Ja tu esi tā, kuru apskauž 4
Zinot, kā pati esi jutusies un kā apskaudusi draudzenes par viņu panākumiem, Tu vari baidīties dalīties priekā par saviem sasniegumiem, jo domāsi – ja nu arī viņas tāpat klusībā vairāk vai mazāk ļauni apskaudīs. Vai vispareizāk būtu neprovocēt skaudību, neievietot bildes no atvaļinājuma kūrortā un vispār tēlot neveiksmīgāku cilvēku nekā esi patiesībā? Un kur tādā gadījumā paliktu princips – dalīts prieks – dubults prieks?
Olga domā, ka savu panākumu slēpšana un nonivelēšana arī savā ziņā būtu destruktīva rīcība. Bailes no citu skaudības ir maģiskas domāšanas piemērs, kuras pamatā ir tas, ka es zinu, ka skaudībai ir iznīcinošs spēks, jo man pašai skauž, taču es savu skaudību neatzīstu, izstumju no apziņas, jo jūtos par to vainīga. Taču bailes, ka citi izjauks un sabojās to, kas man ir, paliek. Ir jāapzinās sava skaudība un nav jājūtas vainīgai par to, tad arī citu skaudība neliksies tik briesmīga. Jāsaprot, ka no tās nevar tikt vaļā, taču var mazināt tās ietekmi uz pašsajūtu.
Iveta savukārt iesaka ņemt vērā, ka apskaudējam būs daudz vieglāk izturēt un akceptēt tavu dzīvi un panākumus, ja viņa acīs tu uzvedīsies labi un kaut kāda veidā dosi labumu arī viņam. Bila Geita ekstraordinārā bagātība izsauca daudz mazāku aizvainojumu un dusmas, jo viņš tika asociēts ar tehnoloģiskām inovācijām, kas lika domāt, ka tās radīs bagātību arī citiem. Viņš bija arī tas, kas ziedoja savu bagātību filantropiskiem mērķiem, nevis notrieca to izšķērdīgās viesībās un izklaidēs. Piemēram, ja aizvedīsi kaimiņieni – vientuļo pensionāri lietainā dienā līdz pilsētas centram, izteiksi komplimentu kolēģei, kas baidās no nekompetences, uzklausīsi un nenosodīsi viņu, tad sadzīvot varēsi un šī nevienlīdzība viņai būs daudz vieglāk izturama.
