Tievēt, ēdot taukus? Speciāliste skaidro ketogēnās diētas riskus un ieguvumus 0
Autore: Dita Vinovska
Pēdējo gadu laikā arvien lielāku popularitāti tievētāju aprindās ir iemantojusi ketogēnā jeb keto diēta. Tā paredz gandrīz pilnīgu atteikšanos no ogļhidrātiem un palielināta tauku daudzuma uzņemšanu. Lai arī šādam stingri ierobežotam uztura plānam piekritēju netrūkst, nav pētījumu, kas pierādītu tā superspējas cīņā ar lieko svaru. Turklāt diētai var būt nepatīkami blakusefekti, tāpēc bez speciālista konsultācijas to labāk neuzsākt.
Ketogēno diētu mūsdienās izmanto trim galvenajiem mērķiem – epilepsijas lēkmju mazināšanai, svara zaudēšanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai otrā tipa cukura diabēta slimniekiem.
Jāpiebilst, ka tā sākotnēji bija paredzēta tieši epilepsijas slimniekiem un šajā jomā tās efektivitāte ir arī zinātniski pierādīta.
Taujāta par ketogēnās diētas darbības principu, uztura speciāliste Jeļena Pavlova skaidro: “Ketogēnās diētas gadījumā tiek ierobežoti ogļhidrāti un palielināti tauki uzturā, atstājot optimālu olbaltumvielu daudzumu.” Ikdienā cilvēka uzturā ieteicamais ogļhidrātu daudzums ir 45–60 procenti no visām uzņemtajām kalorijām, bet tauku daudzums svārstās 25–30 procentu robežās.
Ketogēnās diētas gadījumā ogļhidrātu daudzums tiek ievērojami samazināts, sasniedzot 10 procentus jeb 20–50 gramus dienā. Aptuveni 70 procenti kaloriju tiek uzņemti ar taukiem.
“Organisms kā pirmo enerģijas avotu izmanto ogļhidrātus,” skaidro speciāliste, “ogļhidrātu trūkuma dēļ organismā samazinās hormona insulīna izdalīšanās, kā rezultātā samazinās lipoģenēze (tauku šūnu veidošanās) un tauku uzkrāšanās organismā.
Ja cilvēks badojas vai ir izteikts ogļhidrātu trūkums uzturā, organisms meklē citus veidus, kā saņemt enerģiju.
Un viens no veidiem to gūt – izmantot tauku šķelšanās starpproduktus ketonus. Ketoni tiek ražoti mitohondrijos, kur notiek tauku oksidēšanās, un tālāk tie kā enerģijas avots tiek transportēti uz smadzenēm, sirdi, muskuļiem. Rodas fizioloģisks ketozes stāvoklis.”
Pavlova norāda, ka ketogēnās diētas gadījumā svarīgi ir nepārsniegt olbaltumvielu daudzumu, lai nestimulētu glikozes veidošanos no olbaltumvielām, kas kavēs organisma spēju pāriet ketozē. Ketogēno diētu mēdz ieteikt epilepsijas gadījumā, lai mazinātu epilepsijas izraisītās lēkmes, bet pēdējā laikā tās ievērošana kļuvusi populāra svara samazināšanas nolūkos un otrā tipa cukura diabēta gadījumā. Epilepsijas gadījumā diēta ir striktāka. Ketogēnās diētas pielietojuma iespējas tiek pētītas arī citu neiroloģisko traucējumu gadījumos un onkoloģijā.
Diēta nav līdzeklis svara zaudēšanai ilgtermiņā
Uz jautājumu, vai ketogēnā diēta ir ieteicama svara zaudēšanai, Pavlova norāda, ka tā, gluži tāpat kā citas diētas, kas paredz noteiktu produktu izslēgšanu, palīdzēs atbrīvoties no nevēlamajiem kilogramiem.
“Ja cilvēks ar mazkustīgu dzīvesveidu izslēgs bieži lietojamus produktus, kas bagātīgi satur ogļhidrātus, it īpaši cukuru, rezultāts noteikti būs pozitīvs,” viņa skaidro. Pētījumi gan šajā jautājumā ir pretrunīgi – daži rāda, ka ketogēnā diēta ir īpaši efektīva, bet citos tā īpaši neatšķiras no citām.
“Ketogēnajai diētai ir izveidojušies vairāki paveidi, bet tās pamatā ir maksimāla ogļhidrātus saturošu produktu izslēgšana – putraimu, maizes, makaronu, pākšaugu, kartupeļu, cukura, saldumu, daudzu augļu un ogu, žāvētu augļu, sulu, medus. Uzturā var lietot kokosriekstu eļļu, dažādas augu eļļas, sviestu, krējumu, gaļu, olas, sieru, zivis. Nelielos daudzumos arī produktus, kas sniedz ogļhidrātus, – riekstus, sēklas, ogas un dārzeņus (izņemot kartupeļus),” norāda Pavlova. Uzturā var iekļaut arī nesaldinātu augu pienu.
“Lai gan diētu viegli ievērot, jo tauki sniedz labu sāta sajūtu un cilvēks retāk izjūt izsalkumu, tomēr, kā jebkuru diētu, ketogēno diētu ilgstoši ievērot nevajadzētu,” piebilst speciāliste, “nav pietiekami daudz datu par tās ievērošanu ilgtermiņā un ietekmi uz veselību.
Vislabākais un drošākais veids, kā samazināt un pēc tam saglabāt svaru, ir pietiekama fiziskā aktivitāte un uztura izmaiņas, kas neparedz kādu uzturvielu palielināšanu vai samazināšanu, bet kas atbilst veselīga uztura pamatprincipiem. Tam ir jākļūst par dzīvesveidu, nevis īstermiņa pasākumu.”
Atceries, ka pirms jebkādas diētas ievērošanas ir nepieciešams konsultēties ar speciālistu. Tas attiecas arī uz ketogēno diētu. Pavlova skaidro, ka šī diēta nav ieteicama grūtniecības laikā un bērniem (izņemot neiroloģiskus traucējumus, kad diētu ievēro ārsta uzraudzībā). Uzmanīgiem jābūt arī cilvēkiem, kam ir hroniskas slimības.
Tauki palīdz notievēt? Diētas ietekme uz veselību
Taujāta par to, kā pastiprināta tauku lietošana uzturā var palīdzēt notievēt un vai tā ir efektīva ilgtermiņā, speciāliste skaidro: “Ketogēnās diētas iepriekš aprakstītais darbības mehānisms, kā arī daudzu produktu izslēgšana no uztura veicina svara samazināšanos, kas kopumā labvēlīgi ietekmē veselību. Lai gan šī diēta ir ļoti populāra, tomēr tā neizraisa klīniski nozīmīgu svara zudumu, salīdzinot ar zemu tauku diētu, ja tiek ievērota ilgtermiņā.”
Ketogēnā diēta ietekmē tauku vielmaiņu – palielinās “labā” holesterīna (mazina sirds un asinsvadu slimību risku) līmenis asinīs, salīdzinot ar zemu tauku diētu, kas vērtējams, protams, pozitīvi, tomēr arī “sliktā” holesterīna (palielina sirds un asinsvadu slimību risku) līmenis var paaugstināties, piebilst Pavlova.
Ketogēnā diēta var labvēlīgi ietekmēt arī glikozes līmeni asinīs otrā tipa cukura diabēta gadījumā.
Lai gan ketogēnās diētas labvēlīgā ietekme tiek pētīta, tomēr, kā tā ietekmēs veselību ilgtermiņā, vēl nav pietiekami labi zināms. Tāpat ir jāņem vērā, ka dažādi ketogēnās diētas veidi veselību var ietekmēt atšķirīgi.
“Ja tiek ievērota klasiskā ketogēnā diēta (epilepsijas gadījumā), var veidoties aizcietējumi, nierakmeņi, slikta dūša, vemšana, tauku vielmaiņas traucējumi. Šī diēta ir jāievēro tikai ārsta uzraudzībā!” uzsver Pavlova.
Arī citu ketogēnās diētas paveidu gadījumā pirmajās dienās ir iespējami nepatīkami simptomi, piemēram, galvassāpes, koncentrēšanās grūtības, aizkaitināmība, vēlme apēst kaut ko saldu.
Arī vēlāk var būt diētas blakusefekti – aizcietējumi, slikta elpa, muskuļu krampji, galvassāpes, nogurums, izsitumi vai citas ādas problēmas.
“Protams, jo stingrāk diēta tiek ievērota, jo lielāks ir blakusefektu risks, to var pastiprināt arī dažādas hroniskas saslimšanas,” skaidro Pavlova. Viņa norāda, ka iespējams arī dažādu uzturvielu trūkums, ja diētu ievēro ilgstoši. “Būtu jāpievērš lielāka uzmanība D vitamīnam, kalcijam, selēnam, cinkam, magnijam un fosforam. Uzturs ir jāplāno tā, lai tas būtu daudzveidīgs.”
Ja diēta ir ievērota ilgāku laiku un dienā uzņemts mazāk par 50 gramiem ogļhidrātu, to daudzums uzturā jāpalielina pakāpeniski. Tas jādara divu līdz trīs mēnešu periodā.
“Lai maksimāli izvairītos no jebkuras diētas blakusefektiem, vispirms vēlams paanalizēt savu tagadējo ēdienkarti pie uztura speciālista vai ārsta dietologa un rast vislabāko pieeju svara samazināšanai. Iespējams, vajadzīgas pavisam nelielas izmaiņas uzturā, nevis pilnībā pārveidot ēdienkarti,” piebilst Pavlova.
