13
Kāpēc tad šī ideja atkal parādījusies?
Jāteic tā, līdzīgas domas jau izskanēja arī Valsts prezidenta viedoklī par to, ka medijos jārunā krieviski. Bijuši arī pētījumi, kas mums rekomendē uzrunāt krievu auditoriju. Taču, manuprāt, pārspīlēti uzskatīt, ka šāda uzrunāšana iespējama, tikai izveidojot jaunu TV kanālu. Starp citu, igauņi šādu TV kanālu izveidoja un nejūtas nemaz par to tik ļoti lepni.
Tomēr sabiedrībā tiek uzturēta doma par atsevišķu TV kanālu krievu valodā un ne bez NEPLP līdzdalības. Jūsu kolēģe Dace Ķezbere nupat paziņoja par šādiem plāniem, nosaucot arī tam nepieciešamo summu – 1,8 miljonus eiro.
Plānos ir multimediāla platforma, kas apkopotu sabiedriskā medija saturu krievu valodā, bet tas nenozīmē jaunu TV kanālu. Es joprojām uzskatu, ka mēs nepareizi rīkojāmies, rīkojot konkursu, neļaujot TV5 piedalīties satura ražošanā. Viņi faktiski bija vienīgie, kas ražoja vietējo saturu krievu valodā, un viņiem bija gan iestrādes, gan auditorija. Komercmediji būtu varējuši šo funkciju izpildīt ar sabiedriskā pasūtījuma palīdzību.
Atklājies, ka jūsu piesauktā TV5 darbinieki tagad turpina darboties kā “troļļu ferma” un bijušais īpašnieks ir iespējamais finansētājs. Rodas jautājums, vai vietējie krievu žurnālisti, kas lielākoties izgājuši skolu atklātākos vai maskētākos prokremliskos medijos, ir maz spējīgi pārkvalificēties, un vai tie ideoloģiskie īleni ik pa laikam nelīdīs ārā, kā tas jau dažreiz notiek arī LTV7?
Piekrītu, tā ir problēma. Piemēram, klausoties “Latvijas Radio 4”, dzirdam, ka viss jau ir kārtībā, nevar pārmest lojalitātes trūkumu vai kaut ko tādu, bet ir momenti, kur mums domas ļoti atšķiras. Un ko tad mums darīt tādās situācijās – vai pieļaut, ka sabiedriskais medijs tiešām atražo Krievijas televīzijas saturiskos segmentus, vai uzticēties un ļaut, lai cilvēki strādā. Arī man rodas sajūta, ka tie cilvēki jau ir auguši tādā mediju vidē un būtībā tie ir jau viņu uzskati. Un, kad viņi var rīkoties brīvi, tas parādās.
Jūs oktobrī pieņēmāt aicinājumu LTV valdei, lai LTV7 kanālā raidījumos krievu valodā būtu iespēja izteikties arī latviski, nodrošinot tulkojumu. Vai viņi to ņēmuši vērā?
Mēs pieņēmām aicinājumu, bet nu – tik garas arī ir mūsu rokas, mēs varam tikai izteikt viedokli. Bet redziet – pēc tam nāk jau minētais Valsts prezidenta viedoklis, ka amatpersonām ar krievu auditoriju jārunā krieviski. Saprotams, tas politiski ir ar daudz lielāku svaru un to uzreiz var nolikt priekšā.
Vai sabiedriskā medija pārraudzību būtiski uzlabos iecerētā NEPLP sadalīšana atsevišķā sabiedriskā medija uzraugā un komercmediju regulatorā?
Godīgi sakot, es par to šaubos. Tā nebūs tāda uzraudzība, ka tiks, kā saka, līdz žurnālistam. Mūsu sadarbības partneris ir sabiedriskā medija valde. Un mans personiskais vērojums ir, ka pēc jaunā NEPLP sastāva apstiprināšanas padome varētu nākt klajā ar pārmaiņām LTV valdē. Tas ir mans minējums. To rāda politiskas vēsmas.
Vai politisku vēsmu dēļ arī izlēmāt vairs nekandidēt uz darbu padomē? Tā teikt, priekšnojautas par nepietiekamu politisku atbalstu.
Tieši tā. Neviens jau acīs to tā nepasaka, bet tādas vēsmas ir jūtamas. Es gan arī esmu šos piecus gadus godīgi nostrādājusi, ļoti daudz esmu pārdzīvojusi un piedzīvojusi. Šis ir ļoti smags darbs, un vēl piecus gadus to uzņemties būtu sarežģīti. Zināmā mērā tam visam ir arī sakars ar pašreizējo LTV valdi, ar kuru politiskos līmeņos ir diezgan liela neapmierinātība.
Pirms pieciem gadiem politiskais atbalsts bija. Vai politiķi jūsos ir vīlušies?
Droši vien. Tiesa, pa vidu bija arī Saeimas vēlēšanas, kas nedaudz pamainīja tās sastāvu. Bet kopumā, domāju, tas ir abpusēji. To smagumu tiešām ir ļoti grūti nest tālāk. Mēs nepārtraukti esam tādā situācijā, ka kādam nepatīk tas, ko padome dara: vai tā ir LTV, komercmediji, skatītāji vai Saeima. Par jebkuru mūsu lēmumu ir divi pilnīgi pretēji viedokļi, kas rauj gabalos. Turklāt pastāv arī politikas fons, un arī ar to ir diezgan sarežģīti samierināties. Tā neatkarība lēmumos tomēr varētu būt lielāka.
