Pirms sāk, jāpamēģina 0
Līga pēc savas pieredzes iesaka rokdarbniecēm, kuras vēlas pievērsties mašīnadīšanai, palūgt kādai adītājai, lai ļauj veikt elementāras darbības ar mašīnu, piemēram, uzmest valdziņus, pavilkt karieti pāri adatu desmitiem. Tad var nojaust, vai šis adīšanas veids ir saprotams, vai rokas kustas ar nepieciešamo izjūtu.
Lai mums rastos neliels priekšstats, kā darbojas adāmmašīna, Līga uz augšējās adatu rindas jeb fantūras ar smalku tamboradatu uzmet valdziņus, dziju izvelkot cauri adatas acij. Tādējādi no valdziņiem veidojas pīnīte.
Kad uzmests nepieciešamais valdziņu skaits, tiem pārvelk ar karieti – ierīci, kas veido adījuma kārtas jeb ada. – Ja grib adīt tikai labiski, valdziņus uzmet uz augšējās fantūras, bet, ja labiski un kreiliski, – uz abām fantūrām. Savukārt mežģīņu rakstam jāmaina kariete, – darbojoties stāsta Līga.
Adāmmašīnas vienā fantūrā ir 200 adatu. Ja valdziņus uzmet uz visām, sanāk metru plats adījums. Līga saka – uz viņas adāmmašīnas ļoti kuplus brunčus vienā gabalā nevarētu uzadīt, bet daudz ko citu gan.
Uz mašīnas paneļa ir regulējoša ierīce, ar ko var mainīt adījuma blīvumu. Ja noregulē uz 5 (to parasti dara, adot no mohēras), adījums ir blīvs, bet, ja uz 10, – vaļīgāks, tāpēc šo pozīciju izmanto, adot no lauku dzijas.
Lai noadītu divkrāsainu šalli ar rakstu, bez perfokartes neiztikt. Perfokarti nopērk veikalā un ar perforatoru izspiež caurumiņus, veidojot rakstu. Pēc tam sacaurumoto perfokarti liek selektorā, kas nolasa rakstu un pārceļ to uz adījumu.
Līga atzīst, ka nevar gadiem ilgi darīt vienu un to pašu, piemēram, adīt viena modeļa džemperus. Viņa ir pārliecināta, ka jāmeklē arvien jauni pašizpausmes veidi.
Darbnīcā stāv nesaliktas stelles. Tās iegādājusies par pagājušā gada nogalē sapelnīto naudu, pārdodot tuneļšalles, – daži uzņēmumi pasūtījuši pat vairākus simtus ar iestādes logo. Tagad Līga ir apņēmusies iemācīties aust.
