Tik daudz ieceru, tik daudz plānu 10
Inese Vaidere (“Vienotība”) divdesmit gadus strādājusi Latvijai Eiropas Parlamentā (EP) un, nupat būdama piekto reizi ievēlēta kā deputāte, turpina to darīt arī šajā, jaunajā sasaukumā. Sarunā ar Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijas pārstāvi un “Vienotības” valdes locekli Inesi Vaideri par jaunumiem Briselē un par sestdien gaidāmo valdošās partijas kongresu.
Kādas jaunas ievirzes Eiroparlamentā, kas nule sācis darbu, saož jūsu pieredzes bagātais deguns?
I. Vaidere: Jaunums ir, ka mainījusies kārtība, kādā sarindojušās EP politiskās grupas, no kurām dažas pieaudzējušas svaru, citas zaudējušas. Ir gandarījums, ka Eiropas Tautas Partijas (ETP) frakcija ieguvusi krietni vairāk mandātu un pārliecinoši ir lielākā frakcija Eiropas Parlamentā. Ievērojami mazāk mandātu ieguvuši ir sociālisti, liberāļi un zaļie. Plašākā pārstāvībā nostiprinājušies labējie deputāti. Ungāru premjera Viktora Orbāna un franču Marinas Lepēnas iniciētā grupa “Eiropas patrioti” ir trešā lielākā Eiropas Parlamentā aiz ETP un sociālistiem, bet grupā “Suverēnu nāciju Eiropa” darbojas “Alternatīva Vācijai”. Izmaiņām ir pamats – zināmā mērā arī iepriekš realizētās politikas dēļ. Šāda Eiropas Parlamenta virziena maiņa ir rezultāts tam, ka eiropieši vēlas drošu Eiropas Savienību un tādu migrācijas politiku, kas vispirms sargā Eiropas pilsoņus un sniedz palīdzību tiem, kam tā patiesi nepieciešama, nevis katram, kurš vēlas baudīt Eiropas labumus. Kāpēc zaļie ir zaudētāji? Zaļajam kursam, kaut tam ir labi mērķi, tie ne vienmēr ir reāli un prasa pārāk daudz upuru no iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Cilvēki baidījās, ka varētu pasliktināties dzīves līmenis, un neredzēja ieguvumus no šādas vides politikas.
Kāpēc noticis kā Latvijā, kur vēlētāji nobalsojuši lielā pārsvarā par konservatīviem spēkiem, taču pie varas kopā ar “Jauno Vienotību” tikuši kreisi noskaņotie, un arī Eiropā – ETP iet zaudējušo sociālistu, zaļo, liberāļu pavadā?
Eiropā ETP noteikti neiet kreiso pavadā. Šeit pamatā ir matemātika, jo bija svarīgi panākt atbalstu mūsu izvirzītajai Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai. Gan sociālisti, gan zaļie pateica – ja sadarbosimies ar “Konservatīvo un reformistu” frakciju, kuras sastāvā ir Roberts Zīle, tad viņi savas balsis nedos. Taču ETP kopā ar konservatīvajiem vien nepieciešamais balsu vairākums nesanāk. Tāpēc nācās vest sarunas ar kreisajiem. Tas nenozīmē, ka centriskā ETP šai sasaukumā nesadarbosies ar labēji orientētiem. Jau esam balsojuši kopā ar konservatīvajiem un daļu citu labējo par atbalstu Ukrainai. Eiropas Parlamentā nav koalīciju un opozīcijas. Dažādos jautājumos iespējamas dažādas balsošanas kombinācijas. ETP esam skaidri pauduši, ka ar frakciju “Suverēnu nāciju grupa”, kurā dominē “Alternatīva Vācijai”, nesadarbosimies, jo viņi ir vairākkārt atbalstījuši Krievijas režīmu.
Bet vai tas nozīmē, ka netiks nobremzēta virzība uz Zaļo kursu, par ko, kā nepieņemamu balsojot, izteica viedokli Eiropas cilvēki?
Cilvēki Eiropā vēlas dzīvot tīrākā vidē, veselīgāk, tērējot mazāk dabas resursu, apejoties ar tiem saudzīgāk, un ir nobažījušies par klimata pārmaiņām, kuras ietekmē arī saimnieciskā darbība. Cilvēki pamatoti ir pret tādu pārmaiņu ieviešanu, kas ignorē iedzīvotāju spējas tās finansēt. Eiropas Zaļajā kursā bija paredzēti milzīgi līdzekļi, kuri būti jāizlieto citur, piemēram, drošībai. Eiropas politikā termina “zaļais kurss” vietā ienāk termins “tīra izaugsme”, kas, manuprāt, daudz labāk raksturo to, uz ko mēs vēlamies virzīties.
Varat apsolīt, ka no eirokrātu puses vairs nebūs apdraudējumu mūsu kūdras ieguvei, automobiļiem ar iekšdedzes dzinēju, sirdsmājiņām, neliks obligātā kārtā pāriet uz malkas apkuri, kā Rīgā pie “Progresīvo” varas?
Pārmaiņas vienmēr saistās ar nopietnām diskusijām, jo intereses ir dažādas. Ceru, būs mazāk dezinformācijas, jo tas, ka ES vēlas aizliegt kūdras ieguvi, nav tiesa. Daudzreiz apstiprināts, ka kūdras substrātu, protams, varēs ražot, un šeit ir ieguldīti arī mani pūliņi. Kūdras izmantošana apkurē Latvijā ir minimāla, bet tā ir gaisu piesārņojoša, tādēļ no tās vajadzētu atteikties. Malkas izmantošana apkurē, protams, ir pieļaujama, jo tas ir atjaunojams resurss. No sausajām tualetēm gan būtu pakāpeniski jāatsakās, jo, kad jūrā ir vētra, upēs ir plūdi un krastmalās ir sausās tualetes, tad sekas ir visiem ļoti nepatīkamas. Attiecībā uz degvielu – tā ir jārada tīrāka, ar emisijām tuvu nullei, piemēram, izmantojot ūdeņradi. Elektroauto ir dārgi, daudzi tos nevarēs iegādāties vēl labu laiku, turklāt bateriju utilizācija nav līdz galam atrisināta.
Latvijā meklē variantus – piešķir tūkstošu subsīdijas bagātniekiem, kas pērk elektroauto, Zemkopības ministrija tērē trīs miljonus eiro elektrouzlādes stacijām sava resora autiņiem.
Šādu politiku nekad neesmu atbalstījusi. Artūra Toma Pleša ministrēšanas laikā pieņemtā iniciatīva sponsorēt cilvēkus, kas iegādājas dārgus elektroauto, ir kaitīga. Ja pircējs var samaksāt, piemēram, 45 tūkstošus eiro par auto, tad viņš var atļauties arī 50 tūkstošus. Subsīdijas ir vajadzīgas sabiedriskā transporta uzlabojumiem, arī cilvēkiem laukos, sniedzot lielākas pārvietošanās iespējas. Savukārt par Zemkopības ministrijas rīcību vienkārši trūkst vārdu.
“Alternatīva Vācijai” gūst aizvien ievērojamākus panākumus vācu zemju vēlēšanās, un arī galēji kreisās Sāras Vāgenknehtas partija plūc laurus, pārņemot antimigrācijas lozungus…
Šīs partijas gūst panākumus ar savu attieksmi pret migrāciju, bet vai tām ir labs plāns citām jomām – ekonomikai, drošībai? Gan “Alternatīva Vācijai”, gan Sāra Vāgenknehta būtībā ir Putina rupori Eiropā, kas arī skaidri pauž – Vācijai nevajag atbalstīt Ukrainu karā pret Krieviju. Tādēļ vēlētājiem būtu jāskatās uz partiju piedāvājumu kā kopumu, ne tikai populistiskiem lozungiem vienā vai otrā jautājumā.
Pag, mums tagad ir pirmā kreisas ievirzes valdība?
“Jaunā Vienotība” ir centriski konservatīvs spēks. Tāpēc runāt par kreisas ievirzes valdību nav nekāda pamata. Jā, diemžēl “Progresīvo” iniciatīvas dažkārt ir visai kreisas. Tomēr jāatceras, ka gan “Apvienotais saraksts”, gan Nacionālā apvienība noraidīja iespēju darboties valdībā, jo uz EP vēlēšanām bija ļoti izdevīgi atrasties opozīcijā.
Turpinot jautājumu – kas sagaidāms Eiropas politikā pret iebraucējiem? Ungārija nepieņemšot migrantu kvotas…
Īsi pirms vēlēšanām Eiropas Parlamentā tika pieņemts jauns migrācijas likums, kas citstarp paredz pie ārējām robežām izbūvēt migrantu uzņemšanas centrus, kā arī veikt operatīvas atpakaļnosūtīšanas. Protams, paies zināms laiks, kamēr infrastruktūru izbūvēs un noteikumi sāks darboties. Es paredzu, ka par šo likumu jaunajā EP sasaukumā būs nopietnas diskusijas, jo ne visas valdības akceptē kvotu sistēmu, tomēr visu valstu iedzīvotāji vēlas dzīvot drošā vidē.
ETP frakcija ir par migrācijas kontroli, par tādu patvēruma politiku, kas palīdz tiem, kas bēg no vajāšanas. Eiropā ir daudz ieceļotāju, kas uzstāda savas prasības, apdraudot eiropiešu tradicionālo dzīvesveidu un vērtības, un vēlas izmantot ar eiropiešu darbu gadu desmitu garumā sarūpētos augļus. Pat valstis ar iepriekš ļoti atvērtu durvju politiku sāk apdomāt, kā šīs durvis aizvērt.
Kā ar savu pieredzi vērtējat baltiešu saņemtos eirokomisāru portfeļus? Izskatās pēc “spitzen” amatiem – Kaja Kallasa būs augstā pārstāve ārlietās, Andrjus Kubiļus vēsturiski pirmais aizsardzības komisārs, Valdis Dombrovskis atbildīgais par ekonomiku un birokrātijas mazināšanu.
Patīkami dzirdēt kolēģu komentārus – baltieši ieguvuši milzu ietekmi, un tā tiešām ir. Esam parādījuši savu nostāju, kompetenci darbos un spējas risināt jautājumus. Tie, kas mums neticēja savulaik, ka Krievija var uzsākt agresiju Ukrainā, atzīst – vajadzēja jūsu domās ieklausīties. Valdim Dombrovskim piedāvāts ekonomikas un attīstības komisāra postenis, kur Valdim ir nenoliedzamas zināšanas. Tajā klāt ir arī svarīgā birokrātijas mazināšana. Ja nu kas varētu kādreiz iznīcināt Eiropas Savienību, tad, manuprāt, pārmērīga birokrātija. Valdim Dombrovskim jāseko līdzi, lai pildītu apņemšanos, ka viens jaunpieņemts tiesību akts nozīmē cita – vecā – atcelšanu. Dombrovska kungam būs jāatrota piedurknes, lai atvieglotu mūsu zemniekiem piekļuvi ES fondu līdzekļiem, kur ir tiešām nevajadzīga un lieka pārregulācija, birokrātija. Tā nedrīkst turpināties. Kaja Kallasa turpmāk pārstāvēs Eiropu ārlietās, Andrjus Kubiļus saņems iespaidīgo jaunveidoto portfeli aizsardzības jomā. Var tikai piekrist politikas analizētājiem, kuri teic, ka baltieši turpmāk veidos Eiropas atbildi uz Kremļa politiku.
Tā kā par aizsardzības sfēru iecelts atbildīgais pirmoreiz – vai Kubiļum būs pietiekami līdzekļu, lai panāktu rezultātu?
Līdzekļi ir jāatrod. Lietuvas ekspremjeram būs jāsadarbojas arī ar citiem komisijas locekļiem, ieskaitot atbildīgos par rūpniecību, tādā veidā veicinot ES militārās industrijas izveidi. Pašlaik lielāko daļu ieroču iepērkam no ASV, tas ir labi, bet vēl labāk būtu ražot pašiem Eiropā. Kubiļus noteikti būs tas komisārs, kurš pratīs uzturēt palīdzību Ukrainai kā prioritāti. Ceru, ka viņam izdosies panākt ātrākas ieroču un kara tehnikas piegādes ukraiņu bruņotajiem spēkiem un to, par ko arī es runāju EP plenārsēdē, – atļauju nekavējoties izmantot Rietumu raķetes, lai uzbruktu mērķiem Krievijas teritorijā. Karu nevar uzvarēt tikai aizstāvoties. Ir arī jāuzbrūk.
Radušās bažas, ka šajā Parlamentā ievēlēti vairāk deputātu, kuri atbalsta Krievijas kursu. Tā izskanējis pēc aizvadītās nedēļas diskusijas par palīdzības turpināšanu Ukrainai.
Savulaik rietumvalstis naivi cerēja, ka Krievija būs labs un uzticams tirdzniecības partneris. Diemžēl tā nav. Lielais tirgus bijis pievilcīgs gadu garumā, dažiem ir grūti zaudēt ekonomiskos sakarus un pozīcijas, tāpēc ir valstis, kuras vēlas mīkstināt sankcijas, ir uzņēmumi, kuri cenšas apiet ierobežojumus. Otrs aspekts ir bailes. Kopš Otrā pasaules kara beigām Krievija, tolaik PSRS, žvadzinājusi ieročus, cenšoties parādīt, ka tā ir varena, ka tai ir atomieroči, un postulējot – varam atkārtot! Proti, gājienu uz Berlīni cauri Eiropai. Tas daudzos iesējis nedrošības sajūtu. Apmainījos domām ar kādu kreiso oponentu, kurš no tribīnes teica – esot par mieru. Jautāju, kā viņš saprot miera slēgšanu? Atbilde – ar diplomātiju. Kad vaicāju, vai ar Hitleru kara laikā arī viņš runātu, kolēģis atteica – nē, to nē. Kad gribēju zināt, kāda ir starpība starp agresoru Hitleru un Putinu, viņš, kā parasti šie “miera aizstāvji”, palika atbildi parādā. Tikai tad, kad Ukraina iegūs militāru pārākumu kaujas laukā, kad tiks atkarotas okupētās teritorijas, varēs sākties miera sarunas. Tomēr jāuzsver, ka EP lielākā daļa ievēlēto deputātu ir par atbalstu Ukrainai, par to, lai Ungārija beigtu bloķēt ES iniciatīvas ukraiņu labā, un viedoklis “mēs par mieru par jebkādu cenu” ir ievērojamā mazākumā. Varam saprast no kara pārgurušos ukraiņus, kuri vēlas mierīgas debesis, bet reti kurais gribēs atdot savas valsts teritorijas un riskēt ar valstisko suverenitāti, taču nav saprotams, no kādas karadarbības nogurst Briselē pie datoriem strādājoši eirokrāti.
Kā no sava skatupunkta redzat iespējas saņemt papildu līdzekļus “Rail Baltica” trases izbūvei? Vai tas iespējams pašreizējā plānošanas periodā vai jāgaida nākamais, kurš sāksies 2028. gadā?
Jautājumu vajadzētu adresēt Robertam Zīlem, kurš sevi pozicionējis kā viens no EP līderiem “Rail Baltica” jautājumos, bet pēdējā laikā, saasinoties problēmām, klusē. Viņš ir strādājis un arī strādā EP Transporta komitejā, un tur būtu jāizmanto visas iespējas. Par pieejamiem līdzekļiem ir asa konkurence, jo ne jau “Rail Baltica” ir vienīgais projekts Eiropas mērogā, kam asignē naudu. Taču dzelzceļa līnijas svarīgums pieaug, ņemot vērā, ka tas nav tikai dzelzceļa savienojums, lai pārvietotos ekonomiskā un ekoloģiskā transportā, bet tas ir arī mūsu drošības jautājums. Transporta komitejā jācīnās par papildu finansējumu. Mēs – pārējie deputāti to, protams, atbalstīsim. Jāsaka, līdz šim naudas piešķīrums izmantots neekonomiski, sakāpinātās ieceres izveidojušas milzīgu līdzekļu deficītu, un esošais un iepriekšējie Satiksmes ministri pieļāvuši nopietnas kļūdas, ceru, ka ne pārkāpumus. Nepieciešamie līdzekļi ministrijai ir jāatrod.
Daži latviešu politiķi uzskata, ka no tik sadārdzināta projekta jāatsakās.
Tas būtu ļoti nepareizi. Projekts ir ļoti vajadzīgs, būve jāturpina, un tas jādara ekonomiskā un saprātīgā veidā.
Kādi ir deputātes Vaideres plāni pilnvaru laikā, ko gribat paveikt Latvijas labā?
Manas prioritātes ir ekonomikas attīstība, konkurētspēja, drošība un, protams, atbalsts Ukrainai. Jāatgriežas pie ražošanas Eiropā, nevis izvietot lētas, ekoloģiski nedrošas ražotnes citur pasaulē. Ir svarīgi, lai patērētājs Eiropā saņemtu kvalitatīvas preces un drošus produktus, neatkarīgi no tā, kuras valsts interneta veikalā pirktas. Kaut ES nākamais daudzgadu budžets sāksies 2028. gadā, darbs paredzēts jau tagad. Būtiski, lai Latvijai saglabātos kohēzijas jeb izlīdzināšanas finansējums, jo Eiropas attīstība jāstimulē visos reģionos, ne tikai attīstītākajās teritorijās. Esmu izvēlējusies strādāt trijās komitejās – Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības, Starptautiskās tirdzniecības, kā arī Rūpniecības un zinātnes komitejā. Esmu apņēmusies virzīt iniciatīvu par Eiropas drošības industrijas tālāku izveidi, pretgaisa aizsardzības kupolu virs Eiropas, lai mūsu cilvēki justos pasargāti. Pasaulē situācija kļuvusi ļoti sarežģīta, tas vairo darāmā daudzumu. Tāpat turpināšu strādāt pie tā, lai Eiropas bankās iesaldētie Krievijas aktīvi tiktu izmantoti Ukrainas rekonstrukcijai.
No Briseles pārcelsimies uz Rīgu. Nedēļas nogalē “Jaunā Vienotība” rīko gadskārtējo kongresu. Kāds ir tā uzdevums – kārtējoreiz pašslavināties vai analizēt, kādēļ vienotībnieku varas gados esam nobrukuši lejasgalā, pašā astē Eiropā?
Tas nav “Vienotības” vadības dēļ. Pēc PSRS sabrukuma saņēmām smagāko mantojumu armijas atstāto seku dēļ ar armijnieku pensionāriem, ar 5. kolonnu, kas ir ļoti aktīva Latvijā. ES iestājāmies kopā ar deviņām valstīm, kuru ekonomiskās attīstības līmenis bija krietni zemāks kā attīstītajām valstīm. Mēs attīstāmies, bet arī bagātās valstis nestāv uz vietas. Relatīvi laba ziņa ir tā, ka nav priekšā aizsteigusies ne Bulgārija, ne Rumānija, bet tas nenozīmē, ka mums nevajadzētu savu darbību aktivizēt. Ar Lietuvu un Igauniju startējam mainīgām sekmēm. Daudzu apbrīnotā Igaunija pašlaik izjūt lielākas ekonomiskās problēmas nekā Latvija. Risināmo problēmu ir ļoti daudz, tāpēc kongresā atskatīsimies uz padarīto, vērtēsim un lemsim par nākotnē darāmo. Diskutēsim, kā uzlabot ekonomiku, kā vairot iekšējo un ārējo drošību. Jānodrošina nepieciešamās kapacitātes robežsardzē, policijā, glābēju dienestā, un tam jāatspoguļojas budžetā. Esam uzsākuši darbu pie birokrātijas mazināšanas.
Vaideres kundze, to gan sabiedrība nejūt, neredz!
Darbi pirms veikšanas jāsagatavo, tāpēc “Jaunā Vienotība” ir izveidojusi darba grupu birokrātijas mazināšanai. Tā analizēs, kas jāveic, piemēram, lai ātrāk tiktu risinātas iedzīvotāju un uzņēmēju problēmas, – kā samazinātu laiku, kas jāgaida, atļauju saņemšanai, atbildēm no ierēdņiem.
Vai taisnība Ilzes Viņķeles apgalvojumam, ka, sagaidot kādreizējo “Vienotības” līderi Solvitu Āboltiņu, domes sēdēs visiem partijas biedriem vajadzējis slieties kājās?
Protams, ne! Āboltiņa bija spēcīga politiķe ar sasniegumiem un ar kļūdām, bet kaut ko tādu, ka jāsveic pieceļoties, neesmu ne dzirdējusi, ne piedzīvojusi. Cilvēki jau nosapņo visādus sapņus, varbūt arī šoreiz tā gadījies.
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
