Tik daudz apdraudēto valodu. Vai mūsējā drošībā? 3
“Kāds ilgs, savāds ceļojums ir bijusi šī grāmata!” raksta Lielbritānijā dzimušais un Kanādā dzīvojošais publicists un dzejnieks Marks Ablijs, kura darbu “Tā viņi te runā. Ceļojumi pa apdraudētām valodām” tulkojusi Māra Poļakova un nesen laidusi klajā Latviešu valodas aģentūra.
Autors vēsta, ka brīdī, kad viņam radusies doma par valodām veltītu grāmatu, vēl neiztēlojies, cik spraigs un laikietilpīgs darbs tas būs. Tapusi interesanta, izziņas bagāta lasāmviela, kas vienlaikus arī atgādina atbildību par savas valodas saglabāšanu.
Autors lasītājam sagādā gan neklātienes tikšanos ar Austrālijas aborigēnu Patriku Nuģulu, kurš runā matikes valodā, gan ar Amerikas indiāņiem, gan daudziem citiem, kuri runā valodās, ko diemžēl viņu jaunā paaudze vairs neprot. Patriks savā dzimtajā valodā būtu varējis runāt ar savu māsu Agatu. Taču “viņu kultūrā brālim un māsai pēc dzimumnobrieduma sasniegšanas nav atļauts sarunāties”, raksta M. Ablijs. “Kad viņi šķirsies no dzīves, kopā ar viņiem aizies bojā arī valodas dvēsele.”
Izlasot nodaļu “Palikuši sveiki: jidišs”, gūstams interesants ieskats par to, kā abas ebreju valodas – jidišs un ivrits – atklāj tautas raksturu. Autors stāsta, ka vismaz viens no desmit jidiša vārdiem nācis no aramiešu un senebreju valodas un citē L. Davidovičas secinājumu, ka senebreju vārdi ir stalti un lepni, tiem piemīt pašcieņa, stils, tradīcija un elegance, un šīs īpašības tie paņem līdzi uz jidišu. Savukārt jidišs ir bagātinājis citas valodas. Grāmatas priekšvārdā zinātniskā redaktore Dr. Habil. philol. Ina Druviete piemin, ka tieši no jidiša latviešu valodā ienākuši vārdi “andele”, “pekeles”, “šnobelis”, “gvaltes”, savukārt jidiša vārds “blats” ienācis pie mums ar krievu valodas starpniecību.
Kopumā 2017. gadā pasaulē apzinātas 7099 valodas. Taču diemžēl liela daļa no tām ir atzītas par apdraudētām. I. Druviete skaidro, ka valodu apdraudētības pakāpes nosaka pēc 2010. gadā izstrādātās “Izvērstās ranžētās paaudžu lingvistiskās pēctecības skalas”. Tajā ir 13 līmeņi. Varam priecāties, ka latviešu valoda šajā skalā ierindota 1. līmenī – “neapdraudēta, lieto visas paaudzes”. “Šādas pozīcijas, neskaitot sešas starptautiskās valodas, kas ir nulles līmeņa valodas, ir tikai 97 valodām jeb 1,4% no 7099 valodu kopuma,” raksta I. Druviete. “Mums jāizjūt lepnums par to, neļaujoties apokaliptiskām gaudām par “mazu tautu” un “mazu valodu”, tomēr jāatceras, ka valodas situācijas lejupslīde var norisināties ātri, pat vienas paaudzes laikā politisku un ekonomisku dēļ valodai zaudējot šķietami stabilas pozīcijas.”
Vēl viens fakts apdraudēto valodu sakarā: atcerēsimies, ka 2013. gadā Kanādā 103 gadu vecumā mūžībā aizgāja vecākā lībiešu dzimtās valodas runātāja Grizelda Kristiņa.
