darīju savas tautas labad, savas zemes labad, bet es tomēr nedomāju, ka mana valsts izpostīs manu dzīvi, tikai tāpēc, ka es nenododu savu tautu. Es to negaidīju,” tāds ir A. Bērziņa skaidrojums.
Laikā, kad probācijas dienests gaidīja Bērziņu, viņš bija devies studēt uz Lietuvu, vēlāk uz Meksiku, tad uz Čehiju. Līdz ar izbraukšanu no valsts viņš pārkāpa nosacītā soda noteikumus.
Tagad Bērziņš atrodas Čehijas cietumā. Apcietināt viņu prasīja Latvija, lai nogādātu mājās soda izciešanai. Latvijā atgriezties viņš negrib, uzskata, ka tiek politiski vajāts, tāpēc izdošanu ir apstrīdējis tiesā.
Ansi Čehijā regulāri apciemo mamma Jeļena Staburova. 19.februārī viņa kļuva par liecinieci dēla piekaušanai.
“Pēc tam es pat nesapratu, no kurienes parādījās vēl, man šķiet, ka trīs vīri, tādās pašās melnās formās kā visi apsargi, kuri sāka pilnīgi nemotivēti kopā ar to apsargu, kas viņam uzlika roku dzelžus, sist Ansi. Viņi nogrūda viņu, pie tam es stāvēju. Tad es sāku briesmīgi kliegt,” atceras Jeļena Staburova.
Cietuma ārsts nekādus ievainojumus neesot saskatījis, taču, pateicoties čehu advokātei, notikušo izdevies fiksēt. Ansim konstatēti sasitumi, nobrāzumi un zilumi, savainots celis. Viņš pārvietojas ar kruķiem.
“Advokāte panāca, ka viņu aizved pie pilsētas ārsta, kurš ļoti smagus ievainojumus konstatēja un visu pierakstīja, piefiksēja. Arī man tas papīrs ir. Bet cietums pret viņu ierosināja krimināllietu par to, ka viņš uzbruka cietumsargam un bojāja sienu liftā. Pie tam rokas viņam visu laiku bija sasietas,” stāsta mammma.
Tagad pie prokurora guļ divi iesniegumi no advokātes un no cietuma priekšnieka, un tā lieta tiek izskatīta.
Par notikušo informēta Ārlietu ministrija un Latvijas vēstniecība Čehijā. Vēstniecība cietumam lūgusi informāciju par incidentu un pieprasījusi garantēt Bērziņa drošību.
“Pēc tam vēstnieks Čehijā arī bija Ārlietu ministrijā, iesniedza notu, kur mēs arī lūdzām pievērst Čehijas Ārlietu ministrijai uzmanību šai lietai. 5.martā mēs saņēmām atbildi no ieslodzījuma vietas, kur tika izstāstīti incidenta apstākļi, tāpat uzzinājām, ka 20.februārī Bērziņš ir pārvietots uz citu ieslodzījuma vietu,” stāsta ĀM preses sekretārs Gints Jegermanis.
Ansis Ataols Bērziņš ieslodzījumā Čehijā atrodas jau gadu. Līdz šim divas tiesas ir lēmušas, ka viņš ir jāizdod Latvijai.
Konstitucionālās tiesas lēmums būšot mēneša laikā. Politisko patvērumu Čehijā viņš nevar saņemt, tāpēc cerības tur izkļūt no cietuma ir minimālas. Ja viņu izdos Latvijai, arī te viņu gaida cietums.
Tuvinieki uzskata, ka pēc konfliktiem cietumā, Anša drošība ir apdraudēta. Vienīgā cerība ir prezidenta apžēlošana.
“Latvijas prezidenta apžēlošana pēc paša prezidenta iniciatīvas. Tas ir vienīgais veids. Gaidīt, kad Ansis griezīsies pie prezidenta, viņš nevar to izdarīt, jo viņš nesēž Latvijā. Turklāt būdams īpaši smags kriminālnoziedznieks, viņam ir īpaši noteikumi, proti, viņš var griezties pie prezidenta tikai tad, kad viņš ir izcietis divas trešdaļas no sava soda, nevis kā parastais kriminālnoziedznieks,” stāsta J.Staburova.
Prezidenta kancelejā apžēlošanas lūgumus izskata apžēlošanas dienests. Šis gadījums nav vienkāršs. Reiz jau lūgums apžēlot Ansi ir noraidīts. 2016.gadā to bija iesniedzis advokāts, taču pats apžēlojamais tobrīd bija izsludināts meklēšanā. Tagad prezidentam apžēlot pēc savas iniciatīvas lūdz Anša tuvinieki un draugi.
“Prezidentam ir iespēja apžēlot personas, un Apžēlošanas likumā ir noteikti nosacījumi, pie kādiem var lūgt apžēlošanu, un personu loks, kuras var lūgt apžēlošanu, un ir publiski izskanējuši dažādi aicinājumi, viņi ir sadzirdēti un šobrīd prezidenta kancelejas apžēlošanas dienests izskata šo lietu. Es diemžēl nevaru sīkāk viņu komentēt, taču lieta tiek izskatīta,” skaidro Arnis Salnājs, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs.
Viņš piebilst, ka “apžēlošana pēc būtības ir prezidenta unikāla tiesība. Var lūgt kāds noteikts personu loks, taču vispirms ir nepieciešams sagatavot informāciju, ir nepieciešams iegūt pašas personas attieksmi pret viņas nodarījumu un par tālākiem plāniem, un tad prezidents pieņem šo savu lēmumu. Tas jebkurā gadījumā ir tikai viņa lēmums”.
Ansis Ataols Bērziņš sevi ir iedzinis strupceļā. Latvijā atgriezties viņš nevēlas, jo te viņu gaida cietums. Taču apžēlošana, visticamāk, nav iespējama, kamēr viņš nav Latvijā. Arī prezidentu viņš ir nostādījis neērtā situācijā.
Lēmums jāpieņem par cilvēku, kurš izteicis neuzticību valstij, prasot politisko patvērumu citur.
