Tikai 4% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka veselības aprūpe tiek pietiekami finansēta 0
Diskusiju laikā par 2020. gada budžetu un tā sadalījumu nereti izskan viedoklis, ka veselības jomai nav nepieciešami papildu līdzekļi, jo tā ir nozare, kas tikai tērē līdzekļus, bet pienesumu nedod.
Patiesībā veselīgs darbaspēks ir viens no stūrakmeņiem, lai kāpinātu produktivitāti, uzlabotu konkurētspēju un veicinātu Latvijas ekonomisko izaugsmi.
Taču, lai nodrošinātu veselīgu darbaspēku, kas esošajos darbaspēka trūkuma apstākļos ir kritisks faktors, ir jāpalielina veselības nozares budžets, kura izlietošanai ir jābūt mērķtiecīgai un pragmatiskai. Tikai 4% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka veselības aprūpe tiek pietiekami finansēta, liecina Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā (BRAL) veiktā aptauja.
Aptaujas dati liecina, ka šādi domā 6% vīrieši un 3% sieviešu, turklāt interesants ir fakts, ka 7% respondentu vecumā no 51 līdz 60 gadiem atzinuši finansējumu veselības aprūpei par pietiekamu.
58% aptaujāto norāda, ka finansējums veselības nozarei ir nepietiekams, šādam viedoklim visvairāk (63%) piekrīt respondenti 35 – 60 gadu vecumā, izteikti – Kurzemē dzīvojošie – 69%.
Atbildot uz jautājumu,kā viņi vērtē valsts finansējuma apjomu veselības aprūpei, 28% aptaujāto atbild, ka veselības aprūpes finansējums pašreiz nodrošina tikai pamata pakalpojumu sniegšanu. Šādi uzskata 30% aptaujāto 25 – 35 gadu vecumā, visvairāk Vidzemē dzīvojošie – 35%.
Svarīgākais iemesls, kāpēc nepieciešams palielināt veselības budžetu, – ir jāuzlabo medicīnas pakalpojumu pieejamība.
To kā pirmo izvēli norādījuši 62% aptaujāto, liecina BRAL aptaujas rezultāti. Sievietēm medicīnas pakalpojumu pieejamība šķiet svarīgākais iemesls palielināt veselības aprūpes budžetu, tā atbildējušas 65% aptaujāto sieviešu un 58% vīriešu.
Vēl kā iemeslus palielināt veselības budžetu respondenti minpacientu izmaksu samazināšanu par medicīnas maksas pakalpojumiem – 53%,kā arī medicīnas aprūpē strādājošo algu palielināšanu un jauno ārstu un medmāsu noturēšanu – 50%.
Pacientu izmaksu samazināšana svarīgāka šķiet tieši vecāka gadagājuma (51 – 60 gadi) Latvijas iedzīvotājiem – 55%. Savukārt medicīnas aprūpē strādājošo algu palielināšanu un jauno ārstu un medmāsu noturēšanu kā iemeslu, lai palielinātu veselības budžetu, min puse aptaujāto, kas sasnieguši 25 – 35 gadu vecumu, visvairāk Rīgā un Pierīgā dzīvojošie.
Aptaujātie ne vien vēlas, lai tiktu palielināts veselības budžets, bet arī vairākums – 70% – piekrīt,ka nodokļu nomaksa ir ļoti svarīga, lai palielinātu veselības aprūpes budžetu un iedzīvotāji varētu saņemt labāku veselības aprūpi. Visvairāk nodokļu nomaksas svarīgumu apzinās Pierīgā un Zemgalē dzīvojošie (75% un 74%). Nodokļu nomaksas svarīgumam nepiekrīt 12% aptaujāto, visvairāk Latgalē un Vidzemē aptaujātie, savukārt 18% respondentu ir grūti atbildēt uz šo jautājumu.
