Tik svarīgā skolēnu lasītprasme: kā to veicināt? 9
Andris Krieķis, “Skola & Ģimene”, AS “Latvijas Mediji”
Ikviens mācību gads sākas ar jautājumiem par skolēnu lasītprasmi. Tas turpinās, meklējot idejas skolēna lasītprasmes pilnveidei, bet mācību gada noslēgumā tiek apkopots, kas būs izejas punkts nākamajā izglītības ieguves posmā. Lasītprasmes jēdziens, lasītprasmes pilnveide ir nemainīgi apspriests jautājums dažādos laikos, jo lasītprasme paredz mainību, dažādību, iekļaušanos, atteikšanos un sasniegumu meklēšanu.
Mana paša pieredze skolēnu lasītprasmes veicināšanā veidojusies apmēram 15 gadu laikā, līdz ar to promocijas darba empīriskā daļa gan saturiski, gan praktiski bija veidota arī uz manu profesionālo darbību.
Jēdziens lasītprasme šī brīža zinātniskajā telpā kļuvis ļoti mainīgs un plašs. Tā interpretācija atbilstoši pētāmās problēmas būtībai ir daudzšķautņaina, tādējādi arī pati lasītprasmes attīstība kļuvusi daudz sarežģītāka, plašāka un pats process paredz daudzveidīgāku skatījumu uz tās būtību. Tāpēc ikviens, kurš iesaistīts skolēna lasītprasmes pilnveidē, kļūst par daļu no sadarbības procesa, kurā norit ikviena potenciāla – prasmju, spēju un motīvu – konstatēšana, mērķu un uzdevumu formulēšana, darbības analizēšana un pašanalizēšana, lai saprastu, ko mainīt turpmākajā darbā.
Bez lasītprasmes neiztikt
Lasītprasme ir kā lasītāja pieredzes iegūšanas veids. Mūsdienu skolēni ir gatavi plašam un daudzveidīgam dialogam (saziņai) ar pasauli, kura sniedz dažāda veida atbildes uz jautājumiem. Tāpēc skolēna lasītprasmes līmenis būs viens no viņa pieredzes veidotājiem. Tas noteiks, kā skolēns uztvers, apstrādās un izmantos informāciju. Dažādu jautājumu risināšanas veids, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas un internetu, balstīts uz loģiku, loģisku darbību kopumu, un pats galvenais, skolēniem svarīgi, lai tiek akcentēti noteikumi, kāpēc un kā katrs no uzdevumiem tiks veikts (Latham, Faulkner, 2013).
Tāpat lasītprasme var būt saistīta ar skolēna zināšanu un prasmju līmeni kāda cita mācību priekšmeta satura apguvē. Kādas zinātnes jautājuma saturu skolēns var nezināt tāpēc, ka neprot izlasīt (Fuchs, Fuchs, 2002). Skolēns, iespējams, nav mācīts lasīt konkrētās zinātnes tekstus. Bez prasmes lasīt augstākā kvalitātē pret savu izaugsmi skolēns var būt pazudis plašajā informācijas pasaulē, pat nespēj risināt ikdienas problēmsituācijas (Csobanka, 2016). Līdz ar to lasītprasme ir arī priekšnoteikums mācību satura apguvei skolā kopumā. Skolēni, kuriem ir zema lasītprasmes kvalitāte, nav gatavi augstākā līmenī paplašināt savu pieredzi izglītības procesā un pēc tam arī darba tirgū (Psacharopoulos, Patrinos, 2018). Tas novērojams, piemēram, situācijās, kurās mācību satura apguves laikā skolēns lasītprasmi izmanto, lai risinātu problēmjautājumus, izmantojot konkrētas zinātnes pieņemto terminoloģiju. Ja prasme lasīt attiecīgās jomas tekstus ir zema, skolēns nezinās terminoloģiju un jēdzienus, līdz ar to viņam nebūs zināšanu, ko mācībās izmantot. No tā izriet, ka pieaugušā, piemēram, skolotāja, uzdevums ir palīdzēt attīstīt skolēna lasītprasmi tā, lai skolēns to var izmantot atbilstoši izvirzītajam mērķim (Edwards, Maloy, Anderson, 2009).
Zemi skolēna lasītprasmes kvalitātes rādītāji novērojami jau sākumskolā (Kucan, Palincsar, 2010), taču jāapzinās, ka lasītprasme ir nozīmīga izglītības ieguves procesā visas dzīves garumā, lasot un izmantojot informāciju no dažādiem informācijas avotiem (Linder, Mueller, Gibbs, Alper, Freeman, 2017), un ikvienam, t. sk. arī skolēnam, ir tiesības uz kvalitatīvu izglītībui un pašizaugsmi, tāpēc nozīmīga ir atbalsta sniegšana skolēna lasītprasmes pilnveides procesā pirmsskolā un skolā, kā arī ģimenē. To atspoguļo sakarība starp lasītprasmes kvalitāti dažādos izglītības posmos un mācību sasniegumiem tajos (Stanley, Petscher, Catts, 2017; Hulslander, Olson, Willcut, Wadsworth, 2010), tāpēc nozīmīgi laikus apzināties, kā rīkoties, lai ātrāk un daudz sekmīgāk ikviens no pieaugušajiem varētu iesaistīties skolēna lasītprasmes pilnveides procesā.
Būtiski mūsdienu izglītības telpas aspektā uzsvērt, ka lasītprasme ir prasme izvēlēties lasīšanas veidu, ne tikai lai sasniegtu izvirzīto mērķi, bet arī lai noteiktā laika vienībā gūtu informāciju, kas dažādos informācijas avotos, atrastu sakarības, vispārinātu, izmantotu un interpretētu iegūto informāciju jaunu spriedumu radīšanā, kā arī varētu sniegt atgriezenisko saiti, iesaistīties diskusijā ar citiem lasītājiem par iegūtās informācijas saturu, tā veicinot kā savu, tā citu lasītprasmi un mainot lasītprasmes nozīmību sociālā līmenī.
Kas notiek lasīšanas procesā?
Lasīšanas process raksturojams no dažādiem aspektiem, piemēram, psiholoģiskā, sociālā, individuālā u. tml. Lasītprasmes apguves sākumposmā (pirmsskola, sākumskola) lasīšanas procesu saista ar mācīšanos lasīt, lai nākamajos izglītības ieguves posmos lasītu, lai mācītos. Lasīšanas procesā tiek fokusēta uzmanība uz lasītā saturu. To raksturo tehniskās lasīšanas ātrums jeb raitums, mērķtiecība (bērns zina, kāpēc lasa), izpratne par lasīto, attieksme pret lasīšanu, spēja koncentrēties un gatavība kaut ko mainīt lasīšanas procesā. Lasīšanas laikā skolēns izmanto savas zināšanas un pieredzi, lai izprastu lasīto un atbilstoši tam veidotu vai pilnveidotu pieredzi, vērtētu tekstu, kā arī veidotu mijsakarību – lasīšana un sevis apzināšanās. Lasīšanas process saistāms ar metakognitīvo spēju attīstīšanu, vērtēšanu, plānošanu, kā arī spēju vispārināt par lasīto, saskaņojot dažādas domāšanas operācijas un praktiskās darbības. Lasīšanas procesā lasītājs gūst emocionālo pieredzi un gandarījumu, un interesi par lasīšanu kā personības attīstības līdzekli.
Kas raksturo bērnu – lasītāju?
Skolēnam ir no pieaugušā atšķirīga attieksme, vērtības, izpratne par uzvedību, mācīšanās procesu u. tml. (Twenge, Exline, Grubbs, Sastry, Campbell, 2015). Tas jāņem vērā, piemēram, plānojot lasītprasmes pilnveides procesu, izvirzot pamatotus mērķus un uzdevumus, kā arī aktualizējot lasītprasmi kā svarīgu bērna prasmi. Sākumskolēnu raksturo kā godīgu, uzticamu, līdzjūtīgu, apdomīgu, atbildīgu, atvērtu un apņēmīgu (Seemiller, Grace, 2016). Viņa tehnoloģiju un brīvpieejas pasaules veidotā pieredze ir ļoti nozīmīga, kas nosaka arī jauna veida komunikāciju ar pieaugušajiem un vienaudžiem. Tās laikā daudz vairāk izmanto e-vidi, nevis saziņu klātienē, kaut arī fiziski atrodas tuvā kontaktā, piemēram, skolā (Marganski, 2017). Plašās iespējas iegūt informāciju maina lasītāja pieredzi, kas vienlaikus ir arī kā savas sociālās lomas paplašināšana (Bassiouni, Hackley, 2014; Dupont, 2015).
Sākumskolas skolēna (7–10 gadi) mācīšanās, arī lasītprasmes pilnveide vērsta uz izzināšanas procesu. Skolēns ir jaunais atklājējs, līdz ar to svarīgi strādāt pie mācību organizācijas procesa. Izziņas interese veicina arī uzmanības koncentrēšanu, domas, iztēles aktivizēšanu, kas nozīmē personības attīstību kopumā. Skolēns spēj izdalīt savu uzmanību no blakus stimuliem, lai veiktu dažādus uzdevumus, ja vadās pēc norādījumiem (Ristic, Enns, 2015). Pieaugušais sadarbības procesā skolēnu tikai ierosina kādas prasmes apguvei, ļaujot tālāk darboties viņam pašam; tā skolēns jūtas kā atklājējs un spēj būt iniciators tālāko uzdevumu izvirzīšanā (Anspoka, Tūbele, 2015). Atbilstoši minētajiem principiem veidojas īpašas zināšanas par kādu ar lasīšanu saistītu aspektu, un skolēna īpašās zināšanas kādā jomā ir kā nosacījums kādu jaunu vai to pašu zināšanu un/vai prasmju apguvei augstākā kvalitātē (Martinez, 2010).
Tāpat sākumskolēnu raksturo vēlme izmantot tehnoloģijas; iegūt informāciju no dažādām informācijas ieguves vietām; radīt, pārveidot un izmantot tekstus, bieži cita darbu uzdodot par savu; dot priekšroku multimediāliem un vizuāliem materiāliem; būt atvērtam e-vides komunikācijai, brīvi paužot savas emocijas un domas, mijiedarbojoties ar vecākiem draugiem, pieaugušajiem; mācīties mēģinot un kļūdoties, risinot nestandarta uzdevumus nestandarta veidā; tūlītējas atgriezeniskas saites gaidīšana; būt uz mērķi orientētam (Korat, Falk, 2017; Altun, Tantekin, Erden, Snow, 2018; Harison, McTavish, 2018; Cetin, Halisdemir, 2019).
Apzinies skolēna vajadzības!
Svarīgi apzināties ikviena skolēna vajadzības, lai pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk veicinātu viņa attīstības progresu (Mayer, Alexander, 2017), to ietverot kopīgo vajadzību kontekstā. Lai skolēns būtu spējīgs apgūt ko jaunu tieši šobrīd, kad sastopas ar lielu apjomu patiesas un nepatiesas informācijas, viņam vairāk nekā iepriekšējām paaudzēm nepieciešams kāds zinošāks, pieredzējušāks, piemēram, skolotājs skolā, vecāki, vecvecāki mājās, kas viņu izprot, tic, atbalsta viņu un palīdz apgūt ko jaunu (McKenna, White, 2017), jo izpratne un sadarbība, klātesamības vienotība un kopīga attīstība ir svarīga, lai bērns nekļūtu vientuļš reālajā pasaulē, dzīvojot it kā ar visiem kopā virtuāli (Csobanka, 2016).
Sākumskolēnam ir vajadzība pēc kaut kā jauna, interesanta un aizraujoša. Viņš, izmantojot apkārtējo pasauli, cenšas noskaidrot lietu un parādību mijsakarības, līdz ar to arī veido izlasītā strukturēšanu ar reālo dzīvi. Viņam ir nepieciešams būt aktīvam, fantāzijas pilnam un saskatīt savu pūļu novērtējumu (Anspoka, 2008). Sākumskolēnam svarīga ir izvēles iespējamība, piemēram, izvēlēties lasāmo, jo tā būs izvēle lasīt, dalīties, ieteikt un sadarboties (Porath, 2016). Minēto darbību realizēšana augstākā kvalitātē veido sakarību ar vajadzību pēc augstāka lasītprasmes līmeņa.
Kā palīdzēt pilnveidot lasītprasmi?
Lasītprasmes pilnveides sākumposmā skolēnam svarīgi apgūt prasmi formulēt lasīšanas mērķi un uzdevumus. Tas ļauj nodrošināt precīzu sadarbības procesā iesaistīto (pieaugušais un bērns) darbību, apzinoties skolēna un pieaugušā (īpaši skolotāja) potenciālu, un, ja nepieciešams, arī veikt izmaiņas procesā iesaistīto pušu darbībā lasītprasmes pilnveidē. Nozīmīga ir ne tikai skolēna izaugsme, bet arī pieaugušā (īpaši skolotāja, ja lasītprasmes pilnveide norit skolā) profesionālās darbības pilnveide gan noteiktā skolēnu lasītprasmes uzlabošanas posmā, gan pēc tā. Pedagoģiskajā procesā joprojām skolotājs skolēna lasītprasmes pilnveides procesā uzsver savas darbības nepieciešamību, taču būtiski, lai skolēns un skolotājs veic pašanalīzi ne tikai par savu darbību lasītprasmes pilnveides procesa kādā no posmiem, bet arī par rezultātu un veiktās darbības sakarību, tā pilnveidojot turpmāko lasītprasmes attīstības procesu, kas balstīts sadarbībā.
Būtiska ir skolēna lasītprasmes līmeņa diagnosticēšana vairākas reizes mācību gadā. Piemēram, sākumskolā izmaiņas lasītprasmes attīstībā notiek strauji, mainīgi, jo tieši šajā periodā skolēns apgūst dažādas lasīšanas tehnikas, mācās lasīt dažādus tekstus. Skolēnam nepieciešams analizēt ne tikai savas, bet arī citu skolēnu darbības pozitīvos attīstības dinamikas aspektus, mainīt lasītmācīšanās formas (individuāli, sadarbībā ar skolotāju, sadarbībā ar klasesbiedru, grupā utt.), kā arī uzdevumus lasītprasmes pilnveides procesā. Tieši skolas pedagoģiskajā procesā skolotājam vairāk būtu jādomā par mācību vides pielāgošanu un mērķtiecīgāku tās izmantošanu skolēna lasītprasmes pilnveidei. Pilnveidojot lasītprasmi, ieteicams izmantot dažāda veida tekstus atbilstoši mūsdienu pasaules attīstības tendencēm un to informācijas izmantošanas nepieciešamībai ikdienā, t. i., domājot par aktuālo gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Kā viens no nozīmīgākajiem ieteikumiem skolēna lasītprasmes veicināšanā ir sadarbības pilnveide un dažādība, piemēram, skolēns–skolotājs, lai lasītprasmes attīstības procesā iesaistītās personas būtu līdzvērtīgas, tāpat akcentēt skolēna–skolēna sadarbības formas, tā panākot, ka tiek vienlaikus risināti vairākiem skolēniem līdzīgi ar lasītprasmes pilnveidi saistīti jautājumi.
Vērtēt izaugsmi nav vienkārši
Promocijas pētījuma ietvaros veicu trīs mērījumus skolēnu grupām, kuru skolotāji deviņus mēnešus strādāja pēc manis izstrādāta modeļa. To grupu, kurām mērījuma laikā bija statistiski nozīmīgas izmaiņas kādā no posmiem, skolotāju darbs tika analizēts, lai konstatētu un analizētu, kādi pedagoģiskie nosacījumi un to saturs izmantots darbā, kas sekmēja lasītprasmes attīstību. Taču jāņem vērā, ka lasītprasmes izaugsmi nav viegli vērtēt, jo tā atkarīga no ļoti daudziem aspektiem, piemēram, lēciens no burtu nezināšanas uz desmit burtu lasīšanu būs ļoti straujš. Taču tas, kurš iemācījies lasīt, piemēram, dabaszinātņu tekstu, izaugsmi, attīstību tik redzami neizjutīs, tur būs runa par dažādām ļoti nozīmīgām niansēm. Skolēna lasītprasmes pilnveide un vēlāk ikviena cilvēka lasītprasmes attīstība visas dzīves laikā būs mainīgs, pilnveidojams process. Pirmsskolas un skolas laikā atbildību par tās apguvi, pilnveidi un situāciju modelēšanu tās izmantošanai galvenokārt uzņemas skolotājs un vecāki, bet tālāk mērķus un uzdevumus izvirza pats cilvēks vai situācijas, kurās viņš nonāk.
Lasītprasmes dažādās šķautnes
Lasītprasmes jēdziens tiek skaidrots dažādi. Tā formulēšanā izmantoti dažādi aspekti un dažādu pētījumu šķautnes:
Lasītprasme kā prasme atveidot skaņas ar burtiem, savienot burtus vārdos, uztvert, izprast, analizēt un novērtēt rakstītu tekstu. Tas nozīmē, ka svarīgi iepriekš apgūt burtus un panākt tādu prasmju līmeni, ka to skaņošana bērnam neprasa nekādas pūles. Skaņošanas laikā tiek izlasīts vārds, ko saklausa, un veido asociāciju ar pieredzē esošu objektu. Šis darbības posms veido izpratni, lai piedalītos diskusijās par lasīto.
Lasītprasmes kvalitāti raksturo apzinātība, pareizība, izteiksmīgums un lasīšanas ātrums. Īpaša vērība pievēršama tieši pareizībai, jo tā noteiks, cik precīzi skolēns izlasīs vārdu. Vārda neprecīza izlasīšana traucēs uztvert un izprast lasīto vai arī veicinās neatbilstošu tā izpratni, piemēram, nepareizi izlasīta galotne. Tāpat nozīmīgs ir lasīšanas ātrums, bet tas ir svarīgs tiktāl, cik lasīšanas laikā netiek “deformēts” teksts.
Lasītprasmes kvalitāti raksturo prasme iegūt informāciju, to apstrādāt, izmantot un reflektēt. Uzsverams ir aspekts – iegūt informāciju, jo tas paredz mērķa formulēšanu, kā arī veicamo uzdevumu izvirzīšanu, grupēšanu un realizāciju. Daudz plašāk tas vērojams skolēna vajadzībā lasīt attiecīgo tekstu vai tekstus, nepieciešamībā meklēt un iemeslā reflektēt par izlasīto, uzzināto un apkopoto. Vēl minams, ka vēlams informācijas ieguvi, apstrādi, izmantošanu paveikt noteiktā laikā, jo darba tirgū konkurētspējīgs ir tas, kurš spēj iekļauties noteiktos termiņos.
Lasītprasme ir kā izpratnes kvalitātes rādītājs, jo lasītprasmes procesā svarīgs lasīšanas mērķis, atbilstošs lasīšanas veids un lasītāja kultūra. Lasītā izpratnes kvalitāti veido arī tas, kādu lasīšanas veidu, piemēram, lasīšana iedziļinoties, lasīšana caurskatot, lasīšana pārskatot, izvēlēsies skolēns un kāda būs tā atbilstība vajadzīgajam izpratnes līmenim, lai pēc tam veiktu attiecīgos uzdevumus.
Lasītprasme – indivīda darbības prasme, kas nozīmīga sabiedrībai. Indivīda prasmes veido sabiedrības grupas, kurai viņš ir piederīgs, zināšanu, prasmju un attieksmju līmeni. Piemēram, skolēns ar augstāku lasītprasmes līmeni ietekmēs un veicinās visas grupas lasītprasmes izaugsmi. Tāpat minētais darbojas pretēji – grupas zināšanu, prasmju un attieksmju līmenis ietekmē indivīda lasītprasmes attīstības procesu.
Lasītprasme – lasītāja prasme komunicēt. Tieši tas, cik daudz, kādā līmenī un cik ātri lasītājs iegūs informāciju, noteiks, kādā mērā viņš varēs komunicēt. Vai viņam būs ko teikt, vai spēs paust savas domas, iesaistīties diskusijā.
Lasītprasme – līdzeklis lasītāja pieredzes paplašināšanai. Iepriekš minētais veido lasītāja pieredzi, kas būs viens no noteicošiem aspektiem, lai turpinātu pilnveidot lasītā izpratni, iesaistītos sabiedrības pilnveides procesos kopumā, būtu pilnvērtīga daļa no kādas sociālās grupas, tiktu novērtēts, sajustu, ka kādam viņa (lasītāja) pieredze ir vajadzīga.
Lasītprasme – prasme strādāt ar daudzveidīgiem tekstiem. Mūsdienu pasaule nosaka, ka nepieciešama tāda lasītprasme, lai lasītu gan prozu, gan zinātnisku literatūru, instrukcijas, e-pastus, īsziņas, sociālajos portālos publicētu informāciju, grafiski atveidotu informāciju u. c., kas nosaka dažādas lasīšanas pieejas un lasītprasmes līmeni atbilstoši lasāmajam tekstam.
Domājiet par lasītprasmi!
Ikvienam lasītprasmes veicinātājam – vai tas būtu pedagogs vai vecāki – vajadzētu atbildēt uz šādiem jautājumiem:
Kāpēc domāt par lasītprasmi?
Kā domāt par lasītprasmi?
Kas notiek lasīšanas procesā?
Kas raksturo bērnu – lasītāju?
Ko ievērot, palīdzot skolēnam pilnveidot lasītprasmi?
Andris Krieķis
pedagoģijas zinātņu doktors, šovasar aizstāvējis promocijas darbu “Sākumskolēna lasītprasmes attīstības pedagoģiskie nosacījumi”. Andris Krieķis ir praktizējošs skolotājs Rīgas 6.vidusskolā, kā arī mācībspēks Liepājas Universitātē. Veido un vada pedagogu profesionālās pilnveides kursus par lasītprasmi, sniedz konsultācijas vecākiem, kā arī izstrādā dažādus metodiskos materiālus bērna lasītprasmes pilnveidei.
