Kā vērtējat politiskās batālijas Rīgā 16. marta gaidās? 5
Drošības policija brīdina, ka provokācijas 16. martā varētu rīkot ar Krieviju saistītas organizācijas, kuras no kaimiņvalsts saņem finansējumu. Valdība lēmusi par ministru neiešanu pie Brīvības pieminekļa 16. martā, Ministru prezidente Laimdota Straujuma oficiāli brīdinājusi par nodomu atbrīvot no amata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski, ja viņš piedalīsies leģionāru pasākumos. Valsts prezidents Andris Bērziņš pateicis, ka valsts augstākajām amatpersonām un ministriem leģionāru pasākumā nav vietas. Kā uz notikumiem Rīgā lūkojas pašvaldību vadītāji?
Sandra Viškure, Dagdas novada domes priekšsēdētāja: “Rīgas domei, ņemot vērā valsts galvaspilsētas statusu, vajadzēja atbildīgāk lemt par pieteiktajiem 16. marta pasākumiem, lai izslēgtu iespēju naidīgiem spēkiem, kam galvenais ir Eiropas un pasaules uzmanības piesaistīšana, traucēt miermīlīgo leģionāru gājienu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Tad valdībai nevajadzētu balsojumu par ministru neiešanu pie pieminekļa, tad nebūtu vajadzības tik daudz runāt par ministru Eināru Cilinski. Tagad no viņa visa Latvija gaida neiespējamo – vieni vēlas, lai ministrs savu apņēmību mainītu, bet otri grib, lai paliek ar stingru mugurkaulu. Es arī nostājos Cilinska pusē. Ja tik daudzus gadus leģionāru pasākumos būts, kāpēc pēkšņi jāatsakās? Eināram Cilinskim kā īstam patriotam pie pieminekļa jāiet. Bet, ja vadās pēc uzstādījuma, ka visiem ministriem jābūt kā vienas rokas pirkstiem, tad, protams, viņam pirms 16. marta no amata jāatkāpjas. Jādomā arī par to, vai valdībai vispār vajadzēja lemt par tādu jautājumu. Tai taču ir tik daudzi aktuāli darbi darāmi! Piemēram, iepriekšējā plānošanas periodā mums vismaz bija zināms, kādus līdzekļus varam sagaidīt caur Lauku atbalsta dienestu, bet tagad, kad priekšplānā ir modelis 21 + 9, mums, mazajiem novadiem, nav īstas skaidrības, uz ko varam cerēt jaunajā plānošanas periodā.”
Uldis Kristapsons, Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs: “Patiesībā valdība par neiešanu pie Brīvības pieminekļa lēma tikai viena ministra dēļ, jo iepriekš bija jau zināms, ka no visiem ministriem par iešanu runājis tikai Einārs Cilinskis. Kāpēc valdībai vajadzēja tādu lēmumu? Visiem taču zināms – jau kur tie gadi, kad valsts augstākās amatpersonas un valdības locekļi 16. marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa nepiedalās. Zināms arī, ka tie, kas nolēmuši protestēt pret leģionāru gājienu, tik un tā visos veidos meklēs iespējas rīkot provokācijas un taisīt pēc iespējas lielāku troksni. Katram cilvēkam, arī ministram Cilinskim, lēmums par piedalīšanos vai nepiedalīšanos jāpieņem pašam.”
Leonīds Salcevičs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs: “Es tik labi nepārzinu koalīcijas iekšējās lietas, tāpēc grūti pateikt, vai valdībai vajadzēja vai nevajadzēja pieņemt lēmumu, par kuru tagad tik daudz tiek runāts. Galu galā valdībai balsojums par ministru neiešanu daudz laika taču nepaņēma. Ja iedziļinās, īpaši ņemot vērā naidīgo spēku aktivitātes un Ukrainas notikumus, varbūt ministriem vienošanās tomēr bija nepieciešama. Cita lieta, ka Latvija vēl arvien Eiropai nav pietiekami skaidrojusi savu vēsturi un leģiona būtību, tāpēc atrodas spēki, kas spekulatīvā veidā Latviju attēlo kā valsti, kurā atdzimst fašisms.”
Vilnis Špats, Cesvaines novada domes priekšsēdētājs: “No valsts drošības viedokļa valdībai ir ļoti svarīgi rīkoties tā, lai būtu ņemti vērā visi riski. Tāpēc būtu labāk, ja ministri 16. martā dotos uz Lesteni. Piekrītu Valsts prezidenta Andra Bērziņa aicinājumam politiskajiem spēkiem neizmantot 16. martu savu spalvu spodrināšanai vai provokāciju organizēšanai.”
