Tik krāšņi kā dārgakmeņi! Juris Lorencs apciemo putnu vērotāju paradīzi Etiopijā 2
Tie, kuri cer Etiopijā uz katra stūra ieraudzīt eksotiskos Āfrikas dzīvniekus, būs vīlušies. Tiesa, mājdzīvnieki, ieskaitot Āfrikas zebu šķirnes govis ar milzīgajiem ragiem, ir burtiski visur. Zirgi, ēzeļi, govis, kazas, aitas, pat kamieļi bieži klīst pa ceļiem un traucē satiksmi. Dažreiz šoseju malās redz sabrauktas hiēnas- šie maitēdāji krituši par upuri vēlmei pamieloties ar citu notriektu dzīvnieku atliekām.
Tomēr divus savvaļas dzīvniekus ceļotājs sastaps ar garantiju. Vispirms jau pērtiķus – gan milzīgos paviānus, kas kalnainos apvidos cienīgi sēž uz klintīm un vēro garām braucošās mašīnas, gan sīkākus man nezināmas sugas jau mazākus primātus, kuri draiskojas koku zaros pat dažu pilsētu apstādījumos. Tāpat gandrīz visos Etiopijas lielajos ezeros un Nīlas upē mīt nīlzirgi. Atšķirībā no pērtiķiem šie miesas blāķi ir ļoti bīstami un bez kavēšanās uzbrūk katram, kas mēģina tiem tuvoties. Zivaijas ezerā ik pa pāris gadiem kāds no zvejniekiem ejot bojā šo zālēdāju zobos…
Bet Etiopija ir īsta paradīze putnu vērotājiem. Pietiek nosēsties Zivaijas, Avasas vai Tanas ezeru krastos un vienkārši gaidīt. Ceļotājs ar garantiju ieraudzīs kaut ko līdzīgu filmai no National Geography kanāla. Majestātiskie un reizē tik smieklīgie pelikāni, ne pārāk simpātiskie marabū stārķi, neskaitāmas pīles, zosis un citi mazāki ūdensputni. Augstu gaisā planē ērgļi, turpat pie ūdens virsmas medī vairāku sugu zivju dzenīši, cits par citu krāšņāki. Šis putns pat desmit sekundes spēj nekustīgi karāties virs ūdens, meklējot laupījumu, tad kā bulta šauties ūdenī un iznirt ar zivtiņu knābī. Lai uzņemtu skaistas bildes, vienīgais, kas vajadzīgs, ir pacietība.
Juris Lorencs
Avasa, Etiopija, 2017. gada februāris
