– Daudzi vēlas pirms Ziemassvētkiem izvairīties no iepirkšanās drudža, bet šis nodoms izdodas kā nu kuro reizi. Kādas Ziemassvētku dāvanas parasti sarūpē tavā ģimenē? 2
– Veikalos iegādājamās Ziemassvētku dāvanas silda Ķīnas ekonomiku, bet nodokļi – valsts budžetu.
Mēs ģimenē paši gatavojam pārsteigumu cits citam; es, piemēram, cepu siera kūku. Meitas pirms trim gadiem dāvinātā piparkūka ar uzrakstu “Tētim” joprojām neapēsta, jo tā ir mīlestības zīme, kā svētums.
Varbūt vēlme pirkt, pirkt un vēl pirkt palikusi no tiem laikiem, kad veikali bija tukši? Bet padomāsim arī par to, kādus atkritumu kalnus mūsu pirkumi atstāj nākamajām paaudzēm…
– Tu vispirms izmācījies par skolotāju, pēc tam studēji teoloģiju. Kā pedagoga iemaņas noder mācītāja darbā?
– Strādāju arī par pedagogu – esmu internāta audzinātājs Rīgas 1. speciālajā pamatskolā – attīstības centrā. Jēzus taču aizskāra bērnus un slimus cilvēkus, dziedināja un paēdināja, būšana kopā ar šīs pasaules mazākajiem pārveido sirdi. Pārveidotu, atjaunotu, žēlastības sirdi Dievs gaida no mums. Kristīgās baznīcas misija ir viscaur ar pedagoģisku raksturu – mācīt patiesību un dzīvības ceļus. Latvijas spožākie mācītāji ir bijuši arī izcili tautas skolotāji.
– Vai tu ar saviem audzēkņiem runā arī par Dievu?
– Ticība ir ārkārtīgi komplicēts jautājums. To nevar pacelt tā – garāmejot. Arī bezdievji un ļauna darītāji runā par Dievu. Mēs ik brīdi izdarām kādas izvēles, un svarīgi, uz kāda pamata tās izdarām un kādu atbildību nesam. Ir liela lieta, lai attieksmēm un izvēlei būtu ticības pamats. To vēlos sniegt bērniem. Protams, mācu vakara lūgšanu, skaidroju tās lielo nozīmi. Internātā ir bērni, kuri tur nakšņo. Daži bērni pārdzīvo, raud, ka nav klāt vecāku, baidās aizmigt. Mācu, ka, noskaitot lūgšanu, mēs atdodam Dievam savu nemieru un bailes, un mierinājumu var reāli piedzīvot.
