Māris Antonevičs: Augstprātība un nekaunība – Latvijas politikas firmas zīmes 44
Viens Latvijas politiķis reiz ar lielu prieku bija pieņēmis viņam aizmuguriski piešķiro palamu “buldozers”. “Jā, es esmu buldozers,” viņš lepni apgalvoja, gatavojoties kopā ar “krāniem” strādāt lidostā un citos peļņu sološos objektos. Turklāt nemulstot, ka šī mašīna ir diezgan brutāls simbols. Pat šausminošs, ja atceras dokumentālos kadrus, kur viens vai otrs totalitārais režīms to izmanto, iznīcinot nevēlamās pagātnes liecības vai pat aizber upuru masu kapus. Galu galā vēlētāji tomēr neizturēja, un tagad konkrētais “buldozers” vairs nav politikā, arī mēģinājumi atgriezties bijuši nesekmīgi. Bet vai augstprātība Latvijas politikā ir mazinājusies? Arvien nākas pārliecināties, ka tā pie mums ir stabila vērtība, un tas tiek atgādināts regulāri.
Tāpēc laikam nevajadzētu brīnīties par Rīgas mēra Nila Ušakova rīcību, mēģinot apkarot to sabiedrības daļu, kas asi iebildusi pret tā saukto kapu tramvaju – jauno, dārgo līniju, kas savienošot Barona ielu ar Skanstes rajonu. Skaidrs, ka apetīte paņemt prāvo naudu šoreiz ir ļoti liela, tāpēc lietā tiek likti dažādi līdzekļi – gan cenšoties iegalvot, cik izdevīgs šis tramvajs būs rīdziniekiem (lai gan pat diletantam skaidrs, ka tā nav nekāda prioritāte un transporta jomā galvaspilsētā ir daudz nopietnākas problēmas), gan izvairoties uzklausīt sabiedrības viedokli, gan mēģinot visus iebildumus pierakstīt politiskajai opozīcijai. Tomēr cinisma paraugdemonstrējums bija Rīgas mēra ieraksts sociālajos tīklos aizvadītajā nedēļā: “Kaut kāds cirks! 25 gadus neviens par tiem [Lielajiem kapiem] neinteresējās, tikai ar suņiem staigāja. Un tikai idiotu bariņš sarīkoja šo politisko šovu pret tramvaju. Atnāca ar svecēm un visu pied…, par godu Baronam.” Tā bija reakcija uz iepriekšējā dienā Lielajos kapos notikušo pasākumu Krišjāņa Barona un Friča Brīvzemnieka piemiņai, ko šoreiz bija papildinājušas protesta noskaņas pret iecerēto tramvaju. Ušakova ierakstam bija pievienotas bildītes ar pamestiem atkritumiem, lai gan pasākuma rīkotājiem ir pierādījumi, ka tās tapušas citā laikā. Rīgas mērs it kā atsaucās uz kādu anonīmu vēstuli, taču tā bija viņa izvēle izplatīt tālāk šo vēstījumu. Tās, protams, ir detaļas, stāsta būtība ir attieksme. Parasti augstprātība tiek demonstrēta birokrātiskā valodā, bet te jau parādās nākamais līmenis – ar varas lēmumiem neapmierinātie tiek klusināti ar interneta miskastes stila leksiku. To nav grūti atrast dažādu portālu komentāru sadaļās, taču parasti jau tās autori vēlas palikt anonīmi, bet ja to izmanto politiskas amatpersonas…
Te varētu atcerēties, ka tieši “buldozers” ir Nila Ušakova skolotājs. Kamēr Jānis Urbanovičs “Saskaņā” viņam palīdzēja apgūt politisko teoriju, Ainārs Šlesers kā Rīgas vicemērs deva praktiskās iemaņas. Protams, ne vienmēr ir vajadzīgi skolotāji. Lūk, Gatis Truksnis ar tādu pašu “buldozera” enerģiju atgriezties Jūrmalas mēra krēslā pēc visiem skandāliem. Jums kaut kas nepatīk? Ha, tās ir jūsu problēmas!
