– Par ko tev šogad bijis īpaši daudz jādomā pēc sarunām ar cilvēkiem, kas vērsušies pie tevis pēc padoma un atbalsta? 2
– Pastorālu sarunu laikā vairāk nekā citkārt nākas ieraudzīt to ļaunumu, ko bērniem nodara vecāku laulības šķiršana. Ja vien vecāki zinātu, cik ārkārtīgi viņi ievaino savus bērnus… Vecāku šķiršanos piedzīvojušie ar zemapziņā palikušajām sāpēm dzīvo desmit, divdesmit, trīsdesmit gadus, dzīvo bailēs, atstumtībā, nespēj veidot attiecības, un gadās – piepeši emocionāli salūst; un iemesls tam – sen pārdzīvota vecāku šķiršanās, kas saārdījusi emocinālo pamatu, uz kā būvēt dzīvi.
Visbiežāk šis bērnības ievainojums dara pāri jaunām sievietēm, kurām jau attiecību veidošanas sākumā dominē bailes. Tas ir arī iemesls vīriešu vājumam, neuzticībai un nespējai veidot ilgtermiņa attiecības.
– “Latvijas Avīzes” lasītājs Ilmārs no Durbes atrakstīja vēstuli ar pārdomām, ka valstī maz tiekot domāts par veciem, vientuļiem cilvēkiem. Nodomāju, ka cilvēkus, kuri ir piederīgi draudzēm, taču vienmēr atceras, cenšas apciemot. Kā tas notiek tavā Sv. Ģertrūdes draudzē?
– Pirms piecpadsmit gadiem mūsu draudzē bija nepilni divi simti locekļu. Šodien – pusotrs tūkstotis, pārsvarā jaunu cilvēku. To, kuri jāapciemo mājās, mums ir vairāki desmiti, un ejam ciemos, lai satiktu un sveiktu dzimšanas dienā un viņu vecuma dienās pateiktos par viņu dzīvi un kalpošanu. Tā ir viena no draudzes funkcijām – atbalstīt brāļus un māsas. Ja cilvēks visu mūžu nācis baznīcā, ieguldījis sevi draudzes darbā, tagad mums jāatdod parāds. Te redzama draudze kā Dieva ģimene – ka es veco, spēkus zaudējošo cilvēku uzlūkoju tāpat kā savu tēvu, māti. Viņiem pienākas tāda pati mīlestība, kādu dodu saviem vecākiem.
Ja kāds sūdzas: “Man par maz mīlestības”, tas liecina par zināmu egoismu. Bērniem uz to ir tiesības. Cilvēkam dzīves laikā ir jāaug, lai kļūtu par devēju. Dieva saule taču spīd pār labiem un ļauniem, un lietus līst pār taisniem un netaisniem… Došanas prieks – tā ir lieliska lieta.
Ļoti daudzi cilvēki labprāt piedalās ziedošanas akcijās. Tie, kuri māk ziedot un dot citiem, ir laimīgi. Pat tad, ja ziedo mazumiņu, bet no sirds.
Mūsu draudzes zupas virtuvē katru ceturtdienu par saziedoto naudu ēdinām Rīgas trūcīgos iedzīvotājus. Un ik gadu aicinām viņus Ziemassvētkos uz īpašām svētku pusdienām un koncertu, un viņi saņem arī dāvaniņas.
– Domāju, cik garā stipri ir cilvēki, kuri prot savu vecumu, nespēku veltīt Dievam.
– Vecumā tu esi pie tā, ko visu mūžu krāji. Bībele aicina krāt mantas Debesīs – darīt labu. Ja esi visu mūžu krājis tikumus, ticību un mīlestību – esi apskaužams. Arī nespēkā var darīt labu. Šodien taču visiem pie rokas telefoni. Var piezvanīt, sūtīt īsziņas ar laba vēlējumiem, uzmundrināt, dot prieku tiem, kas izdeguši vai ir smagā darbā, problēmās, rūpestos, slimībā vai vientulībā.
