Tik lielas nesaskaņas, ka ginekologi Jēkabpilī atsakās strādāt 3
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jēkabpils reģionālās slimnīcas ginekologiem un dzemdību speciālistiem radušās tik lielas nesaskaņas ar slimnīcas valdi, ka viens ārsts iesniedzis atlūgumu, bet vēl četri speciālisti atteikušies ginekoloģijas un dzemdību nodaļās strādāt pa dienu.
Ja domstarpības starp ārstiem un slimnīcas valdi neatrisināsies, tad var tikt apdraudēta ginekoloģijas un dzemdību nodaļas, kā arī perinatālās aprūpes centra pastāvēšana.
Slimnīcas ginekoloģe un dzemdību speciāliste Ērika Urtāne, kura ir jaunās paaudzes ārste, sacīja: “Strādājot kopā ar pašreizējo slimnīcas valdi, mēs neredzam slimnīcas stratēģijas vīziju.”
Pagaidām daktere nevēlējās publiski izklāstīt sīkāk ārstu un slimnīcas vadības konflikta iemeslus, vien piebilda, ka viņa pauž visu piecu neapmierināto ārstu viedokli.
“Valde stāsta vienu, ārsti – ko citu”
Slimnīcas īpašnieks ir Jēkabpils pilsētas dome, un tās priekšsēdētājs Aivars Kraps (“Gods kalpot mūsu Latvijai”) pastāstīja, ka domstarpību iemesls esot izmaiņas ārstu atalgojumos.
“Piektdien mums paredzēta tikšanās ar neapmierinātajiem ārstiem, un es ceru, ka mēs tomēr panāksim kompromisu. Pagaidām negribu to visu komentēt, jo valde mums stāsta vienu, bet ārsti – ko citu.
Patlaban mēs mēģinām saprast situāciju, tāpēc paņēmām nedēļu pauzi, lai varētu atrast kompromisu – gan ārsti, gan valde, gan mēs, – un tad pieņemt galīgo lēmumu.
Valde vēlas sakārtot slimnīcas finansiālo pusi, jo slimnīcai 2019. gadā bija apmēram 110 tūkstoši eiro lieli zaudējumi. Ārsti tam iebilst, un arī viņu argumenti ir saprotami. Par visām lietām var vienoties, ja notiek komunikācija.
Līdz 10. jūlijam mums ir laiks komunicēt un, visticamāk, mēs vienosimies par sadarbību,” sacīja pašvaldības vadītājs Kraps.
Strādājuši gadu
Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova un valdes loceklis Renārs Putniņš (“Vienotība”) pēc piedalīšanās konkursā uz šo amatu tajā tika iecelti pagājušā gada jūlijā.
Meļņikova pirms tam vadīja Nacionālā veselības dienesta kontroles un uzraudzības departamentu, bet Putniņš ir neiroķirurgs P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.
Arī iepriekšējai valdei, kuru vadīja Gvido Liepiņš, negāja diez ko vieglāk, kapitāldaļu turētājs tai pārmeta neapmierinošu komunikāciju ar slimnīcas kolektīvu, kā arī slimnīcas stratēģijas trūkumu.
Valde pēc gada tika atstādināta, bet problēmas palika.
Vērtē darba efektivitāti
M. Meļņikova skaidroja, ka šobrīd Jēkabpils reģionālajā slimnīcā tiekot veikta darba efektivitātes vērtēšana un atalgojuma sistēmas caurskatīšana, ievērojot likuma normas, tostarp, lai par vienu un to pašu laiku darba devējs neveiktu dubultu apmaksu.
Tas nozīmē, lai tad, kad ārsts strādā oficiāli noteikto darba laiku, viņš nedarītu to, kas nav saistīts ar pamatdarbu.
Tiekot optimizēti ārstu dežūru grafiki, lai samazinātu vai novērstu virsstundu darbu struktūrvienībās ar pietiekamu personāla skaitu.
“Slimnīcas uzdevums ir sniegt kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu, kā arī sniegt ārstu noslodzei atbilstošu darba apjomu, tam secīgu atalgojumu, kā arī samazināt izdegšanas sindroma iespējamību, samazinot virsstundas.
Vērtējot pacientu skaitu ginekoloģijas un dzemdību nodaļās, kā arī apzinot citu slimnīcu pieredzi un pastāvošās vadlīnijas ārsta noslodzei (proti, pacientu skaitu uz vienu ārstu), ar ginekoloģijas un dzemdību nodaļu uzsāktas sarunas par darba organizācijas optimizāciju un nepieciešamo ārsta slodžu samazināšanu dienas darbā,” informēja valdes priekšsēdētāja.
Neapmierina atalgojums
Ārstiem jau tā Covid-19 pandēmijas laikā samazinājās atalgojums, jo, ievērojot Veselības ministrijas rīkojumu par plānveida pakalpojumu ierobežošanu, noteiktu laiku netika veiktas plānveida operācijas dienas stacionārā, tostarp ginekoloģijā, kuras Jēkabpils reģionālajā slimnīcā veic trīs no pieciem ginekologiem, dzemdību speciālistiem.
Viņiem tiek maksāts, ņemot vērā veikto operāciju skaitu. Caurskatot atalgojuma sistēmu, ārstu ienākumi nepalielinātos.
Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, 2019. gadā Jēkabpils reģionālajā slimnīcā bijušas 671 dzemdības. Tas ir pietiekami, lai dzemdību nodaļa varētu pastāvēt. Pasaules bankas pētījumā ir atzīts, ka minimums, lai garantētu pacientu drošību, vienā stacionārā ir 500 dzemdības gadā.
Liela daļa ginekologu strādā ambulatorajās ārstniecības iestādēs, kā arī praktizē privāti, kur pēc šiem ārstiem ir pieprasījums un tiek maksāta pienācīga alga, tādēļ nav vienkārši viņus noturēt stacionāros, īpaši dzemdību nodaļā, kur ir milzīgajai atbildībai neatbilstošs atalgojums.
