13
Mēs runājam par dažādiem priekšlikumiem un idejām, kā stiprināt mūsu informācijas telpu, bet ir tāda sajūta, ka bieži vien tās idejas tālāk atduras un nenonāk līdz īstenošanai. Vai politiskajā līmenī pietrūkst izpratnes un atbalsta?
Iespējams, iepriekšējās Saeimas laikā šie jautājumi virzījās aktīvāk, jo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju vadīja Ināra Mūrniece, kura ir izglītota mediju politikas jomā. Nevaru teikt, ka arī pašreizējā Saeimā trūktu atbalsta, jo sevišķi jautājumos par mediju un to pārraudzības finansējumu. Izpratne ir. Tomēr trūkst tāda vilcējspēka, kas dzen cauri Saeimai šos jautājumus. Mūrniece tāda bija un ļoti daudz arī panāca.
Tajā pašā laikā vērojams, kā darbojas pretējs vilcējspēks. Vēl iepriekšējā Saeima pieņēma grozījumus likumā, lai nostiprinātu latviešu valodas pozīcijas radio ēterā. Tomēr tagadējā Saeima tos apturēja.
Jā, tas bija traģiski. Ar minētajām likuma izmaiņām tiktu panākts, ka divvalodu radiostacijas ar raidījumu valodu 50 pret 50 procentiem pārietu uz latviešu valodu. Taču nu šī norma ir mainīta un radiostacijas var izvēlēties, kādā valodā raidīt. Un, protams, pamatā tās izvēlas krievu valodu.
Gan jūs, gan mediju jomas eksperti pauduši bažas par iespējamo TV3 un LNT īpašnieka – MTG grupas – nodomu pārdot savu Baltijas biznesu. Pēc LNT pārpirkšanas šis uzņēmums jau faktiski ieguvis monopolstāvokli. Par ko mums tagad jāsatraucas, un vai trauksme jau nav novēlota?
Satrauc tas, ka NEPLP nav nekādu tiesību uzzināt iepriekš, kam tad tiks pārdots viens vai otrs medijs. Un tas attiecas ne tikai uz MTG, tas attiecas tikpat labi uz radiostacijām, kas arī ir mediju uzņēmumi. Piemēram, banku uzraugi zina, kas un kādu banku pirks, un pastāv iespējas šo procesu ietekmēt. Mēs jau pirms diviem gadiem sagatavojām likuma grozījumus, kas paredz šādu iespēju arī mediju jomā. Jo ir skaidrs, ka stratēģiskām nozarēm jābūt īpašā uzraudzības lokā. Šie darījumi nevar notikt tā, ka mēs uzzinām tikai faktu, kad vairs nav iespējams neko darīt. Mums jārēķinās, ka situācija ir nestabila, ka ir valstis, konkrēti Krievija, kas vēlas iegūt pēc iespējas lielāku ietekmi mediju vidē. Un viņi var darīt to tieši, pastarpināti vai kā citādi, bet tāpēc ir institūcijas, kas to var pārbaudīt, pārliecināties par šiem nodomiem.
Tad šobrīd ir iespēja, ka LNT un TV3 nopērk krievu nauda un mums nav nekādu instrumentu, kā to ietekmēt?
Šobrīd tādu instrumentu nav. Bet šim padomes sastāvam līdz februārim vēl ir laiks un mēs tomēr vēl runāsim ar Saeimu par minētajiem likuma grozījumiem, kas ir kvalitatīvi izstrādāti, bet pagaidām atstāti bez virzības.
Kā vērtējat NEPLP veikumu?
Klāvs Kalniņš, “Rīga TV24” direktors: “Pie negatīvākajiem lēmumiem minama kanāla “TV5″ neglābšana, kam bija pietiekami liela un stabila Latvijas krievvalodīgo auditorija. Savukārt tagad tiek plānots ieguldīt naudu jauna krievu medija veidošanā. Tas ir bezatbildīgi! Tāpat uzskatu, ka NEPLP neveic pienācīgu valsts finansējuma izlietojumu LTV. Padomei būtu vienlīdz jāpārstāv gan komerciālo, gan arī sabiedrisko mediju tirgus intereses. Tomēr tā vairāk sliecas atbalstīt LTV un Latvijas Radio, komerciālos medijus atstājot novārtā. Savukārt ļoti pozitīvi vērtēju NEPLP lēmumu par virszemes TV saglabāšanu. Tas ļāvis arī mums – salīdzinoši jaunam medijam – būtiski augt un pagājušajā gadā kļūt par vienu no visvairāk skatītajiem TV kanāliem.”
Ričards Zakss, “Super FM” valdes loceklis: “Mums visu laiku bijis jācīnās pret dažādiem NEPLP lēmumiem. Piemēram, padome panāca, ka radiostacijām Latvijā vajadzēja sevi pozicionēt vai nu kā latviešu, vai kā krievu staciju. Bet pēc tam radīja situāciju, ka mums – lielākajai krieviski raidošajai stacijai Latvijā – būtu jāpāriet uz latviešu valodu. Tas ir absurds, kas pierādīja NEPLP zemo profesionalitāti. Tāpat jāatgādina par četru miljonu ieguldīšanu Latvijas Radio 5. kanāla izveidē, taču redzam, ka šai radiostacijai ir zemi reitingi. Turklāt NEPLP divu mēnešu laikā nespēja sniegt atbildi – vai šajā kanālā ēterā izskanējušie “mātes vārdi” vērtējami kā pārkāpums. Pašlaik bažas rada tas, ka padome, kuras darbībai drīz beigsies termiņš, vēl steidz īstenot jaunus projektus, lai varētu apsaimniekot vēl kādu papildu naudu.”
Mārtiņš Bergmanis, Saldus radio vadītājs: “Sadarbība ar NEPLP līdz šim bijusi samērā laba. Man bijuši konkrēti jautājumi par lielāku apraides apjomu un par atļautajām jaudām. Dažādas tehniskās lietas, kuras pats nevarētu izmērīt. Saistībā ar šādiem jautājumiem esmu vērsies pēc padoma NEPLP un esmu saņēmis atbalstu. Uzskatu, ka tām radiostacijām, kuras ir ieinteresētas sadarboties ar regulatoru, tas arī izdodas.”
Lauris Krolis
