Foto. pexels.com/Karolina Kaboompics

Tikai 20% sociālo mediju lietotāju zina, kā atšķirt viltus tīmekļvietnes no īstām, atklāts pētījumā 0

Tikai 20% sociālo mediju lietotāju pilnīgi piekrīt, ka zina, kā atšķirt viltus tīmekļvietnes no īstām, bet 42% šim apgalvojumam drīzāk piekrīt, liecina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 iemesli, kāpēc jūs visu laiku jūtaties noguris. Tam nav saistības ar laikapstākļiem
Eiropa gatavojas karam ar Krieviju: iedzīvotājiem iesaka veidot pārtikas un ūdens krājumus
Četri triki kā sadedzināt vairāk kaloriju pastaigas laikā
Lasīt citas ziņas

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem drošas lietotnes atpazīt māk līdzīga daļa respondentu – attiecīgi 18% uzskata, ka pilnīgi noteikti māk tādas atpazīt, un 41% domā, ka drīzāk māk. Savukārt 44% nezina, kā ziņot par viltus profiliem sociālajam medijam.

Pētījumā 31% respondentu piekrīt, ka viņiem ir grūtības izvērtēt, vai informācija, ar ko dalās, var radīt negatīvas sekas, vēl 25% ir grūtības atšķirt reklāmu no pārējā satura, izvēlēties labākos atslēgvārdus, un tikpat daudz arī mēdz rīkoties nepārdomāti, lietojot internetu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pētījuma rezultāti liecina, ka 84% no sociālo mediju lietotājiem zina, kā dzēst lietotāju no sava sociālo mediju kontaktu saraksta un var viegli atrast iepriekš apmeklētas lapas. Savukārt iestatījumus mainīt māk 71% pētījuma dalībnieku.

Latvijas mazākumtautību iedzīvotāji zemāk vērtē savas prasmes vairākos no pētījumā iekļautajiem aspektiem. Piemēram, šajā mērķa grupā nozīmīgi mazāks īpatsvars – 80% – zina, kā dzēst lietotāju no sava sociālo mediju kontaktu saraksta, kā nomainīt sociālo mediju iestatījumus zina 65%, un, kā atšķirt viltus interneta lapas no īstām, zina 50%. Lielāks īpatsvars atzīst, ka ir grūtības izvēlēties labākos atslēgvārdus meklēšanai internetā. Tā pētījumā norādīja 31% no šīs mērķa grupas. Savukārt 38% ir grūtības izvērtēt, vai informācija, ar kuru dalās internetā, var radīt negatīvas sekas, un 49% nezina, kā ziņot par viltus profilu sociālajam medijam.

Kā liecina pētījuma rezultāti, jaunieši visos pētījumā iekļautajos aspektos ir snieguši labākus vērtējumus. Piemēram, viņi vairāk zina, kā dzēst profilus. To prot 93% aptaujāto. Tāpat 90% jauniešu spēj atrast iepriekš meklētās lapas, kā arī retāk atzīst, ka nezina, kā ziņot par viltus profiliem. Tā norādījuši 35%. Savukārt 19% piekrīt, ka viņiem ir grūtības izvērtēt, vai informācija, ar ko dalās, var radīt negatīvas sekas. Tikai 15% jauniešu ir grūtības atšķirt reklāmu no pārējā satura, un 11% ir grūtības izvēlēties labākos atslēgvārdus.

Savukārt seniori gandrīz visos pētījumā iekļautajos aspektos ir snieguši zemākus vērtējumus. Piemēram, mazāka viņu daļa zina, kā dzēst profilus. To zina 66% senioru. Iestatījumus mainīt māk 42%. Tikai 9% pilnīgi piekrīt, ka zina, kā atšķirt viltus lapu no īstas, un 42% šim apgalvojumam drīzāk piekrīt. Drošas lietotnes māk atpazīt vēl mazāka daļa – attiecīgi 10% un 30% senioru. 55% nezina, kā ziņot par viltus profiliem sociālajam medijam. 39% piekrīt, ka viņiem ir grūtības izvērtēt, vai informācija, ar ko dalās, var radīt negatīvas sekas. 48% ir grūtības atšķirt reklāmu no pārējā satura un 51% ir grūtības izvēlēties labākos atslēgvārdus. Savukārt vienīgais aspekts, kur seniori vērtē sevi augstāk, ir nepārdomāta rīcība, lietojot internetu, ko viņi sev piedēvē tikai 19% gadījumu, liecina pētījums.

Reklāma
Reklāma

Saskaņā ar pētījumu 82-83% interneta lietotāju pēdējā gada laikā ir izmantojuši e-pastus, interneta bankas pakalpojumus vai skatījušies video sociālajās platformās. Savukārt tiešsaistes iniciatīvas un mākslīgā intelekta rīkus izmanto vismazāk – 19% aptaujāto.

Kā norādīts pētījumā, dzīves cikla dēļ mazāks īpatsvars jauniešu izmanto interneta bankas pakalpojumus – 64% pret 74% senioru mērķa grupā, apmaksā rēķinus, izmantojot internetu – 48% pret 73%, kā arī lasa ziņu portālus par aktualitātēm un politiku – 53% pret 72%. Savukārt visas citas aktivitātes jaunieši veic vairāk. Tādējādi pētījuma veicēji secinājuši, ka jaunieši biežāk izmanto dažādas interneta aktivitātes izklaidei un komunikācijai, kamēr seniori – utilitāriem mērķiem. Savukārt mazākumtautību Latvijas iedzīvotāju aktivitātes internetā ir līdzīgas sabiedrībai kopumā.

Vairums interneta lietotāju izmanto interneta meklētājprogrammas – 88% kopumā, 82% mazākumtautību vidū, 96% jauniešu un 79% senioru vidū. 30% no tiem, kuri izmanto meklētājprogrammas, uzskata, ka rezultātu lapu izkārtojuma secība ir saistīta ar uzticamību, un tikai 20% to noliedz. Rezultāti mērķa grupās statistiski nozīmīgi neatšķiras no sabiedrības kopuma, atzīmēts pētījumā.

Tam, ka dažādas meklētājprogrammas sniegs identiskus meklēšanas rezultātus, piekrīt tikai 21% meklētājprogrammu lietotāju, liecina pētījums. Šim apgalvojumam piekrīt statistiski nozīmīgi mazāka daļa mazākumtautību iedzīvotāju – 14,6%, bet jauniešu vidū ir lielāks to īpatsvars, kuri pilnīgi nepiekrīt šim apgalvojumam, turpretim seniori biežāk izvēlas atbildes variantu “nezinu”.

Tikai 18% no interneta lietotājiem uzskata, ka visi redzēs vienādas reklāmas, apmeklējot vienu un to pašu interneta lapu. Statistiski nozīmīgi lielāks īpatsvars – 23% – mazākumtautību iedzīvotāju piekrīt šim apgalvojumam, bet seniori biežāk izvēlas atbildes variantu “nezinu”, liecina pētījuma rezultāti.

Savukārt apgriezto attēlu meklēšanu saskaņā ar pētījumu nav lietojuši 53% no sabiedrības, bet bieži to lieto mazāk par 3%.

Pētījums veikts gan ar kvantitatīvo, gan kvalitatīvo pieeju. Pētījuma aptaujā piedalījās 1556 respondenti vecumā virs 15 gadiem, bet daļēji strukturētajās intervijās – 70 dalībnieki no deviņu gadu vecuma.

Pētījums veikts no 2024.gada maija līdz jūlijam. To veica SIA “Civitta Latvija”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.