Kā mazināt destruktīvo ietekmi 4
Skaudīgam cilvēkam ir slikti, redzot otra apmierinājumu un prieku, izskaidro Iveta. Viņš jūtas labi tikai, redzot otra ciešanas un bēdas. Ļoti skaudīgs cilvēks ir nepiesātināms – viņš nekad nebūs apmierināts, jo viņa skaudība nāk „no iekšpuses” – tā mīt dziļi viņa zemapziņā. Lai kādu bagātību, varu vai slavu viņš neiegūtu, šie ārējās pasaules panākumi nevarēs izmainīt viņa iekšējās pasaules smagās izjūtas un viņš meklēs nākamo „ objektu”, ko apskaust un varbūt pat iznīcināt, tā cenšoties atkal un atkal atbrīvoties no šī skaudības jūtu objekta.
Skaudības jūtas padara cilvēku drūmu, saēd no iekšpuses kā tāds tārps. Šāds cilvēks neieredz veiksmi, laimi, veselību un dabiskumu attiecībās, kas viņam pašam pietrūkst. Tā vietā viņš izjūt vienaldzību, dusmas un nicinājumu. Viņam ir vēlme citus kritizēt, izsmiet un noniecināt. Tas ļauj viņam izvairīties no savām mazvērtības jūtām. Bet tajā pašā laikā viņš noniecina arī pats sevi, jo jūtas nepilnvērtīgs.
Skaudība var būt bīstama arī tādēļ, ka tā bloķē iespēju mīlestības jūtām eksistēt vispār, jo viss, kas ir labs, tiek iznīcināts. Domājams, tam, ka skaudība tiek minēta starp „septiņiem nāves grēkiem”, ir ļoti spēcīgi psiholoģiski cēloņi. Varētu teikt, ka skaudība tiek zemapziņā uztverta kā pats lielākais grēks, jo tā sabojā un ievaino „labo objektu”, kas ir dzīves sākuma pamats un prototips mātes labestībai, mīlestībai un dāsnumam un dziļākā nozīmē tā ir „pati dzīve”. Rezultātā jūtas, kas visu to ir iznīcinājušas, liek cilvēkam pašam vilties savās spējās mīlēt un būt labam.
Mēs, pirmām kārtām, vēlamies aizsargāt sevi un vainot citus, nevis saskatīt skaudīgās naida jūtas pašos. Te ieslēdzas mūsu psihes aizsardzības mehānismi – skaudības un naida jūtas tiek noliegtas un piedēvētas otram (projicētas): „Es neesmu skaudīgs, es viņu neienīstu par to, ka viņš jūtas labi”. Ieliekot otra galvā savas negatīvās īpašības, šis otrs tiek uztverts kā slikts. No viņa ir jābaidās, viņš kļūst bīstams. Tad nu šis cilvēks tiek noniecināts, aprunāts vai apmelots. Ja savā dzīvē jūties nomākta, īgna, aizvainota un naidīgi noskaņota pret visu pasauli, iespējams, ciet no ļoti spēcīgām skaudības jūtām, kuras nemaz neapzinies. Tad gan būtu vērts aiziet pie psihoterapeita, lai saprastu šo jūtu patiesos iemeslus, neiedzīvotos veselības traucējumos un sāktu baudīt savu vienīgo un daudzkrāsaino dzīvi.
Tai pašā laikā nevajag dzīvot ilūzijās, ka skaudības jūtas kādreiz pazudīs vispār. Tā ir utopija, jo vienmēr pastāvēs salīdzināšana un atšķirības starp cilvēkiem (atšķirības starp dzimumiem, vecākiem un bērniem, sociālo stāvokli). Tomēr relatīva brīvība no skaudības rada mieru dvēselē, dzīvesprieku, apmierinājumu un spēju būt pateicīgam. Tas ir pamats psihiskai veselībai.
Ja tu apskaud otru, viņu apbrīnojot, kaitējumu tavai veselībai tas nenodarīs. Mierīgi apsēdies un padomā, kas otra dzīvē tev ir tā iepaticies un vai vispār tu to vēlies. Uzdod sev dažus jautājumus: „ Kādu dzīvi es vēlos dzīvot? Kas man ir svarīgs? Ko es gribu sasniegt? Kas man vislabāk padodas un kādas ir manas priekšrocības?”
Uzlabo savu dzīvi šeit un tagad, dzīvo dzīvi, kas tev patīk un skaudības jūtas vairs nemocīs tevi kā „zaļacainais stresa monstrs”. Tad tu, neapšaubāmi, sevi cienīsi vairāk un tev būs mazāka vēlme sevi salīdzināt ar citiem.
