Marija Gabriela: Tikai investējot inovācijās, atveseļosimies 1
Marija Gabriela, ES komisāre, atbildīga par inovāciju, pētniecību, kultūru, izglītību un jaunatni, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Globālajā reakcijā uz Covid-19 noteicošā loma ir bijusi zinātniskajai pētniecībai un inovācijai. Pēc agrīnā darba pie tā, lai izprastu vīrusu, izsekotu pandēmijas attīstībai un noteiktu jaunus ārstēšanas un diagnostikas veidus, vispārējā prasība par efektīvu vakcīnu izstrādi rekordīsā laikā ir pilnībā pamatota.
Un tā nav tikai medicīnas zinātne – mākslīgais intelekts palīdzēja iegūt vīrusa genoma sekvenci un 3D drukāšana nodrošināja ātrus risinājumus individuālajai aizsardzībai un papildu ventilatorus mūsu slimnīcām. Vadošie zinātnieki līdz ar politiķiem ir kļuvuši par plašsaziņas līdzekļu personībām un atbalsta sabiedrību pēdējo mēnešu bezprecedenta problēmu risināšanā. Nekad agrāk mēs neesam tik ļoti apzinājušies zinātnes, pētniecības un inovācijas būtisko ieguldījumu cilvēces eksistences saglabāšanā un veicināšanā.
Pandēmija iespaido pētījumus
Kādas atziņas mēs varam gūt zaļajai un digitālajai atveseļošanai pēc Covid-19? Kā mēs varam izmantot pētniecības un inovācijas pārveidojošo spēku, lai paātrinātu mūsu planētai un sabiedrībai tik izmisīgi nepieciešamās pārmaiņas – ilgtspējīgu un jaunu ekonomiku veselības, labklājības un līdztiesības nodrošināšanai tās plašākajā nozīmē?
Vai mēs izmantojam izdevību, ko reizi paaudzē sniedz apjomīgi publiskie izdevumi, lai, ieguldot pētniecībā un inovācijā, atgūtu un palielinātu ekonomikas noturību?
Godīgi runājot, atbilde ir neviennozīmīga. Netrūkst politiskās apņēmības: Eiropā ir vienota vērienīga zaļās izaugsmes programma, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam panākt pilnīgu dekarbonizāciju, un rūpniecības stratēģija, kuras centrā ir digitālās iespējas. Mums ir arī finanšu līdzekļi, lai gūtu panākumus, proti, ES finanšu norēķinos nākamajiem septiņiem gadiem ir 1,8 triljoni eiro, kā arī 95,5 miljardi EUR lielākajai pētniecības un inovācijas pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”.
Tomēr saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas – ES nākotnes zaļās bankas – jaunākajiem datiem pandēmija ir izraisījusi satraucošu privātā sektora pētniecības un inovācijas investīciju samazinājumu, un ir risks, ka līdzīgi samazinājumi būs publiskā sektora pētniecības un inovācijas tēriņiem, jo valdības un uzņēmumi saskaras ar īstermiņa likviditātes problēmām, kas var kaitēt mūsu Eiropas centieniem panākt klimatneitralitāti.
Zaļā kursa pētījumiem – 1500 piedāvājumu
Publiskā sektora iestādes var mainīt šo tendenci, un tām būtu jārāda priekšzīme, lai to mainītu saskaņā ar mūsu pētniecības un inovācijas investīciju mērķi 3% no ES IKP. Eiropas Komisija tikko ir noslēgusi uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus pētniecības un inovācijas jomā viena miljarda eiro apmērā, kas tieši saistīts ar Eiropas zaļā kursa īstenošanu. Vairāk nekā 1500 atbilžu 20 reižu pārsniedza gaidīto, un mums ir līdzīgi iedvesmojoši rezultāti jaunajam Inovāciju fondam, kas vērsts uz rīcību klimata politikas jomā un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Eiropas Inovācijas padome programmā “Apvārsnis Eiropa” radīs jaunas iespējas atbalstīt inovatīvus jaunuzņēmumus un augošus uzņēmumus un veicināt Eiropas riska kapitāla tirgu. Pilotprojekti šajā jomā liecina, ka publiskais finansējums rada trīskāršu multiplikatora efektu privāto ieguldījumu ziņā.
Nesen saskaņotais Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) sniegs agrīnu atbalstu ES valstu investīcijām un reformu stratēģijām pēc Covid-19 krīzes. Ar gandrīz 672,5 miljardiem eiro, kas paredzēti dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu atbalstam, ANM radīs sinerģiju ar citām ES finanšu programmām, piemēram, struktūrfondiem zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstam. Kopā ar dalībvalstīm mēs strādājam pie valstu atveseļošanas un noturības plāniem, lai maksimāli palielinātu šo investīciju ietekmi un to atbalstu reformu plāniem.
Atveseļosimies tikai ar investīcijām pētniecībā
ES pētniecības ministri aicina atveseļošanas un noregulējuma plānos iekļaut vērienīgas pētniecības un inovācijas investīcijas, reformās risināt esošās problēmas un pārvarēt inovācijas plaisu starp ES dalībvalstīm.
Piemēram, ANM var izmantot, lai palīdzētu inovatīviem MVU un jaunuzņēmumiem segt izmaksas, kas saistītas ar inovāciju izstrādi un laišanu tirgū, kā arī to izvēršanu. Lai palielinātu ANM atbalsta efektivitāti, dalībvalstis var apvienot spēkus starptautiskos projektos, piemēram, ūdeņraža un atjaunojamās enerģijas jomā. Lai ANM būtu patiesi ietekmīgs ilgtermiņā, tam investīcijas būtu jāapvieno ar reformām.
Tie ir tikai piemēri, un ir plašas iespējas pētniecību un inovāciju iekļaut valstu atveseļošanas stratēģijās. Un laiks rīkoties ir pienācis tagad, kad mēs sadarbojamies ar dalībvalstīm, lai nākamajos mēnešos pabeigtu to atveseļošanas un noturības plānus. ANM pilnībā atbilst Eiropas zaļajam kursam un nodrošina izdevumu virzību, kas atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu” un Eiropas ilgtspējas solījumiem.
Ieguldītāji iesaistās vides, sociālos un labas pārvaldības projektos, pastiprinot vajadzību pēc jaunas ES ilgtspējīga finansējuma taksonomijas un mūsu gaidāmajiem pamatpriekšlikumiem par “zaļo” obligāciju standartiem. Ieguldījumi pētniecībā un inovācijā ir pilnībā saderīgi ar šo jauno arhitektūru.
Eiropas pasaulē vadošajiem zinātniekiem, pētniekiem un novatoriem ir pamats lepoties ar savu vadošo lomu pandēmijas laikā. Pētniecība un inovācija ir vienlīdz svarīga, lai atbalstītu mūsu ekonomiku, sabiedrību un mūsu dzīvesveidu, izejot no krīzes. Klimata pārmaiņu un digitālās revolūcijas globālo problēmu temps un mērogs liek mums tās uzklausīt, izstrādājot atbildes pasākumus pēc Covid-19, lai nākamajām paaudzēm nodrošinātu ilgtspējīgu, veselīgu, noturīgu un taisnīgu mantojumu. Spēcīgas pētniecības un inovācijas dimensijas iekļaušana mūsu stratēģijās par atveseļošanu pēc Covid-19 ir iespēja, kas mums būtu jāizmanto.
