“Sievišķīgs prieks, cik parādes komandieres lomā pārliecināta, pārliecinoša un vienkārši skaista ir pulkvede!” Šī gada svētku parāde daudziem šķiet īpaša 72
Linda Tunte

FOTO: Valsts prezidenta kanceleja

Kādas emocijas jūs pārņem, skatoties Nacionālo bruņoto spēku parādi? Man allaž ir kamols kaklā un asaras acīs, skatoties uz staltajiem karavīriem, kas saposušies šiem svētkiem. Es lielākoties pievēršu uzmanību divām lietām – viņu nopucētajiem zābakiem un mirdzošajām acīm, jo tieši šis mirdzums simbolizē mīlestību pret šo valsti.

Reklāma
Reklāma
TESTS. Tikai īsts latvietis uz šiem 10 vienkāršajiem jautājumiem spēs pareizi atbildēt 1 minūtes laikā. Vai tev izdosies?
Bijušais Ziemeļkorejas karavīrs: “Kad ziemeļkorejieši sapratīs, ka krievi viņus uzskata par vienreizlietojamiem, viņi metīsies bēgt”
Veselam
Ārste atklāj piecus “dīvainus”, bet efektīvus veidus, kā izvairīties no saaukstēšanās 5
Lasīt citas ziņas

Šogad parāde ir īpaša ar to, ka to pirmo reizi vēsturē komandē sieviete – Antoņina Bļodone. Tie, kuri viņu pazīst tuvāk, zina teikt, ka šī komandiere ir ļoti mērķtiecīgi virzījusies savā karjerā militārajā jomā.

Pirmo reizi vēsturē parādi vada sieviete

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī kādā intervijā portālam Sargs.lv viņa ir iezīmējusi, ka militārā joma viņu saista jau no bērnības: “Pati sāku apzināties, ka vēlos būt saistīta ar militāro vidi bērnībā. Mamma ir stāstījusi, kad man bija trīs gadi un brālim pieci, es atradu karavīra cepuri, uzvilku to un skraidīju apkārt, taču brālis mēģināja man atņemt cepuri. Viņš pieskrēja pie mammas un teica, lai atņem man cepuri, tā pieder viņam, jo viņš ir puika un meitenes nevar būt karavīri. Es stāvēju pa gabalu un teicu: “Var būt un būs!”,” par pirmajiem bērnības brīžiem stāsta komandiere.

Kā viņa atklāj, bērnībā viņa nespēlējās ar lellēm, taču labprāt izbaudīja spēles ārā ar brāli. “Es atceros savu pirmo medaļu. Mēs ar brāli nogūlāmies grāvī, viņam tā ideja ātri vairs nepatika, man gan patika. Man bija rotaļu pistole, un garām brauca mašīnas. Es šāvu mašīnas un pierakstīju numurus visām, kuras es biju sašāvusi. Kad sašāvu pirmās simts mašīnas, es gāju pie tēta un viņš man iedeva nozīmīti. Tā bija mana pirmā medaļa,” ar lepnumu atminas komandiere.

Viņa norāda, ka militārā joma vienmēr ir bijis vilinājums. 17 gadu vecumā, pēc vidusskolas absolvēšanas, komandiere ļoti vēlējās iestāties Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, taču, tā kā pieteikties studijām varēja tikai sasniedzot pilngadību, pirmie soļi augstākās izglītības iegūšanā sperti Rīgas Tehniskajā universitātē.

“Es nāku no maza ciema. Pēc PSRS sabrukuma un sovhoza izjukšanas, ļoti daudz cilvēku zaudēja darbu, viņi nebija gatavi pārmaiņām. Notika tāda kolektīvā nodzeršanās un kolektīvais panīkums. Man tas nepatika un es tur negribēju palikt. Es sapratu, ka mana izeja no šī visa ir izglītība,” pauž A.Bļodone.

Rīgas Tehniskajā universitātē viņa ieguva inženierzinātņu maģistra grādu telekomunikāciju jomā. Jau pirmajā studiju gadā viņa pievienojās Zemessardzes Studentu bataljonam, kur tika pavadīti visi brīvie vakari un, kā pati saka, iegūta pirmā “militārā deva”. Drīz pēc tam saņemts aicinājums pievienoties arī profesionālajam dienestam.

Bruņotajos spēkos A.Bļodone kļuva par instruktori, apmeklēja profesionālās pilnveides kursus un mērķtiecīgi kāpa pa karavīra dienesta pakāpju trepēm. Pēc sešu gadu instruktora pieredzes, pulkvežleitnante absolvēja Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju un dienesta gaitas turpināja jau kā virsniece.

Reklāma
Reklāma

Jautājot, vai dzimumu stereotipi radīja grūtības militārās karjeras sākumā, viņa atklāj, ka tādi bija, taču tie netraucēja turpināt dienestu un cīnīties par savu karjeru.

“Es atceros, ka mana mīļākā skolotāja teica, ka, ja es aiziešu uz armiju, viņai būs kauns par mani un acīs man vairs neskatīsies un pat nesveicināsies. Arī radinieki, uzzinot, ka būšu profesionālajā dienestā, pasmējās. Vēl nesen runāju ar vienu no saviem radiniekiem un viņš man sacīja, ka sākotnēji uzskatīja, ka es ar muļķībām nodarbojos un nenopietni uztvēra šo karjeras izvēli, bet tagad ir lepns par mani,” atzīst komandiere.

“Zini, tas ir līdzīgi, kad esi izslāpis un tu ļoti vēlies dzert – tā man ir ar manu dzīvi kopumā. Es mīlu savu dzīvi, gribas tik daudz izdarīt, bet ir tik maz laika. Ja dzīvo dzīvi ar tādu izsalkumu, tad izbaudi katru kumosiņu no tās, lai cik sāļš, salds, auksts, karsts, mazs vai liels tas būtu.”

Ko pamana soctīklotāji?

Kā jau allaž, paralēli komentāri par parādi lasāmi arī soctīklos. Ieskatāmies tajos!

Rinkēvičs: Mūsu drošība ir mūsu atbildība

Mūsu drošība ir mūsu atbildība, un tas nav tikai sauklis, šodien Latvijas Republikas proklamēšanas 106.gadadienai veltītajā militārajā parādē 11.novembra krastmalā teica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, vēsta LETA.

Valsts prezidents pauda pārliecību, ka mūsu senči, kas Latvijai ziedoja savas dzīvības, priecātos par mūsu prieku, par sarkanbaltsarkano karogu, kas lepni plīvo Latvijā – brīvā, neatkarīgā un stiprā Latvijā.

Uzrunājot karavīrus, zemessargus un jaunsargus, Rinkēvičs sacīja, ka rīt aprit 1000 dienu kopš Krievijas pilna iebrukuma Ukrainā. Ukraina cīnās un mums tai ir jāturpina palīdzēt.

Rinkēvičs uzsvēra, ka mums no Ukrainas ir jāmācās, un viņš aicināja to darīt godprātīgi un tagad, jo mums ir jābūt gataviem aizstāvēt savu valsti šodien, rīt un vienmēr.

Valsts prezidents sacīja, ka miera laikā ir iespēja mācīties un pilnveidoties, atzīt savas kļūdas, tās labot, kā arī mācīties pašiem no savas labās un sliktās pieredzes. Tāpat miera laikā iespējams sagatavoties jebkuram dzīves pavērsienam un mācīties kopā ar NATO sabiedrotajiem – kā sargāt savu zemi un savu tautu, kā pretoties ienaidniekam.

Uzrunājot sabiedroto spēku karavīrus, Rinkēvičs sacīja, ka sabiedroto klātbūtne Latvijā ir izaugusi no kaujas grupas līdz brigādei.

Prezidents pateicās par sabiedroto spēku karavīru ieguldījumu.

“Droša Latvija nozīmē drošu Eiropu un stipru NATO. Mūsu valsts drošība nav tikai nacionāls jautājums – tā ir būtiska daļa no visas alianses drošības un stabilitātes,” sacīja Rinkēvičs.

Savukārt, uzrunājot robežsargus, Valsts prezidents norādīja, ka pie Latvijas austrumu robežas draudi un izaicinājumi prasa modrību un gatavību tādēļ nevar atslābt ne mācībās, ne pienākumus pildot.

“Mūsu pienākums ir stiprināt mūsu valsts ārējo un iekšējo drošību. Mums ir jābūt gataviem atbildēt uz negaidīto un neparedzamo,” norādīja Rinkēvičs.

Vienlaikus, uzrunājot glābējus, ugunsdzēsējus un policistus, Valsts prezidents sacīja, ka “mums katram ir ko sargāt, un visiem kopā – mūsu valsts brīvību, neatkarību un mūsu zemi, bet jo īpaši Latvijas cilvēkus. Un mēs to darām. Jo kopā mēs esam spēks”.

Rinkēvičs pateicās katram karavīram, zemessargam, policistam, glābējam, robežsargam un ugunsdzēsējam, kurš Latviju šogad ir darījis stiprāku un drošāku. Tāpat valsts prezidents pateicās jaunsargiem un valsts aizsardzības dienesta karavīriem par patriotismu un spēku.

Valsts prezidents arī teica paldies ikvienam, kurš arī šodien strādā gan šeit Rīgā, gan visā Latvijā, “lai mēs varētu svinēt bez bažām par savu drošību”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.