Politiķis Mārtiņš Kossovičs: “Kāpēc nevaram jau tagad atklāti pateikt pilsētniekiem – lūdzu, nepērciet mašīnas ar lieliem dīzeļiem!” 58
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Virsrakstā minētie ir bieži lietoti vārdi, ko intervijā “Latvijas Avīzei” saka “Progresīvie/Par” frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs. Tik un tā – tiks uzsvērta sociālā budžeta nozīme. Tik un tā – jaunā vadība nedomā atkāpties no iesāktā autokustības lēnināšanai pilsētā. Spītnieks – teiks vieni par Kossoviču. Bezkompromisa sava ceļa gājējs – spriedīs otri. Zinātāji apgalvo, ka tieši “Progresīvo” valdes loceklis Kossovičs ir Rīgā notiekošo pārmaiņu līderis un politiskā kursa noteicējs.
Kāpēc “Progresīvie/Par” frakcija ir pret vēsturi skaidrojošas plāksnes novietošanu Uzvaras laukumā blakus piemineklim?
M. Kossovičs: Maldīgs apgalvojums. Neiebilstam pret plāksni, bet tai jābūt profesionāļu izgatavotai. Pirmkārt, iesaistot pilsētas galveno arhitektu un ļaudis, kuri ko saprot no dizaina. Otrkārt, uzraksts uz plāksnes jāsagatavo profesionāliem vēsturniekiem. Šobrīd jūtams Saeimas vēlēšanu tuvums, un daži Rīgas domē aktīvi politiķi jau skatās nacionālo vēlēšanu virzienā un vēlas uzņemties autorību plāksnes uzstādīšanā gan dizaina, gan teksta ziņā.
Jūs neapmierina Valsts prezidenta padomnieka Jurģa Klotiņa rosība plāksnes sagatavošanā, kaut arī viņš teksta rakstīšanā pieaicinājis vēstures speciālistus?
Esmu sapratis, ka viņš konsultējies ar vienu vēsturnieku un pats radījis tekstu. Man šķiet – politiķiem nevajadzētu tā darīt vēsturiski jūtīgos jautājumos. Bet vēlreiz – lai plāksni gatavo, izvieto, jo tas būtu noderīgi arī sabiedrībai, ja šis, joprojām laikam oficiāli sauktais “Uzvaras piemineklis”, tiek pareizi interpretēts. Ja tiek pastāstīts, ko tas patiesi nozīmē Latvijas nācijai.
Kā pats saucat pieminekli? Piemineklis “Rīgas atbrīvotājiem”?
Tā nesaucu. Piemineklim eju garām un nepavadu brīvo laiku tā pakājē. Arī 9. maijā ne.
Vai “Progresīvajiem” nav svarīgs cittautiešu vēlētāju atbalsts? No programmas nav svītrota prasība, lai nepilsoņi iegūst tiesības vēlēt pašvaldības?
Programma tapusi pirms gadiem pieciem. Vairākus punktus, gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām, pārveidosim. “Progresīvie” radušies Laimdotas Straujumas valdības laikā. Tā bija pelēcīgākā, kāda vien var būt, tehnokrātiska, bez kādām ideoloģiskām ievirzēm, un tad ieradās mūsu partija kā dzirkstošs spēks, kurš iedvesmojās un joprojām iedvesmojas no sociāldemokrātijas idejām visā pasaulē. Kopš tā laika esam attīstījušies.
Runājot par konkrēto prasību – kā valsts jau esam spēruši vairākus soļus sabiedrības saliedēšanā, lai arī vēl nepietiekamus. Būtisks sasniegums, ko arī “Progresīvie” iniciēja un aizstāvēja, bija, ka jebkurš Latvijā dzimis bērniņš iegūst mūsu valsts pilsonību. Bija jāpaiet 30 gadiem neatkarībā, lai saprastu, ka šos jaunpiedzimušos nevaram šķirt no valsts. Vēl skatīsim piedāvājumu vēlēšanām, bet mans viedoklis ir, ka punktam par nepilsoņu balsstiesībām vairs nav jāparādās programmā.
Kāpēc jūs nesenā “Progresīvo” kongresā vairs nepārvēlēja par valdes līdzpriekšsēdētāju?
Es sevi neizvirzīju. Man ir savas aplēses, kā redzu sevi politikā. Vēlos radīt Latvijā patiesi sociāldemokrātisku spēku, kāds nav bijis. Diemžēl “Saskaņa” sociāldemokrātu vārdu piesavinājusies un aptraipījusi. Ļoti ceru, arī mūsu valstī veidosies līdzsvars starp kreiso un labējo ideoloģiju, kāds pastāv Rietumu pasaulē, un ik pa laikam notiek varas maiņa. Latvijā arvien bijis neoliberālās politikas pārsvars. Tāpēc mans mērķis bija izveidot nevis uz līderiem, bet vērtībām balstītu partiju. Līderi arvien radīsies no jauna, un šobrīd mūsu organizācijā ir tuvu 1000 biedru. Būtiskākais ir iecementēt pamatu, lai rastos ilgtspējīga, ideoloģiski sociālajos, vienlīdzības, taisnīguma jautājumos būvēta partija.
Rīgas domes aizkulišu pazinēji atklāj, ka vicemērs Ķirsis atbild par transportu un ielām, Smiltēns par sadarbību, lielais Mārtiņš – mērs Staķis – par finansēm un attīstību, bet kursu, kā kuģi stūrēt, nospraužot kapteinis, mazais Mārtiņš – jūs! Un tiešām – jūs vadāt dominējošo spēku domē, partiju ar 11 vietām.
Tā ir normāli politikā, ka līderību un atbildību uzņemas ietekmīgākie domē ievēlētie cilvēki. Atšķirībā no nacionālā parlamenta, kur redzu aktīvi darbojamies personas, kas nav vēlētas.
Tas, ka lielākās frakcijas vadītājam ir ietekme, – tā jābūt, un slikti, ja tā nebūtu.
Slikti, ja līderība nodota aizkulišu spēlmaņiem. Mēs esam par atklātumu. Cilvēki balsojuši par sarakstu un personiski par mani. Tāpēc patīkami, ka vismaz Rīgā ejam pareizā virzienā.
Gads apkārt, kopš “Progresīvie” diriģē galvaspilsētu. Vai varat nosaukt trīs punktus, ko esat paveikuši pārmaiņu labā?
Vieglāk nosaukt pārmaiņas, kuras duras acīs, bet uzsverams arī “Progresīvo/Par” kā domes lielākās frakcijas ieguldītais darbs budžeta veidošanā. Mēs bijām tie, kuri vēlējās sociālajiem izdevumiem iezīmēt daudz nozīmīgāku lomu kopējā budžetā. Nekad Rīgā sociālais budžets nav bijis virs 10% no kopējā. Turklāt laikā, kad ieņēmumi pilsētā krītas, kad valdība veic pārmaiņas, lai pašvaldībām pienāktos mazāka daļa no iedzīvotāju ienākumu nodokļa.
Mēs tik un tā turpināsim vairāk līdzekļus investēt cilvēkos! Tā nav tikai tukša frāze.
Līdz šim investīcijas tika uztvertas kā ieguldījums Mežaparka estrādes būvē un citos betonos, bet es atgādināšu par trim lietām, ko panācām, investējot cilvēkos. Pirmā – paaugstinājām atalgojumu nozīmīgākajiem pašvaldību darbiniekiem sociālajā jomā, kuri sniedz pakalpojumus ļoti plašam klientu klāstam pilsētā. Līdzīgi augstāku algu saņem pirmsskolas iestāžu pedagogi un skolotāji. Trešais veikums sociālajā sfērā ir “neredzamo” cilvēku labā.
Publiskā vidē mēdz runāt par summām, kas tērētas stabiņu uzstādīšanā, un kariķēt notiekošo, bet pilsētā, iesprostoti blokmāju dzīvokļos, mīt daudzi “neredzamie”. Bērni ar kustību traucējumiem, invalīdi, ar demenci smagi slimi seniori ļoti cienījamos gados. Šie cilvēki nav uz ielām, nav parkos un darbavietās. Viņiem sniedzam arvien jaunus, progresīvus pakalpojumus. Numur viens – ja piedzimst bērns ar ievērojamiem kustību traucējumiem, tas vecākus šausmīgās nelaimes dēļ uz ilgu laiku iesloga dzīvoklī, kopjot mazuli. Esam panākuši, ka ik mēnesi vecāki saņem vaučeru 400 eiro apjomā, par ko algot aizvietotāju, bērnu pieskatītāju, lai kaut īsu brīdi atbrīvotos no četru sienu šaurības.
Kāpēc neuzsvērāt panākumus, izrādot pretimnākšanu gājējiem, velobraucējiem, publiskā transporta lietotājiem? Tas ir svarīgs pagrieziens, vēsturiskas pārmaiņas pilsētas dzīvē.
Protams, “Progresīvajiem” svarīgas zaļās vērtības. Es ielu saskatu ne tikai kā vietu, kur pārvietoties un braukt, bet kā dzīvesvietu. Ja, veidojot velojoslas, mazina autokustības intensitāti un izplūdes gāzes, tiek ierobežota satiksme, riteņbraucējam ir drošāk uz ielas. Bet labāk jūtas arī seniors uz trotuāra, māmiņa ar bērnu ratiņiem un pastaigāties iznākusi ģimene. Galu galā iegūst arī bizness. Pats esmu uzņēmējs, zinu, ko nozīmē Čaka iela kā autostrāde un ko – ar velojoslām.
Autobraucēji stipri pretojas pret tiesību ierobežojumiem būt karaļiem uz ielas. Cik ilgam laikam jāpaiet, lai lauztu domāšanu, ka pilsēta nav mašīnām, bet cilvēkiem?
Parīzē, kur nesen pabiju, pie varas nonākusi jauna mēre. Viņa centrā vēl vairāk samazinājusi autostāvvietu skaitu, radot neērtības braucējiem. Pilsētā izveidotas “apvienotās” ielas, kur droši iet gājēji, notiek velokustība un paralēli brauc auto – ar ātrumu 20–30 km stundā. Nav, kā pie mums, kur trīs kategorijas kustības dalībnieku ir nošķirtas. Arī Parīzē iezīmē velojoslas, bet pilsēta radīta jebkuram, lai pēc iespējas mazāk konfliktētu savu tiesību dēļ.
Konsultējāmies ar dāņu arhitektu Janu Gēlu, kurš teica, ka jebkuras pārmaiņas pilsētā sākotnēji izraisa pretestību. Jāpaiet trim četriem gadiem, kamēr sabiedrība sāk aptvert priekšrocības un ieguvumus. Diemžēl Rīgā politiskās aizkulisēs kolēģi atzīst, ka baidās pieņemt nozīmīgus soļus. Bet pārmaiņas jāveic tik un tā. To nosaka ne tikai mūsu politiskā griba, bet ES Zaļais kurss. Ja to nedarīsim, būs sankcijas.
Kāpēc nevaram jau tagad atklāti pateikt pilsētniekiem – lūdzu, nepērciet mašīnas ar lieliem dīzeļiem! Jo kāpēc mūsu otrreizējo auto tirgus ir pārslogots?
Tāpēc, ka franči, vācieši, citi eiropieši no lielajiem braucamajiem atsakās! Spiestā kārtā, ne gluži no labas gribas, bet atsakās, un automobiļi plūst uz mūsu pusi. Būtu jāsaka – padomājiet par rītdienu, un, ja nevēlaties iet kājām, pārsēsties uz velo vai izmantot sabiedrisko transportu, pērciet vismaz mazlitrāžas auto.
Mārtiņš Staķis aicina katru pozīcijas deputātu apdomāt, ko viņš vēlas sasniegt nākamajos četros gados. Ko mēram atbildētu deputāts Kossovičs?
Man ir divas atbildes – deputāta un frakcijas vadītāja. Esam vienojušies ar Mārtiņu Staķi, ka oktobra beigās katras komitejas vadītājs iezīmē plānu četriem gadiem, kādā veidā visa koalīcija vienoti dodas uz priekšu. Tas ir frakcijas vadītāja izaicinājums – koordinēt, lai sabiedrība zina, ko gribam sasniegt. Lai nav, ka Tērbatas ielā pēkšņi “izaug” viens stabiņš un cilvēki nesaprot, ko tas nozīmē. Sabiedrībai jāskaidro – ar vizualizāciju, pēc pieciem gadiem Rīga izskatīsies šādi. Tāpat – ko vēlamies paveikt sociālajā nozarē, ko darīsim ar pilsētas īpašumiem utt.
Individuāli kā deputātam divas nozīmīgas lietas. Viena, ka esmu tas cilvēks, kas ļoti seko, uzmana labas pārvaldības lietas. Zinām, kāpēc Rīgā notika ārkārtas vēlēšanas. It kā dēļ atkritumu biznesa, patiesībā cilvēki bija neapmierināti ar visatļautību korupcijas ziņā, ar viltus konsultantiem un nelegāli nodarbinātiem. Pārmaiņas pārvaldē nevar apstāties ar “Rīgas mežu” vadības atbrīvošanu no darba. Būtiskas reformas skārušas “Rīgas namu pārvaldnieku”, kas bija izpumpēts uzņēmums, un “Rīgas satiksmi”, kur darbības pirmajā gadā ieekonomējām 20–25 miljonus tikai uz parazītisku līgumu laušanas rēķina, tādējādi mazinot milzu 130 miljonu eiro summu dotācijām! Panākt Rīgā tiesisku pārvaldību – man ir liels uzdevums, uz kuru tiekties.
Esat apņēmušies ierīkot veloceliņus. Vai Rīgā nav paredzēts atjaunot velotreku? Mums ir sporta veida tradīcijas, bet “Progresīvajiem” sevišķi piestāvētu šāda iniciatīva, jo jūsu vēstures daļa saistīta ar protestiem pret vecā treka teritorijas nodošanu drošības dienesta vajadzībām.
Arī sporta nozare Rīgā ilgus gadus bija dīvaina. Naudu dalīja savējiem, dažiem klubiem, bet, manuprāt, pašvaldībai nav jānodarbojas ar profesionālā sporta balstīšanu. Tam jānotiek nacionālā līmenī. Neapsveram velotreka atjaunošanu. Dome atbalstīs jauniešu, bērnu sportu, veicinās veselīgu dzīvesveidu, kur katrs rīdzinieks var kustēties.
Var redzēt, ka liekat akcentu, lai “Progresīvo” kārtību un darbības metodes ieviestu visā Latvijā. Vai tas nozīmē, ka pēc gada startēsiet Saeimas vālēšanās un visi kā gājputni rudenī atstāsiet domi?
Nekādā gadījumā. Ejot uz vēlēšanām, sarakstā pulcēsim cilvēkus, kuri ilgstoši bijuši uzticami mūsu vērtībām. Tā, kā bija, Eiroparlamentu vēlot, kur listes priekšgalā likām mūsu biedri Guntu Anču, kura visu mūžu pierādījusi, ka ir ar sociāldemokrātiskiem uzskatiem.
Ceru, arī šoreiz “Progresīvo” sarakstā būs daudzi taisnīgi, sociāli atbildīgi cilvēki, kuri ne tikai vēlēsies, bet arī veidos pārmaiņas Latvijā. Kā teicu, Latvijā valdībās nekad nav ticis pārstāvēts kreisais spārns. Koalīciju locekļi sevi ieskaitījuši pie labēji konservatīviem, labēji liberāliem, labēji nacionāliem.
Valdībā nav bijis it neviena advokāta, kas aizstāvētu strādājošo, darba cilvēku intereses.
Ceru, nākamreiz būsim valdības sastāvā, lai pārtrauktu Reira reformas. Tās esam iesaukuši par “reirismu”, un jācer, tas vairs netiks īstenots. Nodokļu reformas mūsu valstī, kādas vien bijušas, pārsvarā gūlušās uz sociāli neaizsargātāko cilvēku pleciem, un tā ir mūsu misija: tikt ne vien 14. Saeimā, bet arī valdībā, lai beidzot aizstāvētu 30 gadus neaizstāvēto intereses, kad svārsts gājis uz vienu – labējo pusi.
Uz ko balstāt cerības par iekļūšanu Saeimā, ja starts pašvaldību vēlēšanās ārpus Rīgas bijis nesekmīgs?
Apzināmies, neesam no bagāto partiju gala. Pārtiekam no valsts finansējuma 100 000 eiro gadā un sīkām biedru iemaksām, esam partija, kurai ir visvairāk mazo 10–20 eiro ziedojumu. Aiz mums nestāv oligarhu papuči un lielie uzņēmēji. Pirms pašvaldību vēlēšanām bija jāizlemj – tērēt naudu tagad vai pakrāt nacionālajām vēlēšanām. Otra izšķiršanās bija, ko darīt ar sauktajiem pagastvečiem. Jūs zināt, ka daudzi novadu līderīši izvēlējās pārvilkt politiskos uzvalkus, mainot piederību – jau no Tautas partijas laikiem. Arī mums bija sarunas ar šādiem tērpu mainītājiem. Izņemot vienu gadījumu Jēkabpilī, atteicām startu zem “Progresīvo” karoga. Virzījām savus jaunos līderus. Dažviet – Rēzeknē, Smiltenē – guvām panākumus. Taču ierobežotā budžeta dēļ ne visur sasniedzām mērķus. Neteiksim, ka pašlaik esam apmierināti ar savu reitingu, kaut pēdējās aptaujās “Progresīvos” ierindo virs 5%. Zinot, ko darīsim, kad sāksim kampaņu, jau nopietni domājam, kāds varētu būt mūsu pienesums nākamajā koalīcijā.
Vai domājat iekļūt Saeimā ar lozungu, ka īpašumiem virs 200 000 eiro jāuzliek mantojuma nodoklis 49% apmērā?
Tas ir vecās programmas punkts, kas turpmāk tiks atmests. Vēsture slēpjas negodīguma apstākļos, kad parastam VID inspektoram aizgājēji atstāj neticamus, miljonu vērtus mantojumus. Vai gadījums ar Aivaru Lembergu, kurš kļuva par miljonāru, kad mūžībā devās klasesbiedrs. Mēs koriģēsim šo punktu, lai pirmās pakāpes radiniekiem nav jāmaksā paaugstināta mantojuma nodeva.
Jūsu frakcija atteicās no ūdens izmantošanas plastikāta kārbās, un šo kārtību esat ieviesuši visā domē. Taisnība, ūdens krānā tikpat labs. Bet vai dome nekļūs par pirmo punktu, kurā būs trešā dzimuma tualetes – binārajām un transpersonām, kuras atbalstāt?
Tualešu sistēmā neko neplānojam mainīt.
Ar ko kopā plānojat doties uz Saeimas vēlēšanām?
Nacionālajās vēlēšanās esam startējuši vienreiz un neesam slēpuši vēlmi startēt vieniem pašiem. Bet – meklējot sabiedrībā līdzīgi domājošos un turot “Progresīvos” kā atvērtu platformu. Ne visiem – viens no motīviem, kādēļ radās “Progresīvie”, bija cīņa pret netīrās naudas ietekmi politikā. Kur tāda ir, lai necer uz partnerību ar mums. Samesties kopā vienā maisiņā, lai palīdzētu īstenot dažu partiju saimnieku intereses, “Progresīvajiem” nav ne simpatizējoši, ne pieņemami. Šobrīd lēmumi par sadarbību nav pieņemti.
Rīgas domi vēlot, virsmērķis bija skaidrs. Jāaizvāc desmit gadu pastāvējusi, līdz galam sabrukusi, korumpēta vara. Lai to spētu, bijām gatavi lieliem kompromisiem. Sākotnēji tika runāts par plašu koalīciju, beigās gājām ar mazākiem spēkiem, bet lielāko rīdzinieku atbalstu guvām tieši mēs. Ar to daudz ieguvām identitātes nostiprināšanā, atpazīstamībā, un esmu pārliecināts, ka “Progresīvie” atsevišķi spētu pārvarēt ievēlēšanas barjeru. Kā notiks praktiski, lemsim nākamā gada sākumā.
