Tik saskanīgi atšķirīgajā! Ievas un Edgara maģiskais mīlasstāsts 1
Šķietami atšķirīgi, tomēr tik ļoti līdzīgi domājoši. Ieva Janelsiņa-Briede un Edgars Briedis kopā ir jau astoņus gadus. Ģimenē aug arī divas atvases – Maija (4 gadi) un Bruno (2 gadi). Mīļotie atzīst, ka interesi vienam pret otru notur tieši tas, ka
katram ir savs individuālais interešu un uzskatu kopums, taču izvēlētais dzīves kompass ir viens.
Abi ir ieguvuši maģistra grādu un ikdienā turpina strādāt izvēlētajās nozarēs. Edgars – būvniecībā, bet Ieva – mākslas jomā. “Esmu apģērbu dizainere, darinu individuāla dizaina kāzu tērpus ar nosaukumu “Janelsina Bridal Designs”. Mums ir svarīgi, ka esam ar augstāko izglītību. Tas tomēr kaut ko liecina par cilvēka spēju darbus novest līdz galam, saorganizēties un disciplinēties. Arī ikdienā nemitīgi tiecamies pilnveidoties,” stāsta Ieva.
Kad satiekas māksla un sports
Ieva un Edgars pēc savas būtības ir krietni atšķirīgi. Visvairāk tas atainojās attiecību sākumā. “Man kā māksliniecei bija nekonkrēts darba režīms – strādāju, kad vajadzēja. Arī pa naktīm gleznoju un šuvu. Tolaik daudz apmeklēju ballītes, koncertus, biju lietas kursā par visu jaunāko mūzikas un mākslas pasaulē. Neko negribēju palaist garām.
Edgars brīvo laiku pavadīja sportiskās aktivitātēs un piedzīvojumu sacensībās. No sākuma padomāju – ak, tādai kā es pārāk pareizs. Protams, dažādas piedzīvojumu ekspedīcijas patika arī man, taču tie vairāk bija tādi hipiju pasākumi. Tā vietā, lai pārgājienā uzvilktu ērtus apavus, man svarīgāk bija, lai ir smuki! Tādējādi mūsu pirmie kopīgie sportiskie pasākumi bija gana izaicinoši.
Piemēram, uz pārgājienu ierados augstpapēžu zābakos, noslīdēju pa trepēm, ieskrēju kokā.
Toties Edgars ar lielu interesi sāka piedalīties mākslinieku pasākumos, kur arī viņam nācās iziet ārpus komforta zonas. Nu jau abi esam ļoti saplūduši. Sportojam un apmeklējam mākslas pasākumus kopā,” ar prieku atklāj Ieva.
Pāra iepazīšanās notika pavisam nejauši. Tālāk, kā jau mūsdienās ierasts, sekoja sarakstīšanās sociālajos tīklos un e-pastā. Tolaik Edgara darba grafiks paredzēja diezgan ilgus komandējumus ārpus valsts. Te veiksmes moments bija Ievas pielāgošanās iespēja, jo savu darba grafiku viņa veido pati. Kad Edgars bija prom – Ieva strādāja, bet, kad atbrauca uz Latviju – brīvdienas bija arī viņai.
Ieva gan atzīst: “Teikšu godīgi, attiecību sākumā, kad Edgara komandējumi paredzēja prombūtni divas līdz četras nedēļas, bija grūti. Labi, ka tad vēl nebija bērnu. Apstāklis, ka viņš nedzīvoja šeit, man bija pietiekams, lai ar prātu vienā brīdī nolemtu, ka man tas neder. Bet visam pielikt punktu nespēju ar sirdi. Pēc kāda laika sapratām, ka tā nevar turpināties, un Edgars nomainīja darbu.”
Kāzu koncerts “Skyforger” skaņās
Edgars bildnāja Ievu jau pāris gadu pirms kāzām, taču pāris nevarēja izvēlēties piemērotu datumu un vietu, un mākslīgi visu steidzināt negribēja. Kad beidzot vieta tika atrasta, viss raisījās it kā pats no sevis. Mīļotie bija vienisprātis, ka nevēlas pasākumu, kura organizēšana prasītu negulētas naktis un stresainas dienas. Taču apprecēties bija svarīgi, stāsta Ieva: “Tas mums abiem bija būtiski.
Arī kopīgs uzvārds. Lai gan man ir svarīgi saglabāt savu uzvārdu, kas ir kā daļa no manis, vēlējos tomēr arī kopīgu ar vīru un bērniem.
Tās bija ideālās kāzas – pie jūras, tuvāko cilvēku lokā, bez stresa un steigas.
Man bija pašas plūkti ziedi un fonā skanēja henga harmonizējošās skaņas (no angļu valodas “hang” – 21. gs. izgudrots instruments – pašskanis, kas rada dabiskas un dziedinošas skaņas).
Svinības turpinājām savas mājas pagalmā, un vakarā abi devāmies uz “Skyforger” koncertu, pēc tam sekoja nakts pastaiga gar pludmali. Pats pasākums, vieta un tās dienas notikumi ļoti raksturo mūs pašus.” Arī Edgars piebilst: “Ja mums katram būtu ļoti atšķirīga vīzija par kāzu pasākumu, tad jau saknē kaut kas nesaskanētu. Bet mums saskan! Reizēm atliek vien nobrīnīties, cik vienlaikus atšķirīgi un līdzīgi esam.”
Tāpat Edgars ļoti novērtēja, ka Ieva savu kāzu kleitu bija dizainējusi un darinājusi pati: “Uzminēju, ka būs kas zilgans un krāsots. Pazīstot savu sievu, biju pilnībā pārliecināts, ka citādi nemaz nevar būt: viss, ko viņa rada, ir gaumīgi, skaisti un ar īpašu rokrakstu.”
Bērni satuvina vēl vairāk
“Bērnus speciāli neplānojām, bet bijām tiem gatavi. Gribējām, lai starp abiem nebūtu liela vecuma starpība. Un, kad sākām domāt, ka varētu būt pienācis laiks otram, izrādījās, ka bija jau paspējis pieteikties,” atceras Ieva. Bērni ģimeni ir tikai vēl vairāk satuvinājuši.
Taču, lai gan mazie ķipari ir pāra dzīves centrā, Ieva un Edgars nebūt nav atteikušies no sev tīkamām un svarīgām nodarbēm vai lietām. Arī laiks divatā tiek atrasts un ieplānots. “Protams, dažkārt ir grūti, reizēm pienācīgi neizguļamies un mūs piemeklē visas tipiskākās vecāku problēmas. Bet mēs tāpat nekad un ne pret ko nemainītu šodienu!”
Lai gan pārim ļoti patīk ceļot, abi ir pārliecināti, ka Latvija ir viņu laimīgā zeme.
Šobrīd ģimene dzīvo Lapmežciemā, kur Edgars uzbūvēja māju blakus Ievas vecāku mājai. Brīnišķīga komanda: vīrs kā būvnieks, bet sieva – dizainere/māksliniece, kura veido arī mājas interjeru. Par mājas vietu domas sakrita, jo iespēja bērniem uzaugt pie jūras un skraidīt pa pagalmu ir liela vērtība.
Arī vecvecāku klātbūtnes iespējamība šķita ļoti nozīmīga, akcentē Ieva: “Viņi daudz laika pavada ar bērniem, atvieglo mūsu ikdienu. No Edgara puses ir pat vecvecmāmiņa, par kuru bērni ir sajūsmā. Mums ir paveicies, ka nav tādu paaudžu strīdu, neviens nekur par daudz nejaucas. Jūtamies labi un esam pateicīgi par padomu un laiku, ko ome un opji pavada ar mazbērniem.”
Labākā sevis versija
Mīļotie viens otram ļauj saglabāt savu autentitāti, tā ir viņu kopābūšanas atslēga. Otru pieņem un “nezāģē”. Ieva stāsta: “Katrs pats ir atbildīgs par savu laimi. Lai gan neesam vienpatņi un alkstam pēc mīlama cilvēka blakus, vienlaikus esam pašpietiekamas personības – katrs ar savām interesēm un nodarbēm.
Tāpat mums ir pasākumi, kurus neapmeklējam kopā, jo apzināmies, cik svarīgs ir laiks ar draugiem vai vienatnē. Man tās ir studijas ballītes ar meitenēm, mākslinieku pasākumi, iepirkšanās, ko labprātāk daru viena. Edgars ar draugiem pavada laiku būvnieku diskusijās, skrienot rogainingos vai apmeklējot “Zvaigžņu karu” tipa filmas.”
Briežu ģimenē mīlestība izpaužas rūpēs vienam par otru un liekot otram justies mīlētam. “Man tas ir pašsaprotami – uztaisīt vīra mīļāko ēdienu vai ikdienā pucēties. Vajag taču censties būt labākajā sevis versijā. Edgars no savas puses vienmēr atceras īpašos datumus, dāvina ziedus. Tā mēs viens otru lutinām.”
Mazāk runu, vairāk darbu, uzskata Ieva un Edgars: “Neesam no tiem, kuri ikdienā daudz runā par mīlestību un jūtām, vairāk to izrādām ar darbiem. Protams, kad vajag, tad saņemamies un runājam. Taču daudz kas šķiet tik vārdos neizsakāms un mainīgs, ka negribas to ierobežot ar kādu atsevišķu vārdu vai teikumu. Par to arī mēdzam kopīgi pasmieties.”
