Tikai 24% Latvijas iedzīvotāju kopumā uzticas cilvēkiem, liecina aptauja 0
Latvieši labprātāk dzīvo noslēgti un citus sev pārāk tuvu nelaiž. Mazliet vairāk nekā puse (57%) grūtā brīdī paļaujas uz radinieku atbalstu, un katrs trešais – uz savu draugu atbalstu. Tikai ceturtā daļa jeb 24% aptaujāto atbildējuši, ka kopumā uzticas citiem cilvēkiem un tikai trešā daļa no Latvijas iedzīvotājiem ir gatavi palīdzēt svešiniekiem ikdienišķās situācijās. Vienlaikus, aktīva līdzdarbošanās un piedalīšanās sabiedrības dzīvē, kas palīdz uzturēt ciešākas saites ar citiem cilvēkiem, veicina laimes sajūtas veidošanos, noskaidrots padziļinātajā laimes un ģimenes tradīciju mērījumā Amigo laimes indekss.
Sadarbības un uzticēšanās rādītāji ir būtiski gan katram cilvēkam kā personībai, gan arī liecina par sabiedrības izaugsmi kopumā. Emocionālo investīciju nozīmīgums pierādīts daudzos pasaules pētījumos. Arī šis pētījums uzskatāmi atklāja, ka atvērti un sabiedriski aktīvi cilvēki ir dzīvespriecīgāki. Laimīgie cilvēki biežāk uzticas citiem cilvēkiem, paļaujas uz citu cilvēku atbalstu grūtā brīdī, un arī paši ir gatavi sniegt atbalstu pat svešiniekiem ikdienišķās situācijās, kā arī biežāk iesaistās sabiedriskās dzīves aktivitātēs, pašdarbības kolektīvos vai brīvprātīgā darba veikšanā.
“Sociālā iesaiste, uzticēšanās citiem un sadarbība spēlē ļoti lielu lomu,” atklāj sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, “Tas nosaka, cik labi mēs jutīsimies, kā mums ies dzīvē un vai mums izdosies realizēt savu potenciālu. Tas norāda – cik lielā mērā mēs esam integrēti, iesakņoti plašākā cilvēku kopienā. Vai mēs esam kā tādi vientuļie vilki, vai tomēr esam sazobē un veselīgās attiecībās ar citiem. Pētījumi parāda – jo vairāk iesaisties attiecībās ar citiem – jo labāk tev ies, tu būsi stabilāks un labāk pārdzīvosi krīzes situācijas.”
Cik bieži paļaujamies uz ģimeni vai radiniekiem?
Ģimene un radinieki ir vistuvākie cilvēki, tāpēc šķistu likumsakarīgi, ka tieši uz šo cilvēku atbalstu varam paļauties visbiežāk. Pētījums atklāja, ka divas trešdaļas no tiem cilvēkiem, kas sevi uzskata par laimīgiem, vienmēr vai bieži paļaujas uz ģimenes un tuvinieku atbalstu. Savukārt no nelaimīgajiem – vien katrs trešais cer saņemt atbalstu no tuviniekiem.
Radinieki – tas ir tuvāko cilvēku loks uzreiz pēc ģimenes. Vienmēr vai bieži uz tiem paļaujas 57% cilvēku, tomēr atliek diezgan liels procents cilvēku, kuri apgalvo, ka paļauties uz radiniekiem var reizēm vai nekad. Biežāk uz savu radinieku atbalstu paļaujas tie cilvēki, kam ir ciešākas attiecības ar saviem bērniem.
Vai varam paļauties uz draugiem?
Diemžēl tikai katram trešajam Latvijas iedzīvotājam ir tādi draugi, uz kuriem viņš vienmēr var paļauties. Divām trešdaļām aptaujāto var būt situācijas, kad draugi var neatbalstīt, bet katrs desmitais uz draugiem nepaļaujas nekad. Laimīgie cilvēki biežāk paļaujas uz savu draugu atbalstu grūtā brīdī, kā arī kopumā vairāk uzticas citiem cilvēkiem.
Vai palīdzam svešiniekiem ikdienišķās situācijās?
Ko jūs darītu, ja uz ielas kāds svešinieks lūgtu parādīt ceļu? Vai jūs palīdzētu svešai kundzei salasīt uz ielas izbirušu iepirkumu somas saturu? Izrādās, ka vienmēr vai bieži izpalīdzēt svešiniekiem šādās ikdienišķās situācijās gatava aptuveni trešā daļa cilvēku Latvijā, bet, piesardzīgi izvērtējot katru gadījumu, reizēm palīdzību svešiniekiem sniedz 61% cilvēku. Neliela daļa jeb 5% aptaujāto nekad nepalīdz svešiniekiem.
Dalīts prieks – dubults prieks jeb laimīgie dalās
Mēs varam dalīties ar citiem cilvēkiem gan, ziedojot savu laiku, gan, daloties labklājībā, bet reizēm arī pajumtē. Pētījuma rezultāti parāda, ka biežāk cilvēki iesaistās ziedošanas aktivitātēs, bet salīdzinoši daudz retāk veic regulāru brīvprātīgo darbu. Lielākā daļa Latvijas cilvēku jeb 54% reizēm ziedo līdzekļus labdarībai, bet tikai 12% to dara bieži. Savukārt vairāk nekā puse no tiem, kas sevi uzskata par nelaimīgiem, nekad neziedo labdarībai.
“Laimīgs cilvēks un laimīgākas ģimenes ir atvērtākas sabiedrībai. Valstij ir jābūt ieinteresētai pēc laimīgākiem cilvēkiem – jo mēs paši arī esam mūsu valsts,” uzsver Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līga Āboliņa, un skaidro, ka ir rādītāji, kas apliecina – Latvijā vērojamas pozitīvas tendences, kas apliecina, ka kļūst laimīgāki: “Ja esam laimīgi, mēs savā laimē, savā ģimenē un komfortā esam spējīgi dalīties ar citiem. To apliecina konkrēta cilvēku rīcība. Piemēram, man bija patīkama atklāsme, ka cilvēku vēlme dalīties arvien biežāk parādās caur adopciju. Salīdzinot pēdējo divu gadu adopcijas pieteikumus, redzam, ka pēdējā gada laikā vēlme adoptēt bērniņu un ļaut ienākt viņam ģimenes vidē ir izteikta daudz biežāk. Turklāt kā adopcijas iemeslu vecāki arvien biežāk min vēlmi padarīt kādu mazo cilvēku laimīgāku, kādu, kuram sākotnējā dzīves ceļā nav tik ļoti paveicies”.
