Tiešraidē sekos katram pāvesta solim 21
Šonedēļ valdība bija ļoti dāsna, jo bez strīdiem apmierināja Tieslietu ministrijas (TM) prasību piešķirt Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio 146 tūkstošus eiro Viņa Svētības pāvesta Franciska vienas dienas vizītes atspoguļošanai. TM ir naudas prasītāja tādēļ, ka ministrijas pārraudzībā atrodas Reliģisko lietu pārvalde, kam jānodrošina politikas izstrāde, koordinācija un īstenošana reliģijas jomā.
Kas tie ir par izdevumiem, kas veido šo apjomīgo naudas summu, kura tiek ņemta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un vai tā ir samērīga, ja zināms, ka, piemēram, reģionālajām televīzijām piešķirtie valsts līdzekļi ir apmēram 200 tūkstoši eiro visam gadam, bet šajā gadījumā 146 tūkstošus eiro atvēl vienas dienas notikumam?
Latvijas Televīzija kopā prasījusi 105 500 eiro. Tāmē redzams, ka par šo naudu LTV nodrošinās astoņas tiešraides, sekojot katram pāvesta solim visas dienas garumā. Par 12 000 eiro filmēs un rādīs pāvesta oficiālo ierašanos Rīgas starptautiskajā lidostā, 8500 eiro – vizīte Valsts prezidenta pilī, kur pāvests tiksies ar politiķiem, diplomātisko korpusu un citām sabiedrībā pazīstamām personām, 5500 eiro – ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, 5000 eiro – pārvietošanās ar papamobili uz Rīgas Domu, 10 000 eiro – uzruna Rīgas Domā un pārvietošanās ar papamobili uz Svētā Jēkaba katoļu katedrāli, 5500 eiro – Svētā Jēkaba katoļu katedrāles apmeklējums un 50 metru pārvietošanās uz Svētās Ģimenes māju, 50 000 eiro – pāvesta vizīte Aglonā. Būs vēl divi ziņu speciālizlaidumi, vizītes apskats un saturs lsm.lv – kopā par to televīzijai tiks 9000 eiro.
Apmēram puse no kopējās summas LTV plāno algām un nodokļiem, otru pusi – tehnikas īrei.
LTV valdes pārstāvis satura jautājumos Sergejs Ņesterovs uzskata, ka finansējums nav pārspīlēts, jo šāda līmeņa vizīte notiekot vienreiz divdesmit gados un šis notikums ir jāpaceļ pāri šaurajai konfesijas piederībai.
Savukārt Latvijas Radio kopā prasījis 40 209 eiro. Arī radio atvēzējies uz daudziem raidījumiem – būs gan tiešraides no tiem pašiem notikumiem, kurus jau rādīs LTV, gan “analītiski sižeti”, gan “analītiski komentāri pirms un pēc pāvesta vizītes”, būs mūzika no Vatikāna un radio lasījumi – 14 raidījumi pa 3 minūtēm – no pāvesta grāmatas “Pazemības ceļš”, jauns raidījumu cikls “Svētā Krēsla vēsture” – trīs raidījumi katrs pa pusstundai, vairāki speciālizlaidumi.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Dace Ķezbere stāsta, ka vizītes atspoguļošanā esot iesaistītas pilnīgi visas Latvijas Radio programmas. Diskusijās ar sabiedrisko mediju pārstāvjiem esot noskaidrots, ka lieli izdevumi būšot par televīzijas tehnikas īri no Igaunijas, jo ar LTV tehniskajām iespējām vien esot par maz. Arī samaksa par darbu prasot pamatīgas naudas summas – tiešraidēs esot iesaistītas daudzas personas, turklāt jāņem vērā, ka pāvesta vizītes diena – 24. septembris – valstī izsludināta par brīvdienu, tādēļ strādājošajiem ir jāmaksā dubultā.
Eiropas Raidorganizāciju asociācija esot lūgusi LTV, kura ir asociācijas pārstāve, palīdzēt nodrošināt tiešraides citu valstu sabiedriskajām televīzijām – Lietuvai, Polijai un citām katoļu valstīm, arī tur esot izdevumi. Ķezbere pastāstīja, ka, gatavojoties pāvesta vizītei, esot diskutēts arī par to, vai sabiedriskie mediji netiks pārsātināti ar saturu par katoļu garīdzniecību un reliģiju, taču secināts, ka nebūt ne, jo pāvesta vizīte ir starptautiskas nozīmes valsts pasākums, turklāt notiek valsts simtgades laikā.
Priekšvēlēšanu laika reveranss
Bijušais Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieks, Saeimas deputāts Ringolds Balodis norādīja, ka jāsaprot, kā pāvests tiek uztverts – vai viņš Latvijā ierodas vispirms kā Romas katoļu augstākais virspriesteris vai kā mazas valsts – Vatikāna – vadītājs . “Ja pāvests ierodas kā valsts vadītājs, te var rasties rezonanse, jo jautājums ir par vienlīdzības principu. Vai citos gadījumos mēs arī rīkojamies tik konsekventi? Ja pāvests tiek uztverts tikai kā lielas reliģiskas konfesijas vadītājs, tad vēl jo vairāk rodas jautājumi, īpaši zinot, ka Satversme skaidri iezīmē robežu starp baznīcu un valsti. Dalailama taču arī viesojās Latvijā. Tas man liek domāt, ka attieksmē pret pāvesta vizīti ir jūtams tāds priekšvēlēšanu laika reveranss, lai izskatītos labi kādas lielas daļas vēlētāju acīs. Jāsaprot arī tas, ka šādās reizēs, kad valdība naudu nežēlo, kāds cenšas nopelnīt, mēģinot “vērtīgi” ieguldīt kādā virzienā,” sacīja Balodis.
Tieslietu ministrija valdībai skaidroja, ka šīs vizītes atspoguļojumam nav bijuši paredzēti līdzekļi 2018. gada sabiedriskā pasūtījuma ietvaros, ņemot vērā, ka vizītes programma tikusi saskaņota ar Romas Svētā Krēsla pārstāvjiem jau pēc sabiedriskā pasūtījuma gada plāna apstiprināšanas.
108 tūkstoši arī preses centram
Jau jūlijā valdība atbalstīja 806 202 eiro piešķiršanu Tieslietu ministrijai, lai tā varētu nodrošināt septembrī gaidāmo Romas pāvesta vizīti. Jau tur bija iekļauta summa tiešraidēm – 30 tūkstošus piešķīra AS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centram”, lai nodrošinātu Aglonas pasākumu tiešraides, ko veido Latvijas Televīzija. Tāpat 108 775 eiro tika preses centru darba nodrošināšanai Aglonā un Rīgā Kongresu namā.
Liela daļa no minētajiem 800 tūkstošiem eiro gan paredzēta rekonstrukcijas darbiem Aglonas bazilikā, arī vispārējās drošības un kārtības nodrošināšanai, kā arī neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. Piemēram, Aizsardzības ministrijai piešķirti 22 554 eiro drošībai un sabiedriskajai kārtībai, Iekšlietu ministrija saņēmusi 60 432 eiro ceļu satiksmes organizēšanai, personu un sabiedriskās drošības garantēšanai, kā arī apsardzes veikšanai, arī ugunsdrošības un glābšanas profilakses pasākumiem. Atkritumu konteineru, pārvietojamo sabiedrisko tualešu nomai, Aglonas bazilikai piebraucamā ceļa rekonstrukcijai, elektroapgādes garantēšanai pasākuma norises vietā, videotranslācijas nodrošināšanai, pāvesta altāra un kora podesta būvei ir piešķirti 134 510 eiro, ko apsaimnieko Tieslietu ministrija.
Ministru prezidenta Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars sacīja, ka “visas izmaksas saistībā ar šo vizīti ir rūpīgi izvērtējusi un par pamatotām atzinusi Finanšu ministrija”.
