Tihonova pirts, Sējēja atradumi, izlutinātie līdzjutēji – hokeja eksperti par Rīgas “Dinamo” 3
Hokeja klubs Rīgas “Dinamo” brīvdienās noslēdza devīto KHL sezonu. Pēdējos trīs gadus komanda aizvien ripojusi no kalna lejup, nupat atduroties praktiski zemākajā iespējamā punktā.
Tihonova pirts
Aizpērn “Dinamo” palika 11 punktus no izslēgšanas spēļu zonas Rietumu konferencē, pērn – 14, šogad – 35, bet allaž jau laicīgi zuda reālas izredzes iekļūt Gagarina kausā.
“Komandas komplektācija nav vajadzīgajā līmenī. Parasti jau pēc jaunā gada jau jāsāk domāt par nākamo sezonu, bet Rīga cīnās ar finansiālajām problēmām. Vasarā ilgi meklēja treneri un zinu, ka spēlētājos neziņa rada bažas. Jautājums, kāda bija gatavošanās sezonai, jo sākumā fiziskā kondīcija nebija laba, bieži zaudējām trešos periodus,” norāda Latvijas izlases bijušais galvenais treneris Leonīds Beresņevs.
Pieredzējušais treneris Aleksandrs Klinšovs uzskata, ka detalizētu analīzi var veikt tikai tad, ja esi komandas iekšienē, taču arī viņam acīs krīt robi fiziskajā sagatavotībā: “Viktors Tihonovs mums savulaik būtu tādu pirti sakūris… Tiesa, nebija iemesla, jo trīs gadus neizgāzām. Emocionāli nav patīkami redzēt, kur tabulā ir “Dinamo”. Spēlētājiem ir tādi kontrakti un tie ir jāatstrādā par visiem simts, nevis tikai kaut kā.”
Hokeja skolas “Rīga” treneris Juris Ozols dzirdējis, ka komandā valdošā atmosfēra nereti nav veselīga – tiklīdz nav rezultāta, sākas negatīvisms, aprunāšanas, kā dēļ ne visi Latvijas hokejisti raujas uz “Dinamo”. Komplektācija rada lielus jautājumus – tikai divas maiņas ir tādas, ar kurām var cerēt cīnīties par izslēgšanas spēlēm. “Sava taktika komandai ir, bet nav rozīnītes, kāda bija agrāk ar šiem pašiem spēlētājiem. Noteikti trūkst centra uzbrucēji, kas ir kā saistviela. Jānis Sprukts starp Miķeli (Rēdlihu) un Lauri (Dārziņu) bija lielisks, tā bija dominējoša maiņa. Tagad viņi mokās, kā salīmēti. It kā ir, bet nav.”
Juris uzskata, ka Dārziņš un Rēdlihs nav jānoraksta – ka viņi joprojām var tā spēlēt. Pases datus var uzsvērt Jaromīram Jāgram, kuram pagājušajā nedēļā apritēja 45, nevis 32 gadus veciem uzbrucējiem. Tam piekrīt arī Beresņevs: “Esmu pārliecināts, ka var spēlēt kā agrāk, bet kaut kur pazudusi motivācija. Nezinu, kāpēc nesit iekšā. Redz kā (Sergejs) Mozjakins – sit un sit,” teic Leonīds Beresņevs, piebilstot, ka treneru štāba uzdevums ir atrast vingrinājumus, kas uzbrucējiem atgrieztu vārtu gūšanas garšu.
Vāji leģionāri
Beresņevs šo sezonu pavadījis bez darba un redzējis teju visas Rīgas “Dinamo” spēles. Galvenais secinājums – pārāk bieži hokejistu acīs nevarēja redzēt uguntiņu: “Labi, sezonas beigās tā var būt, bet sezonas sākumā ir jāalkst uzvarēt jebkuru!”
Latvijas Hokeja federācijas bijušais valdes loceklis Andris Deniņš ir pārliecināts, ka mazo budžetu nevar izcelt kā neveiksmju cēloni: pirmajās KHL sezonās tas netraucēja spēlēt ļoti cienījami.
Krievijas bijušais hokejists un šobrīd TV eksperts Sergejs Gimajevs uzskata, ka nākamajai sezonai Rīgas “Dinamo” vajadzētu būt labākai. Pie nosacījuma, ja izdosies pastiprināt sastāvu. To gan ir vieglāk pateikt nekā izdarīt, par ko liecina pēdējo gadu leģionāru. Tādu piemēru kā savulaik Mets Elisons, Marsels Hosa, Martins Pruseks, Kails Vilsons pēdējos gados vairs nav. Vienīgais patiesi sakarīgais ārzemnieks Tomāšs Kundrāteks pērn no komandas tika… izmests kā nederīgs. Tims Sestito pērn bija labākais snaiperis, bet šogad pazuda.
Mēdz teikt, ka zivs pūst no galvas. Aptaujātie eksperti norāda, ka šajā virzienā ir vērts aizdomāties, jo izskatās, ka secinājumi vispār netiek izdarīti. “Normunds Sējējs tomēr nav treneris. Arī kā par menedžeri var diskutēt. Kluba vēsturē bijuši pieci, seši tiešām labi leģionāri, no kuriem lielākā daļa pirmajā sezonā. Jau cik gadi pēc kārtas ir tukšie, bet nekas netiek mainīts. Spēlētājiem nav pašatdeves. Cik reizes viņi ir nogūlušies zem ripām?” retoriski vaicā kāds bijušais hokejists, lūdzot neatklāt vārdu.
Daļa līdzjutēju uzskata, ka šāds Rīgas “Dinamo” nemaz nav vajadzīgs. Leonīds Beresņevs tam nepiekrīt: “Mēs redzam, kas notiek – jaunie pēc iespējas brauc prom uz Ziemeļameriku un labākie arī spēj tur izsisties. Pavasarī viņi ir aizņemti izslēgšanas spēlēs, es pērn gribēju izlasē redzēt Ņikitu Jevpalovu, Mārtiņu Dzierkalu, taču tas nebija iespējams. Tāpēc izlase jebkurā gadījumā balstīsies uz Rīgas “Dinamo”. Bet vienlaikus arī nevar noliegt, ka ir saistība starp “Dinamo” sniegumu un izlases rezultātiem. Agrāk puiši bija labākā tonusā.”
Juris Ozols norāda uz ļoti īso rezervistu soliņu un attiecīgi konkurences trūkumu. Tiklīdz daži spēlētāji izkrīt, tā rodas ļoti lielas problēmas.
Galvenajam trenerim Normundam Sējējam ar spēlētāju roku atraisīšanu klājies grūti. Kurš no dinamiešiem šosezon ir progresējis vai sagādājis patīkamu pārsteigumu? Laikam tikai vārtsargs Jānis Kalniņš, daļēji arī Māris Bičevskis. Guntim Galviņam ir otra rezultatīvākā sezona karjerā. Jaunie pie spēlēšanas tika vien tad, kad jau viss bija pazaudēts.
Ozoliņa piesaiste treneru korpusam radīja cerību, ka lietas ies uz augšu. Neaizgāja. Varbūt nākamgad? Katrā ziņā komandā nepieciešams veikt radikālas pārmaiņas.
KOMENTĀRS
Juris Savickis, Rīgas “Dinamo” padomes priekšsēdētājs:
“Kāpēc visi grib, lai mēs vienmēr uzvaram un iekļūstam izslēgšanas spēlēs? Esam pieradinājuši līdzjutējus… Šogad bija jauna komanda, kas nespēlēja tik slikti, kā rāda vieta tabulā. Bieži zaudējām pēdējās sekundēs ar vieniem vārtiem. Tā ir neveiksme. Sešu punktu spēles zaudējām. Trūkst sastāva dziļuma, jo Latvijas hokejā 15 gadus nav bijis sistēmas, federācijas jaunajai valdei tas jārisina, taču augļus var gaidīt arī vien pēc desmit gadiem. Netrāpījām ar leģionāriem. Izdarīsim secinājumus un rezultāti būs labāki. Nākamajā gadā Rīgas “Dinamo” būs – nav nekādu indikāciju, ka ar finansēm varētu rasties problēmas. “
