SPECIĀLIZLAIDUMS. Sarunās ar Lavrovu nav progresa par pamieru; Krievija apsūdz ASV bioloģisko ieroču pētīšanā; jaunas sankcijas, arī Abramovičam 0
Krievija ceturtdien apsūdzēja ASV, ka tās Ukrainā finansējušas pētījumus, lai attīstītu bioloģiskos ieročus.
Kā brīfingā apgalvoja Krievijas Aizsardzības ministrijas oficiālais pārstāvis Igors Konašenkovs, “mērķis šiem un citiem Pentagona Ukrainā finansētajiem pētījumiem bija radīt mehānismu, lai slepeni izplatīti nāvējošus patogēnus”.
ASV un Ukraina kategoriski noliedz, ka Ukrainā būtu šādas laboratorijas, kas nodarbotos ar bioloģisko ieroču izstrādi.
Vašingtona “plānojusi veikt pētījumus par putnu, sikspārņu un reptiļu patogēniem”, kā arī Āfrikas cūku mēri un Sibīrijas mēri, apgalvoja Konašenkovs.
“Ukrainā izveidotās un finansētās laboratorijas eksperimentēja ar sikspārņu koronavīrusa paraugiem”, sacīja Krievijas ministrijas pārstāvis.
Jau ziņots, ka Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova šonedēļ, neminot pierādījumus, apgalvoja, ka Ukrainā ar ASV atbalstu darbojas ķīmisko un bioloģisko ieroču laboratorijas.
Savukārt ASV trešdien brīdināja, ka Krievija Ukrainā varētu lietot ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus, bet to izmantošanā apsūdzēt Ukrainu.
“Tas ir acīmredzams Krievijas triks, lai mēģinātu attaisnot to, ka tā turpina īstenot savu iepriekš izplānoto, neizprovocēto un neattaisnoto uzbrukumu Ukrainai,” tviterī ierakstīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki, komentējot Zaharovas apgalvojumus,
“Tagad, kad Krievija ir nākusi klajā ar šim nepatiesajiem apgalvojumiem un Ķīna ir šķietami atbalstījusi šo propagandu, mums visiem jābūt modriem, jo Krievija, iespējams, var Ukrainā izmantot ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus vai arī īstenot “viltus karoga” operāciju, kurā tie tiktu lietoti,” brīdināja Psaki.
Lielbritānija nosaka sankcijas septiņiem Krievijas oligarhiem, arī Abramovičam
Lielbritānijas valdība ceturtdien noteikusi sankcijas septiņiem Krievijas oligarhiem, arī Romanam Abramovičam, kam tiek iesaldēti aktīvi un noteikts ceļošanas aizliegums.
Sankcijas noteiktas vienam no vadošajiem Krievijas rūpniekiem Oļegam Deripaskam, “Rosņeftj” vadītājam Igoram Sečinam, “Gazprom” vadītājam Aleksejam Milleram, pavēstīja valdība.
Londonā jau vairākas nedēļas skanēja minējumi, vai sankcijām Kremlim tuvajiem Krievijas miljardieriem tiks pakļauts arī Abramovičs.
Pagājušajā nedēļā Abramovičs pavēstīja, ka pārdod Lielbritānijas futbola klubu “Chelsea”, taču gaidāms, ka sankciju dēļ šis process kavēsies.
Lielbritānijas valdība lēš, ka Abramoviča aktīvu vērtība ir 9,4 miljardi sterliņu mārciņu (11,1 miljards eiro), vienlaikus norādot, ka mazinās sankciju ietekmi uz “Chelsea”, lai ļautu klubam turpināt darbību.
Deripaska ir bijušais Abramoviča biznesa partneris, bet Sečinu amatpersonas raksturo kā Krievijas prezidenta Vladimira Putina labo roku.
Četri pārējie – Millers, bankas VTB vadītājs Andrejs Kostins, uzņēmuma “Transņeftj” vadītājs Nikolajs Tokarevs un bankas “Rossija” vadītājs Dmitrijs Ļebedevs – ir Putina tuvākā loka cilvēki.
Visu septiņu kopēja aktīvu vērtība ir 15 miljardi sterliņu mārciņu, teikts valdības paziņojumā.
Kuleba: Sarunās ar Lavrovu nav panākts progress jautājumā par pamieru
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba ceturtdien paziņoja, ka sarunās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu nav panācis progresu jautājumā par pamieru.
“Mēs runājām arī par pamieru, taču šajā ziņā netika panākts progress,” preses konferencē pēc pusotru stundu ilgās tikšanās Turcijas dienvidu pilsētā Antaljā sacīja Kuleba.
“Šķiet, ka šajā jautājumā Krievijā ir cits lēmumu pieņēmējs,” teica ministrs, ar to, pēc visa spriežot, domājot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
“Es vēlētos atkārtot, ka Ukraina nav padevusies, nepadodas un nepadosies,” uzsvēra Kuleba.
Viņš sarunas raksturoja kā sarežģītas un apsūdzēja Lavrovu, ka viņš atkārtojis Maskavas “tradicionālo naratīvu”.
Kuleba sacīja, ka gribēja no šīs tikšanās iznākt ar vienošanos par humāno koridoru no Krievijas spēku ielenktās Mariupoles, bet “diemžēl ministrs Lavrovs nav tādās pozīcijās, lai par to uzņemtos saistības”.
Lavrovs “šajā jautājumā sazināsies ar atbilstošajām varasiestādēm”, piebilda Ukrainas ministrs.
Kuleba sacīja, ka ir gatavs tikties ar Lavrovu “atkal šādā formātā, ja ir izredzes uz saturīgām diskusijām un risinājumu meklēšanu”.
“Mēs esam gatavi diplomātijai, mēs tiecamies pēc diplomātiskiem lēmumiem, bet, kamēr tādu nav, mēs turpinām doties tālāk ar apņēmību, upurējot sevi, aizstāvot savu zemi, savu tautu pret Krievijas agresiju,” uzsvēra Ukrainas ministrs.
Savukārt Lavrovs atsevišķā preses konferencē sacīja, ka sarunās nemaz neesot bijis plānots vienoties par pamieru.
Atbildot uz jautājumu, vai Krievija plāno uzbrukt arī citām valstīm, Lavrovs teica: “Citām valstīm mēs uzbrukt neplānojam. Mēs arī Ukrainai neesam uzbrukuši. ”
Viņš arī noliedza, ka Krievijai būtu militārie plāni attiecībā uz NATO valstīm.
“Mēs nekad neesam teikuši, ka mums būs kaut kādi plāni attiecībā uz NATO dalībvalstīm. Par šo tēmu runāja mana jaunā kolēģe [Lielbritānijas ārlietu ministre] Liza Trasa,” sacīja Krievijas ārlietu ministrs.
Viņš arī teica, ka dzemdību nams Mariupolē, kuru trešdien apšaudīja Krievijas spēki, nogalinot trīs cilvēkus, viņu vidū vienu bērnu, un vairāk nekā 15 cilvēkus ievainojot, bijis Ukrainas specvienības “Azov” bāze.
“Šo dzemdību namu “ieņēmuši bataljona “Azov” kaujinieki kopā ar citiem radikāļiem, kuri tur ierīkojuši savu atbalsta punktu,” sacīja Lavrovs.
Šī bija pirmā tik augsta līmeņa Ukrainas un Krievijas pārstāvju tikšanās, kopš Krievijas karaspēks 24.februārī iebruka Ukrainā.
Antaljā norisinās starptautisks diplomātijas forums, kura laikā tika rīkotas Ukrainas un Krievijas ārlietu ministru sarunas.
