Tiesvedībā forma uzvar saturu 0
Ir jau labi, ka ikviens cilvēks var vērsties policijā, prokuratūrā, tiesā, meklēt taisnību un, ja lēmums nepatīk, atkal to pārsūdzēt. Bet tiklīdz sāk skatīt konkrētas lietas, tad… Piemēram, zādzība veikalā par santīmiem ilgst gadu vai pat vairāk.
Visi speciālisti ir noskaņoti situāciju mainīt, lai gauso tiesu lietu virzību padarītu raitāku. Tieslietu ministrijā izveidotas trīs darba grupas, kas nodarbojas ar tiesu darba uzlabošanu. Daļa grozījumu jau iesniegti Saeimā.
Daudz laika pierādījumu pārbaudei
Arvīds Naglis sēdējis dažādos krēslos: bijis izmeklētājs, tiesnesis, tagad – advokāts. Viņš kā galveno Latvijas tiesu sistēmas problēmu min tieši civillietu un administratīvo lietu ilgos izskatīšanas termiņus. A. Naglis ir pārliecināts, ka nepieciešami tādi grozījumi civilprocesa, administratīvā un kriminālprocesa likumos, kas nodrošinātu raitāku lietu izskatīšanu. Sarežģīto likumu dēļ paši tiesneši bieži vien pinoties, katrā instancē dodot citādu argumentācijas versiju. Viņš kā bijušais tiesnesis uzsver, ka lielāko daļu lietu mierīgi varētu izskatīt gada laikā: “90% gadījumu jau pirms tiesas sākšanās zināju, kurā pusē ir taisnība. Bet mūsu likumi paredz tik izsmalcinātu pierādījumu pārbaudi, ka tam jātērē nesamērīgi daudz laika.”
Sava vaina jāuzņemoties arī tiesnešiem, jo zemās spriedumu kvalitātes dēļ augstākā instancē 45% spriedumu tiek grozīti vai atcelti, apmēram piektajai daļai tiesnešu esot zema procesuālā kultūra, kas izpaužas aizskarošā, pazemojošā, augstprātīgā un agresīvā komunikācijas stilā ar procesa dalībniekiem – tas norādot uz ļoti zemu emocionālo inteliģenci un izteiktu psihisko nelīdzsvarotību.
“Civillietas izskatīšana tiek reizi vai vairākas reizes atlikta, bet lietas izskatīšana līdz galīgajam nolēmumam var prasīt piecus un vairāk gadus. Atlikšanas iemesli ir visdažādākie, sākot no papildu liecinieku aicināšanas līdz nepieciešamībai sagaidīt nolēmumu citā lietā, vai arī atbildētājs novilcina lietas izskatīšanu, tiesas dienā saslimstot. Pa šo laiku, piemēram, uzņēmums, kurš mēģina atjaunot savas aizskartās tiesības, ir jau bankrotējis… Esmu izpētījis 2010. gada statistiku ar civillietu izskatīšanas ilgumu pirmās instances tiesā. Rodas maldīgs iespaids, ka ar civillietu izskatīšanas termiņiem Latvijā viss ir kārtībā, jo 75% civillietu (99 tūkstoši) izskatītas viena līdz trīs mēnešu laikā. Taču, papētot sīkāk, izrādās, ka aptuveni 77 000 lietu nav nemaz īstas civillietas, bet ir tikai ārpus tiesas sēdes izskatāmie materiāli, kas nav apjomīgi un darbietilpīgi, viegli noformējami rakstveida procesā. Līdz ar to sanāk, ka tikai aptuveni 20% civillietu tiek izskatītas kaut cik saprātīgā termiņā līdz trijiem mēnešiem, un tā ir tikai pirmā instance,” izpētījis A. Naglis.
Meklē “zāles” pret ieilgušiem procesiem
Advokāts A. Naglis pieļauj, ka būtu jāpalielina tiesnešu palīgu skaits, kas esot īstie melnā darba darītāji, nolēmumu sacerētāji un rakstītāji. Tāpat viņš uzskata, ka krimināllietas varētu dalīt vieglajās (apsūdzētais atzīst savu vainu) un smagajās (apsūdzētais vainu neatzīst un pierādījumi nav pārliecinoši). Vieglās lietas varētu skatīt paātrinātā procesā, vispār izslēdzot prokuratūras posmu kriminālprocesā. Piemēram, slepkavību sadzīves konflikta laikā, kad vainīgais atzīst savu vainu. Policija nedēļu veiktu izziņas darbu un lietu bez prokuratūras līdzdalības nodotu izmeklēšanas tiesnesim, kurš nedēļas laikā piespriestu astoņu gadu brīvības atņemšanu…
Tieslietu ministrijā ar tiesu darba uzlabošanu nodarbinātas trīs darba grupas. Krimināltiesību departamenta direktores Indras Gratkovskas vadībā apkopoti priekšlikumi kriminālprocesa uzlabošanai, ko tuvākajā laikā skatīs Saeimā. Paredzēts, ka turpmāk visas lietas – arī sarežģītas – kā pirmajā instancē skatīs rajonu tiesās, kas samazinās tiesāšanās termiņus un izdevumus cilvēkiem.
Vēl tapuši priekšlikumi, kas liegs ļaunprātīgi vilkt garumā tiesas procesu ar nepamatotām sūdzībām; ja visas puses piekrīt, tiesvedība varēs notikt rakstveidā; advokātu padomei tiks ziņots un lūgts izskatīt gadījumus, kad advokāti “norauj” tiesas sēdi.
Civiltiesību departamenta direktorei Irēnai Kucinai šķiet, ka tiesu noslogotību Latvijā izlīdzinās izmaiņas, ka tiesas sēdes notiks, vadoties pēc prasības iesniedzēja deklarētās dzīvesvietas. Tāpat paredzēta pirmsšķietamības normas ieviešana lietas ierosinājuma stadijā, kas nozīmē, ka tiesa varēs atteikties pieņemt izskatīt acīmredzami nepamatotu civiltiesisku strīdu, kas šobrīd tiesai nav atļauts. Plānots ieviest arī mediatora institūciju, kad speciāli apmācīti speciālisti lūkos rast izlīgumu bez tiesas procesa sākšanas.
Valsts tiesību departamenta direktore Sanita Mertena min, ka paredzēts atslogot rajonu tiesas no administratīvajiem tiesu procesiem par atkārtotu alkohola lietošanu gada laikā, vadot transporta līdzekli, – sodu uzliks policija. Šādu lietu gadā esot ap 6000. Dzērājšoferi varēs tiesāties, ja viņiem būs iebildumi pret policiju. Vēl tiesās plānots ieviest videokonferences iespēju un audioprotokolēšanas sistēmu, kam būtu jāpaātrina un jāatvieglo tiesas procesi.
Problēma arī domāšanā
Arī Saeimas Juridiskās komisijas tiesu politikas apakškomisijas deputāti jau noturējuši vairākas sēdes ar tiesnešu, advokātu, citu tieslietu speciālistu piedalīšanos, lai saprastu, kā paātrināt lietu izskatīšanu tiesās. Tieslietu eksperts, Saeimas deputāts Andrejs Judins (“Vienotība”) teic, ka daļa ideju jau materializējušās priekšlikumos likumu grozījumiem.
“Piemēram, vai katru reizi tiesnesim jāraksta pilns spriedums daudzu lappušu garumā? Tas tomēr prasa laiku. Esmu redzējis spriedumu arī uz 200 lappusēm. Jā, no vienas puses, mums ir tiesības lasīt motivētu dokumentu, bet vai visi grib un visiem tas ir svarīgi? Varbūt pietiek ar saīsināto spriedumu uz vienas lappuses? Ir valstis, kur apsūdzētajam pēc īsā sprieduma izlasīšanas prasa, vai viņš vēlas redzēt pilnu spriedumu. Ja ne, tad to nemaz neraksta un tiesnesis tam netērē laiku. Vēl liela problēma ir apsūdzēto un advokātu slimošana, kādēļ tiesa jāatliek. Un atkal process ievelkas. Nav normāli arī, ja advokāts nevar ierasties tiesā, jo aizņemts citos procesos,” problēmas uzskaita A. Judins.
Eksperts uzskata, ka garas rindas tiesās veidojas arī no tā, ka darbu neorganizē optimāli. Nav nopietni pētīta tiesnešu noslodze. Garas rindas ir Rīgā un Pierīgā, bet tālāk no centra rindas īsākas. Varbūt var tiesnešus komandēt uz Rīgu. Vēl krimināllietās varētu izveidot divas plūsmas: vienu lietām, kas ir sarežģītas, otru – vienkāršām un skaidrām lietām.
Lai arī likums jau pašlaik paredz vairākus veidus, kā vienkāršot tiesas procesus, praksē tos izmanto reti. Piemēram, prokurors var vienoties ar apsūdzēto par sodu un tiesa šo vienošanos apstiprina bez tiesas izmeklēšanas. Pēdējā laikā šādu gadījumu ir maz, jo tiesas, redzot, ka vienošanās ir par nesamērīgi maziem sodiem, tos neapstiprina. Ir ideja, ka tiesu vajag izslēgt no tā, bet vai tas būtu pareizi – jo tiesa redz, ka nav pareizi? – spriež A. Judins. Viņaprāt, tiesvedību krietni paildzina arī pierādījumu vākšana: “Ir valstis, kur pietiek ar trijiem četriem lieciniekiem, bet pie mums, ja reiz ir 50 liecinieku, tad arī visi jānopratina. Pārliecība par notikušo iegūta, bet vienalga tikai pratina un pratina. Prokurors uz to uzstāj, jo domā: drošs paliek drošs, lai tikai pierādījumu ir vairāk…”
Problēma slēpjoties arī mūsu sabiedrības domāšanā: Rietumos cilvēki parasti ieinteresēti pēc iespējas ātrākā tiesvedībā, bet pie mums grib uzturēt nenoteiktību cerībā, ka varbūt beigās būs labāk.
Kā spriež tiesneši
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica uzsver, ka tiesnešiem jāpilda likumi, viņi nedrīkst būt subjektīvi – arī gadījumos, kad “viss visiem skaidrs” kad tiek izvirzītas neloģiskas, bet likumīgas prasības. Piemēram, civillietās atbildētājs var jebkurā tiesvedības stadijā izvirzīt pretprasību, kas paildzina tiesas procesu. Tāpēc tapis ierosinājums likumdevējam, ka pretprasību atbildētājs var iesniegt tikai līdz lietas izskatīšanai pēc būtības. Tāpat likums liedz tiesnesim pateikt “stop”, piemēram, pēc trīs liecinieku uzklausīšanas, ja prokurors uzskata, ka jāuzklausa pārējie septiņi.
I. Krēvica piekrīt, ka apsūdzētie un atbildētāji pietiekami bieži velk lietu garumā ar slimības lapām, tāpēc tapis priekšlikums, ka attaisnojoša var būt tikai tāda ārsta izziņa, kas pacientam nosaka gultas režīmu. Viņasprāt, vajadzētu arī palielināt naudas sodu no Ls 50 līdz 100 par nepamatotu neierašanos uz tiesu. Turpretī viņas kolēģe Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča uzskata, ka naudas sodu palielināšana nebūtu efektīva, jo reāla piedziņa gan ekonomiskās situācijas, gan piedziņas procesa dēļ lielākoties neesot iespējama. “Represīvas funkcijas vispār nesasniedz mērķi – paātrināt tiesvedības procesu,” uzskata tiesnese. “Izmaiņas ir nepieciešamas, bet ir jāveic rūpīga analīze, lai izmaiņas būtu efektīvas, nevis formālas,” spriež I. Siliņeviča. Viņa, piemēram, uzskata, ka būtu jāpaplašina to gadījumu loks, kuros lietu var iztiesāt, apsūdzētajam klāt neesot.
I. Siliņeviča piebilst, ka krimināllietu izskatīšana tiek atlikta arī tāpēc, ka nepieciešama papildu pierādījumu iegūšana un pārbaude, kas lielā mērā saistīta ar policijas un prokuratūras darba nepietiekamo kvalitāti pirmstiesas procesā. Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers policijas gada pārskata sanāksmē šomēnes sacīja, ka izmeklēšanas kvalitāte policijā varētu būt labāka.
Tiesnese I. Krēvica piekrīt ierosinājumam par pilno sprieduma tekstu nerakstīšanu, ja vien šo spriedumu nevēlas pārsūdzēt, – ja kāda no pusēm to vēlas, tad bez tā nevar iztikt, jo tiesas spriedumam jābūt motivētam. “Nedrīkst arī aizmirst, ka spriedums ir dokuments, kas veido tiesu praksi. Daudziem cilvēkiem tiesas spriedums var būt dažādā ziņā svarīgs dokuments personīgajā arhīvā, ko atstāt mantojumā,” viņa piebilst.
Tiesnese apstiprina, ka Rīgas tiesnešiem ir pārslodze. Teorētiski varētu ierasties palīgos tiesneši no citiem tiesu apgabaliem, bet praktiski tas neesot iespējams: nav brīvu tiesas zāļu un kabinetu.
Situāciju daļēji varētu atrisināt, ja pieņemtu likuma labojumu, ka tiesas vietu nosaka nevis pēc fiziskās dzīvesvietas, bet gan pēc deklarētās – daudzi strādā, dzīvo un tiesājas Rīgā, kaut gan deklarējušies un viņiem ir īpašumi laukos.
Piemēram, Tukuma rajona prokuratūras virsprokurors Aigars Bičušs ir gandarīts, ka Tukumā uz tiesu jāgaida rindā tikai aptuveni divi mēneši, turklāt puse krimināllietu līdz tiesai nemaz nenonākot: ja apsūdzētais atzīst vainu nelielā zādzībā, mazos miesas bojājumu nodarījumos, braukšanā reibumā un kompensē zaudējumus, tad prokurors piemēro priekšrakstu par sodu. Sarežģītākās lietās, kad prokurors vienojas ar apsūdzēto par sodu, kas jāapstiprina tiesai, prokuroram jāiegulda lielāks darbs, jānoslīpē lieta, lai tiesai nebūtu iebildumu un tas neizvērstos par futbolu starp prokuratūru un tiesu. A. Bičušs atzīst, ka vienkāršāk lietu nosūtīt izskatīšanai tiesai vispārējā kārtībā.
Grib labāk organizētu darbu
Zvērinātu advokātu padomes loceklis Egīls Radziņš noraida versiju, ka advokāti būtu vieni no tiem, kuru dēļ nepamatoti ieilgst tiesas procesi. “Baumas jau klīst, bet es nezinu nevienu gadījumu, ka kāds advokāts speciāli būtu “slimojis”, lai “norautu” tiesas sēdi. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka advokāts nevar ietekmēt savu klientu, sakot: ātrāk sāksi sēdēt, ātrāk beigsi. Advokāts tādus padomus nedod, jo tad klients no viņa atteiksies. Vienlaikus advokāti nav ieinteresēti vilkt tiesas procesu garumā, jo parasti ar klientu ir vienošanās par honorāru par lietu kopumā, jo stundu likme Latvijā nav īsti iegājusies. Tiesnešiem vajadzētu būt nežēlīgākiem pret tiesas dalībnieku nepamatotu slimošanu,” rosina E. Radziņš.
Advokāts uzskata, ka samazinātos nemantisko prasību un mazu apmēru lietu skaits tiesās, ja uzvarējusī puse varētu piedzīt visus tiesas izdevumus no zaudētāja, nevis tagad noteiktos 5% no prasības summas. Tagad sanāk, ka tiesas zaudētājs pārāk necieš, bet uzvarētājs izdevis vairāk nekā ieguvis, piemēram, ļaunprātīgas īres nemaksāšanas gadījumos.
E. Radziņš pārmet, ka tiesu darbs tiek slikti organizēts: pirmajā instancē – rajona tiesā – strādā daudz tiesnešu, lietu izskata samērā raiti, kāda gada laikā, bet otrajā instancē – apgabaltiesā – tiesnešu ir maz un jāgaida nepamatoti ilgi, atkal gads, bet trešajā instancē – Augstākajā tiesā – pat līdz diviem gadiem. Nozīmējot tiesas sēdes, tiesneši bieži vien neņemot arī vērā advokātu aizņemtību citās tiesu lietās: advokātu darba grafiks ir norādīts advokātu padomes mājas lapā, taču ne visi tiesneši tajā ieskatās.
Zvērināts advokāts Egīls Radziņš: “Jebkura tiesāšanās, jo tā arvien vairāk tiek vilkta garumā, jo vairāk atgādina farsu. Lai tiesa būtu efektīva, tai jābūt ātrai. Sabiedrības taisnības izjūta mēdz deformēties, piemēram, kā 13. janvāra Rīgas grautiņa krimināllietā. Bet civillietās vispār, ja tiesāšanās ilgst četrus piecus gadus, mūsdienu nestabilajā ekonomiskajā situācijā var būt kuriozas situācijas, kad mainās īpašumu vērtība un interese, un beigās tas, kam bijusi taisnība un ir tiesā uzvarējis, dzīvē izrādās zaudētājs.”
Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča: “Vissarežģītāk ir mainīt cilvēku attieksmi pret tiesu, valsti, pret likumā noteikto pienākumu izpildi, būt sasniedzamam dzīvesvietā, izmantot godprātīgi savas likumā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu. Jādomā par tiesas prestiža celšanu kopumā, sabiedrības tiesiskās apziņas pilnveidošanu un nostiprināšanu. Nevar prasīt no cilvēka respektu pret tiesu un kriminālprocesa likumā noteikto pienākumu izpildi, ja politiķi neizrāda interesi šajā jautājumā, tieši otrādi, ar saviem nepārdomātiem lēmumiem un izteikumiem publiskajā telpā rada nepareizu priekšstatu par tiesu un tās lomu demokrātiskā sabiedrībā.”
Tieslietu eksperts, Saeimas deputāts Andrejs Judins: “Mēs ievērojam skaistu formu, ir sadalītas lomas. Bet forma ir uzvarējusi saturu, piemēram, gadījumā, kad lielveikalā notikusi zādzība, viss visiem ir skaidrs, bet policija veic garu izmeklēšanu, ko pēc tam pārbauda prokuratūra un izvirza apsūdzību, tad lieta nonāk tiesā. Policijai vajadzētu uzrakstīt papīru, kur viss aprakstīts, un tiesai nedēļas laikā jāpieņem lēmums – viss! Ja notikusi slepkavība, skaidrs, tur nepieciešama skrupuloza izmeklēšana, bet ne jau par zādzību no veikala plaukta!”
Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis: “2005. gadā jaunpieņemtais kriminālprocesa likums pēc būtības policistus sadzina kabinetos: vairāk kļuva rutīnas un papīra darbu. Līdz ar to ievilkās arī lietu izskatīšana. Šobrīd daudz tiek domāts, ko darīt, lai lietu virzība būtu ātrāka, bet tā vairāk ir Tieslietu ministrijas, ne Valsts policijas kompetence – policijas vadība var tikai pamainīt resursu sadalījumu starp kārtības policiju un kriminālpoliciju.”
Tukuma rajona prokuratūras virsprokurors Aigars Bičušs: “Pēdējos gadus juristi strīdas par nepieciešamību dekriminalizēt mazas zādzības, ka varbūt pietiktu ar administratīvu sodu. Es tam nepiekrītu, tas ne pie kā laba nenovedīs. No bezpajumtnieka administratīvo naudas sodu nepiedzīs, viņš turpinās bēguļot, bet varbūt pat labprāt ziemas salā pasēdēs siltā izolatorā, pēc tam atkal turpinās zagt.”
