Tikai aptuveni trešdaļa no ārzemēs dzīvojošajiem plāno atgriezties Latvijā 0
Tuvāko piecu gadu laikā tikai līdz 35% ārzemēs dzīvojošo plāno atgriezties Latvijā, liecina Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais ziņojums par rīcību, lai veicinātu ekonomiskās krīzes laikā darba meklējumos izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos. Valdība otrdien sēdē minēto ziņojumu pieņēma zināšanai.
Kaut arī vairāki ekonomiskie rādītāji liecina par Latvijas ekonomikas pakāpenisku atveseļošanos, katru gadu turpina pieaugt no Latvijas izbraukušo skaits. Pēdējos gados emigranti ir vairāk orientēti uz ilgtermiņa vai pastāvīgu emigrāciju un biežāk izbrauc veselām ģimenēm. Arvien vairāk izbraukušo ir ar augstāko izglītību. Savukārt tikai līdz 35% ārzemēs dzīvojošo plāno atgriezties Latvijā tuvāko piecu gadu laikā, pausts informatīvajā ziņojumā par pērno gadu.
KM norāda, ka ārzemēs dzīvojošo tautiešu jautājumi 2011.gadā aktualizēti politiskajā darba kārtībā – tika apstiprinātas integrācijas pamatnostādnes, kurās paredzēta rīcība kultūras pieejamības nodrošināšanai, valodas apguvei, viesģimeņu programmām; tika parakstīts sadarbības memorands starp Ārlietu ministriju un Pasaules Brīvo latviešu apvienību par sadarbību ar diasporu, kā arī parakstīts memorands starp trim ministrijām par sadarbības pamatvirzieniem diasporas sadarbības ar valsts iestādēm veicināšanai, šķēršļu samazināšanai, atgriežoties Latvijas sabiedrībā; atjaunots valsts finansiālais atbalsts diasporas NVO aktivitātēm.
Valsts metodisko atbalstu saņēma Eiropas skolas Luksemburgā un Beļģijā, kā arī finansiāli tika atbalstīta svētdienas skola Igaunijā. Tāpat tika atbalstīts svētdienas skolotāju pieredzes apmaiņas seminārs. Atbalsts nacionālās identitātes saglabāšanai sniegts arī, līdzfinansējot ģimeņu 3×3 nometnes organizēšanu Īrijā.
2012.–2013.gadā plānots līdzfinansēt ārzemju latviešu kolektīvu dalību XXV Vispārējos latviešu dziesmu un XV deju svētkos.
Lai nodrošinātu tautiešu piekļuvi Latvijā veidotajiem raidījumiem, tiek plānots atvērt jaunu televīzijas kanālu interneta platformā, kura mērķauditorija būtu gan Latvijā, gan ārzemēs dzīvojošie, paskaidro KM.
Svarīgs solis saiknes ar Latviju nostiprināšanai ir dubultpilsonības pieļaujamības subjektu loka paplašināšanas izskatīšana Saeimas līmenī. Latvijas pilsonības saglabāšana kopā ar citas Eiropas valsts pilsonību ir svarīgs priekšnoteikums emigrējušo Latvijas iedzīvotāju un viņu bērnu atgriešanai Latvijā, uzskata ministrijā. Tāpat prognozēts, ka tiešo ieguldījumu repatriācijas veicināšanā sniegs jauns Repatriācijas likums, kura izstrāde sākta 2011.gadā.
Jau ziņots, ka no 2011.gada sākuma Tieslietu ministrijas funkcijas valsts politikas izstrādē sabiedrības integrācijas jomā, kā arī tās īstenošanas organizēšanā un koordinēšanā nodotas Kultūras ministrijai.
