VK: Tikai divus no 11 biežāk sastopamajiem vēža veidiem Latvijā ārstē atbilstoši pasaules praksei. Pārējos?.. 16
Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā. VK norāda, ka valsts politikai šajā jomā ir būtiska ietekme un šī veselības aprūpes joma valstī ir turklāt viena no prioritātēm.
Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība, uzsver VK.
VK revīzijā vērtēja valsts kompensējamo medikamentu saraksta zāļu saraksta saturu – atbilstību ārstēšanas vadlīnijām Eiropas līmenī, pēc kurām vadās mūsdienās arī Latvijas mediķi, ārstējos savus ar vēzi sirgstošos pacientus. Par pamatu tika ņemtas 11 izplatītākās ļaundabīgo audzēju diagnozes, TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” skaidroja Maija Āboliņa, Valsts kontroles padomes locekle.
Secinājums bijis tāds – tikai olnīcu vēzi un nemetastātisku zarnu vēzi no šīm 11 biežākajām diagnozēm pašlaik Latvijas mediķi var ārstēt atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām.
Otrs VK secinājums ir šāds – būtiski ir, lai visiem pacientiem tiktu nodrošināts zāļu pamatkurss, kad tiek uzsākta ārstēšanās. Tālāk svarīgi, ja šīs zāles nedod vēlamo rezultātu, tām ir kādas nepanesamas blakus parādības, vajadzētu būt pēctecīgai terapijai – divas terapijas līnijas.
Āboltiņa norāda, ka tika salīdzinātās visu sarakstā iekļauto ļaundabīgo diagnožu terapijas, vai tām ir paredzētas abas terapijas līnijas, tad rezultātā izrādījās, ka šis punkts izpildīts ir tikai 27% vēža diagnozēm.
“Šie ir tie divi pamatpostulāti, uz kuriem balstām VK secinājums, ka mums vēža pacientiem, ņemot vērā lielo aktualitāti, nav nodrošināts visiem pacientiem medicīniskās palīdzības minimums, nav visiem vienlīdzīgas iespējas ārstēties,” norāda Valsts kontroles pārstāve.
Kā nākamo Āboliņa min nepilnīgu kompensējamo zāļu sarakstu, turklāt tas ir nevienlīdzīgs pret dažāda veida vēžu slimniekiem, – rezultātā šie cilvēki atduras pret individuālo zāļu kompensācijas mehānismu, kam kopš seniem laikiem ir noteikts ierobežojums – ap 14 000 eiro gadā, kas nav jau sen pārskatīts. Šā iemesla pēc zāles vēža slimnieki saņem ļoti ierobežotā apjomā, ja vien zāles nav valsts kompensējamo medikamentu sarakstā – tad šī summa pieaug līdz 50 000 eiro mēnesī.
