“Tik saspringa situācija uz robežas manos 29 dienesta gados nav bijusi,” atklāj Martukāns 27
“Tik saspringta situācija manos 29 dienesta gados nav bijusi,” RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” atklāj Juris Martukāns, Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks, Galvenās pārvaldes priekšnieks.
“Ja mēs runājam par termiņu līdz astotajam augustam, tad 50 personu aizturēšana uz Latvijas – Krievijas robežas bija tāds vidējais statistiskais rādītājs.
Bet, ja divās dienās – devītajā un desmitajā augustā mums ir ap 200 nelikumīgu robežas šķērsošanas gadījumu, tad viennozīmīgi varu pateikties ātrai valdības un iekšlietu ministrijas rīcībai, kur tika pieņemts lēmums par ārkārtas situācijas ieviešanu,” viņš stāsta.
Jau ziņots, ka pie Latvijas robežas atstātajiem cilvēkiem, kuri nāk no Baltkrievijas puses, humānu apsvērumu dēļ jāļauj atgriezties savā zemē caur Latviju, uzskata iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).
Kā aģentūru LETA informēja ministres padomniece Linda Curika, Latvija humānu apsvērumu dēļ, novērtējot apdraudējumu cilvēku veselībai un dzīvībai, ir ļāvusi 14 cilvēkiem no 41 migranta grupas šķērsot robežu un saņemt medicīnisko palīdzību un pagaidām uzturēties Latvijā.
Vēlāk vakarā robežsardzē aģentūru LETA informēja, ka šodien humānu apsvērumu dēļ Latvijas robežas šķērsošana nav tikusi liegta vēl trim cilvēku grupām. Kopumā par nelikumīgu robežas šķērsošanu šodien aizturēti seši pieaugušie un pieci bērni, kuri aizturēti un ievietoti Valsts robežsardzes Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā.
Iekšlietu ministre turpinot konsultācijas ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) par to, kā nodrošināt pārējo pie Latvijas robežas prettiesiski atstāto cilvēku veselību un dzīvību. Nopietna veselības apdraudējuma gadījumā šiem cilvēkiem ir jāļauj šķērsot robeža, uzsvērusi ministre.
Golubevas ieskatā, tomēr kopumā atbildība par cilvēkiem uz tās robežas ar Latviju ir jāuzņemas Baltkrievijai, attiecīgi ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos ir nekavējoties jāiesaistās šo saistību izpildes nodrošināšanā. Viņa aicina komisāru Filipo Grandi rīkoties, lai Baltkrievija uzņemtos atbildību par cilvēkiem, kas pašlaik bez pajumtes un iztikas atstāti uz tās robežas ar Eiropas Savienības (ES) valstīm.
Ministre norādīja, ka Baltkrievija šo cilvēku ierašanos savā valstī ir pati organizējusi un ir kategoriski nepieņemami, ka cilvēki tiek prettiesiski virzīti pāri Latvijas robežai un tiek bloķēta viņu atgriešanās. Ministre atgādināja, ka Baltkrievija ir arī 1951.gada Konvencijas par bēgļa statusu dalībvalsts un tai ir saistoši tajā noteiktie pienākumi, kā arī 1948.gada ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija.
Iekšlietu ministre piebilda, ka Latvija nevar uzņemties atbildību par cilvēkiem, kuri ar Baltkrievijas iestāžu “gādību” atrodas pie mūsu robežas Baltkrievijas teritorijā.
Vienlaikus faktiski identisks, taču būtiskās niansēs atšķirīgs paziņojums tika izplatīts arī divu ministru – Golubevas un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) – vārdā. Kopīgajā paziņojumā uzsvērts, ka Baltkrievijai jāuzņemas atbildība par cilvēkiem uz robežas un ANO ir jāiesaistās problēmas risināšanā, taču nav pausta nostāja, ka Latvijai būtu jādod iespēja izmantot savu teritoriju, lai migranti varētu atgriezties savā mītnes valstī.
Kā pausts kopīgajā paziņojumā, kopš 2021.gada jūnija Baltkrievija ir īstenojusi hibrīdoperāciju uz ES ārējās robežas, organizēti veicot no Irākas ar tūrisma vīzām atvesto cilvēku nelikumīgu “iestumšanu” Lietuvas, Latvijas un Polijas teritorijās. Latvija ir izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā un kopš tā brīža šajās teritorijās nav iespējams nelikumīgi šķērsot valsts robežu, tomēr Baltkrievijas iestādes turpina šos cilvēkus vest uz Latvijas robežu, aktīvi tos virzīt pāri robežai un neļauj viņiem atgriezties savās mītnes zemēs.
Ārlietu ministrija (ĀM) atzīmēja, ka Latvijas nevalstiskās organizācijas (NVO) ir sniegušas šiem cilvēkiem humanitāro palīdzību, tomēr tie ir īstermiņa risinājumi, jo Baltkrievijai ir jāuzņemas atbildība par tiem cilvēkiem, kuru ierašanos savā valstī tā pati organizējusi.
“Ir nepieņemami, ka cilvēki, kas ieradušies Baltkrievijā, tiek prettiesiski virzīti uz Latvijas robežu un vēlāk tiek bloķēta viņu nonākšana atpakaļ mītnes zemēs,” teikts ministru kopīgajā paziņojumā, atgādinot, ka Baltkrievija ir 1951. gada Konvencijas par bēgļa statusu dalībvalsts un tai ir saistoši tajā noteiktie pienākumi un 1948. gada ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija.
“Ja Baltkrievija nevar nodrošināt šo cilvēku nonākšanu atpakaļ mītnes zemēs, ir jānodrošina, ka cilvēkiem tiek dota pajumte un pārtika. Latvija nevar uzņemties atbildību par cilvēkiem, kuri Baltkrievijas iestāžu darbības dēļ atrodas uz robežas Baltkrievijas teritorijā,” šāds formulējums iekļauts ministru kopīgajā paziņojumā.
Kā ziņots, valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējā situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.
Augusta pirmajā pusē robežsargi katru dienu konstatēja desmitiem cilvēku lielas nelegālo migrantu grupas, bet pēdējās dienās to virzība pāri robežai esot pierimusi.
Šogad kopumā par Latvijas – Baltkrievijas robežas pārkāpšanu aizturētas 377 personas, bet kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas – 25.
