“Tikai mūsu dēļ franči šodien nerunā vāciski!” Baltais nams nicinoši atbild uz prasību atdot Brīvības statuju 0
Francijas politiķis Raphaēls Gluksmans nesen aicināja ASV administrāciju atdot Brīvības statuju, kas tika dāvāta amerikāņiem kā dāvana, pieminot 100 gadus kopš Amerikas Neatkarības deklarācijas. Raphaēls Gluksmans paziņoja, ka Trampa Amerika nav pelnījusi šo pieminekli. Bet vai tas patiešām varētu notikt?
Runājot ar saviem atbalstītājiem, Gluksmans sacīja: “Atdodiet mums Brīvības statuju. Mēs vēlamies pateikt amerikāņiem, kuri ir izvēlējušies nostāties tirānu pusē, amerikāņiem, kuri atlaiž zinātniekus par to, ka viņi aizstāv zinātnes brīvību: ‘Atdodiet mums Brīvības statuju.’ Mēs jums to uzdāvinājām kā dāvanu. Tā bija mūsu dāvana jums. Taču, acīmredzot, jūs to nicināt. Tad viņa būs priecīga būt kopā ar mums,” viņš piebilda. Gluksmana uzstāšanās svētdien (16. martā) izraisīja vētrainus aplausus.
Baltais nams ignorēja Gluksmana bažas, uzsverot, ka Francijai vajadzētu turpināt būt pateicīgai ASV par palīdzību abos pasaules karos.
Uz to Gluksmans atbildēja, ka viņa pateicība ASV par cīņu pret nacistiem Otrajā pasaules karā ir “mūžīga”, taču viņš uzsvēra, ka Eiropa ir gatava uzņemties brīvās pasaules vadību.
“Neviens, protams, nenāks un necentīsies nozagt Brīvības statuju,” viņš vēlāk rakstīja soctīklos. “Statuja ir jūsu. Taču tas, ko tā simbolizē, pieder visiem.”
Vai Francija var pieprasīt Brīvības statuju? ANO kultūras organizācija UNESCO ir skaidri norādījusi, ka ikoniskais piemineklis pieder ASV valdībai.
Brīvības statuja sākotnēji tika iecerēta kā nozīmīgs draudzības simbols starp Franciju un Amerikas Savienotajām Valstīm, atzīmējot 1776. gada Neatkarības deklarācijas 100. gadadienu.
Tomēr Francijas-Prūsijas karš 1870. gadā novirzīja pieminekļa dizainera, franču tēlnieka Frédérica Ogista Bartoldi uzmanību uz citiem jautājumiem. Dāvanas finansēšana aizņēma vairākus gadus – tika pieņemts lēmums, ka franči samaksās par statuju, bet amerikāņi segs tās pjedestāla izmaksas. Pēc transportēšanas 350 daļās no Francijas Brīvības statuja tika oficiāli atklāta 1886. gada 28. oktobrī.
Lai gan Gluksmans vēlas Brīvības statujas atdošanu atpakaļ, viņš nav saņēmis atbalstu no Francijas valdības, kuru vada prezidents Emanuels Makrons. Makrons šobrīd mēģina saglabāt sarežģītu diplomātisko līdzsvaru – no vienas puses, viņš vēlas sadarboties ar Trampu un mīkstināt dažas viņa politiskās izmaiņas, bet tajā pašā laikā iebilst pret dažām Baltā nama darbībām, īpaši Trampa muitas tarifu palielināšanu.
Makrons ir ļāvis savam premjerministram Fransuā Bairū būt skaļākai kritiskajai balsij. Bairū nosodīja “brutalitāti”, kas tika izrādīta Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim viņa Baltā nama vizītes laikā, un brīdināja, ka Trampa administrācija varētu faktiski palīdzēt Krievijai, apturot militāro palīdzību Ukrainai.
Gluksmana partija bijusi vēl asāka savā kritikā, publicējot paziņojumus, kuros apsūdz Trampu par autoritāru varas izmantošanu un Ukrainas nodošanu Krievijai “uz sudraba paplātes”.
Savas uzrunas laikā Gluksmans atsaucās uz Ņujorkas dzejnieces Emmas Lāzarusas dzejas rindām par statuju – “spēcīgo sievieti ar lāpu”, kas sola mājas “nospiestajiem pūļiem, kas ilgojas pēc brīvības. Šodien šī zeme pārstāj būt tāda, kāda tā bija,” sacīja Gluksmans.
Kad Baltā nama preses sekretārei Karolīnai Līvitai tika uzdots jautājums par Gluksmana izteikumiem, viņa skaidri norādīja, ka ASV nekad neatdos Brīvības statuju.
“Mans padoms šim nenozīmīgajam franču politiķim būtu atgādināt viņam, ka tieši pateicoties Amerikas Savienotajām Valstīm franči šobrīd nerunā vāciski,” sacīja Līvita pirmdien, acīmredzot atsaucoties uz ASV cīņu kopā ar sabiedrotajiem, lai atbrīvotu Franciju no nacistu okupācijas Otrajā pasaules karā, kā arī ASV un Francijas sadarbību Pirmajā pasaules karā.
“Viņiem vajadzētu būt ļoti pateicīgiem,” viņa piebilda.
Tomēr pateicībai būtu jābūt abpusējai – Līvita ignorēja Francijas izšķirošo lomu ASV neatkarības kara laikā pret Lielbritāniju. Pēc šiem komentāriem Gluksmans precizēja, ka viņa aicinājums atgriezt Brīvības statuju bija simbolisks “modinātājzvans”.
