Dūmu jeb melnā pirts 4
Senākā pirts ir dūmu pirts jeb melnā pirts, kas mūsdienās uzskatāma par ekskluzīvu, jo tajā caur akmeņiem iet dzīva uguns. Līdz ar to tiek nodrošināta akmeņu uzlādēšanās ar Uguns enerģiju. Šādā pirtī metāla krāsns vietā tiek izmantots akmeņu krāvums, zem kura dedzina malku. Pirtij nav skursteņa, dūmi tiek izvadīti pa logu un durvīm, tādēļ pirtiņā jūtams viegls dūmu aromāts, kas piešķir īpašu dabas klātbūtnes sajūtu. Melnās pirts pozitīvā ietekme ir dūmu dezinfekcijas efekts telpās, savukārt neērtības – pirts sienu sodrēji, pret kuriem atspiežoties iespējams nosmērēties. Mūsdienās bieži tiek lietots jauns tehnisks risinājums – uguns iešana caur akmeņiem tiek saglabāta, taču tiek iebūvēts dūmenis. Šādu pirti var uzskatīt par pusmelno pirti.
Melnajā pirtī ūdens tiek ienests ar spaiņiem un sildīts atsevišķos toveros uz krāsns akmeņiem. Lai izkurinātu šāda tipa pirtis, nepieciešams visilgākais laiks, tas ilgst līdz pat vairākām stundām, atkarībā no pērtuves un krāsns izmēra. Kad krāsns izkurināta, tiek izvākti pelni un aiztaisīta krāsns mute, kurināšana vairs nenotiek. Ļoti būtiski to neaizvērt pirms laika, lai telpā neveidojas tvana gāze. Būtiski minēt, ka saindēšanās ar tvana gāzi ir ļoti bīstama, tāpēc šim solim jāpievērš liela uzmanība.
