Tikai – bez panikas! Ko darīt, ja moka panikas lēkmes? 0
“Necel paniku!” mēdzam sacīt, ja kāds uzvedas pārāk emocionāli un juceklīgi. Noteiktā situācijā, summējoties stresam un citiem negatīviem apstākļiem, panikas lēkme var rasties gandrīz katram. Pētījumi liecina, ka vismaz reizi to piedzīvojuši astoņdesmit procenti cilvēku.
Regulāras lēkmes bojā dzīves kvalitāti un rada atkarību no tuvinieku atbalsta, atzīst psihiatrs un psihoterapeits Gints Polis.
– Kā panikas lēkme rodas un izpaužas?
– “Panikas ķēdē” ietilpst bailes, ka varētu notikt kas slikts, un trauksme, ko visbiežāk izraisa pesimistisks nākotnes redzējums. Parasti cilvēki cenšas nedomāt par nepatīkamo, tomēr negatīvās gaidas un nemiers turpina gruzdēt un pamazām var pārvērsties panikas lēkmē.
Tā mēdz ilgt no dažām sekundēm līdz pusstundai. Parasti rodas nepatīkamas sajūtas ķermenī: aukstuma un karstuma viļņi, elpas trūkums, sirdsklauves, drebuļi, reibonis, svīšana, slikta dūša, caureja vai citi simptomi.
Iesāpoties ceļgalam, to aplūkojam, cenšoties noskaidrot, vai tas sasists vai sastiepts. Taču diskomforts sirds apvidū un elpas trūkums rada bailes nomirt vai nosmakt, tādēļ nespējam situāciju izvērtēt tik mierīgi un racionāli. Vajadzētu saprast, ka šie simptomi, kaut arī nepatīkami, šajā gadījumā nav bīstami dzīvībai.
Ja panikas lēkme uznākusi pirmoreiz, ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta, izmērīt asinsspiedienu, noteikt cukura līmeni asinīs, pārbaudīt vairogdziedzeri, jo, iespējams, tās iemesls ir veselības traucējumi. Viena lēkme gan nenozīmē, ka šādas slimīgas trauksmes epizodes atkārtosies.
Iesāpoties ceļgalam, to aplūkojam, cenšoties noskaidrot, vai tas sasists vai sastiepts. Taču diskomforts sirds apvidū un elpas trūkums rada bailes nomirt vai nosmakt, tādēļ nespējam situāciju izvērtēt tik mierīgi un racionāli. Vajadzētu saprast, ka šie simptomi, kaut arī nepatīkami, šajā gadījumā nav bīstami dzīvībai.
Pētnieki secinājuši, ka panikas laikā asinīs notiek aptuveni simts bioķīmisko izmaiņu. Vislielākais “spēlētājs” tajās ir adrenalīns, kas ikdienā palīdz zibenīgi reaģēt uz briesmām. Diemžēl daba nav radījusi mehānismu, kas to tikpat ātri neitralizētu un izvadītu no organisma, tādēļ, lai nomierinātos, organismam nepieciešams laiks.
– Vai tad medikamenti nevar palīdzēt ātrāk atgūties?
– Lielākoties lēkmes iespējams kontrolēt pašu spēkiem. Medikamenti jāņem talkā tikai atsevišķos gadījumos. Ja izsaukta ātrā palīdzība un vēnā ievadīts nomierinošs līdzeklis, trauksme uzreiz norims, taču tas var darboties arī kā lamatas. Iespējams, pierodot pie medikamentiem, lēkmes radīsies arvien biežāk. Čehijā veikts pētījums liecināja, ka viens panikas pacients ātro palīdzību sauc vidēji 17 reizes gadā.
Aizraušanās ar nomierinošu medikamentu lietošanu neļauj “uztrenēt dvēselei muskuļus” un tikt galā ar lēkmēm pašam. Daudzi meklē glābiņu alkoholā, taču arī tas veido pieradumu.
Lielākoties lēkmes iespējams kontrolēt pašu spēkiem. Medikamenti jāņem talkā tikai atsevišķos gadījumos. Ja izsaukta ātrā palīdzība un vēnā ievadīts nomierinošs līdzeklis, trauksme uzreiz norims, taču tas var darboties arī kā lamatas. Iespējams, pierodot pie medikamentiem, lēkmes radīsies arvien biežāk.
Lēkmes pāries pēc antidepresantu kursa, taču, ja neradīsies izpratne par to iemeslu, tās var atkārtoties. Jāmācās atbrīvoties no spriedzes, tādēļ ieteicami relaksācijas vingrinājumi, jogas nodarbības vai jebkādas fiziskas aktivitātes.
– Vai panikas cēlonis vienmēr ir izprotams?
– To veicina nespēja tikt galā ar stresu un sarežģītām situācijām. Citkārt tai ir konkrēts cēlonis, piemēram, nokļūšana lielā ļaužu pūlī, kura rīcība šķiet neprognozējama.
Panikas lēkme mēdz uznākt nākamajā dienā pēc pārmērīgas alkohola lietošanas, jo tā noārdīšanās produkti nelabvēlīgi ietekmē centrālo nervu sistēmu. To var provocēt arī stipra tēja, kafija un kofeīnu saturoši enerģijas dzērieni.
Nereti tā rodas situācijās, kad cilvēks pietuvojies iedomātai savas kontroles robežai un šķiet, ka, sperot vēl vienu soli, varētu notikt kas nelabojams. Tā man reiz gadījās Budapeštā turku minaretā ārkārtīgi šaurā ejā. Iespiestam četrrāpus tās vidusposmā kopā ar meitu, radās bailes iesprūst: nevarēju saprast – turpināt rāpties uz priekšu vai doties atpakaļ.
Gadās, ka cilvēkus pārņem panika, nodarbojoties ar alpīnismu, piramīdu un skatutorņu virsotnēs, tādēļ nākas saukt glābšanas dienestu.
– Vai nekādi nav iespējams iztikt bez papildspēku aicināšanas un spēcīgu zāļu lietošanas?
– Ja panikas lēkme sākusies pirmoreiz un blakus nav neviena, uz ko paļauties, ir ļoti grūti kontrolēt situāciju.
Nereti tā rodas situācijās, kad cilvēks pietuvojies iedomātai savas kontroles robežai un šķiet, ka, sperot vēl vienu soli, varētu notikt kas nelabojams. Tā man reiz gadījās Budapeštā turku minaretā ārkārtīgi šaurā ejā. Iespiestam četrrāpus tās vidusposmā kopā ar meitu, radās bailes iesprūst: nevarēju saprast – turpināt rāpties uz priekšu vai doties atpakaļ.
Tie, kas redzējuši multiplikācijas filmu “Mazais cālis”, droši vien atceras, ka panikā kritušais sivēntiņš elpoja tūtiņā. Tādējādi asinīs nepalielinās skābekļa daudzums, kas palīdz atgūt līdzsvaru.
Lai nomierinātos, svarīgi pareizi elpot – nevis ar krūtīm, bet noslogojot diafragmu. Lai kontrolētu šo procesu, uzliek plaukstu uz vēdera, lai justu tā piepūšanos. Šādus vingrinājumus neuzkrītoši var izpildīt jebkur – sabiedriskajā transportā vai darba vietā. Sirdsklauves mazināsies, saspiežot un pamasējot ausu ļipiņas.
Sākumā, piedzīvojot panikas lēkmes, cilvēks domā, ka ir slims, traks vai vienkārši vājš. Svarīgi saprast, kādēļ tās rodas, un iemācīties tās pārvarēt. Iedrošināt, uzmundrināt, gūt pārliecību par saviem spēkiem var palīdzēt psihoterapeits un tuvinieki.
