Premjera ziņojums: Visos valsts attīstībai nozīmīgajos jautājumos pērn valdībai izdevās nonākt pie kopīga redzējuma 4
Papildināts ar prmejera ziņojuma izklāstu plkst.9.53
Visos valsts attīstībai nozīmīgajos jautājumos valdībai 2020.gadā izdevās nonākt pie kopīga redzējuma, šāda nostāja pausta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.
Šodien premjers Saeimai ziņo par viņa vadītās valdības paveikto aizvadītajā gadā. Ziņojumā ietverta informācija par valdības paveikto laika posmā no 2020.gada 1.marta.
Kariņa ziņojumā norādīts, ka aizvadītais gads kopš 2020.gada marta Latvijai, tāpat kā visai Eiropai un pasaulei, ir bijis nepieredzētu un smagu pārbaudījumu pilns, ko izraisīja Covid-19 izplatība, iegūstot pandēmijas apmērus.
Covid-19 pilnībā izmainīja dienaskārtību arī Latvijā, priekšplānā izvirzot vīrusa infekcijas ierobežošanas pasākumus, lai pasargātu cilvēkus no saslimšanas un glābtu dzīvības.
Tā kā Covid-19 izraisīja arī krīzi ekonomikā, valdība strādājusi pie krīzes seku mazināšanas un novēršanas tautsaimniecībā, sniedzot atbalstu krīzes skartiem iedzīvotājiem, nozarēm un uzņēmumiem, teikts premjera ziņojumā par valdības darbu.
“Pēc triju mēnešu intensīva darba un plašas sabiedrības iesaistes ārkārtējās situācijas apstākļos 2020.gada pavasarī izdevās apslāpēt infekcijas izplatību, bet rudenī tā diemžēl atgriezās ar jaunu spēku, liekot atjaunot ārkārtējo situāciju valstī un turpināt īstenot stingrus Covid-19 ierobežošanas un atbalsta sniegšanas pasākumus,” uzsvērts ziņojumā.
Ministru prezidenta ziņojumā teikts, – lai arī epidemioloģiskā situācija ieviesa korekcijas daudzās jomās un lika pārorientēt prioritātes arī valdības dienaskārtībā, paralēli cīņai ar Covid-19 turpinājies darbs pie iepriekš noteiktajiem uzdevumiem valdības deklarācijā.
“Piecu politisko partiju veidotā valdība līdz šim ir strādājusi konstruktīvi un atbildīgi, gan mazinot Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas, gan laikus pieņemot izsvērtu valsts budžetu 2021.gadam un īstenojot nodokļu izmaiņas, samazinot darbaspēka nodokļus, ieviešot vienoto nodokļu kontu uzņēmumiem, palielinot minimālo algu, mediķu un skolotāju atalgojumu,” atzīmēts premjera ziņojumā.
Ziņojumā uzsvērts, ka kopīga darba rezultātā ir atgūta Latvijas starptautiskā reputācija, kas ļāva piesaistīt ekonomikai jaunas investīcijas. Tāpat norādīts, ka visos valsts attīstībai nozīmīgajos jautājumos, neraugoties uz “ļoti plašo piecu partiju koalīciju”, līdz šim Ministru kabinetam ir izdevies nonākt pie kopīga redzējuma, lai turpinātu uzsākto ceļu uz labklājības valsti.
Kariņa ziņojumā par aizvadīto gadu teikts, ka Ārlietu ministrija pērn nodrošināja Latvijas vēsturē vērienīgāko valstspiederīgo repatriāciju no kopskaitā 15 pasaules valstīm, savukārt Iekšlietu ministrija izstrādāja un ieviesa “Covidpass.lv”, kas iedzīvotājiem padarīja ērtāku robežu šķērsošanu un informācijas apriti.
Kultūras ministrija izstrādāja atbalsta mehānismus jaunu kultūras vērtību radīšanai un nodarbinātības veicināšanai, kamēr Izglītības un zinātnes ministrija izveidoja izglītojošu televīzijas kanālu “Tava klase”, kas nodrošināja audiovizuālu materiālu sagatavošanu, pārraidi un pieejamību bezmaksas.
Ziņojumā arī uzsvērts, ka neatsverami liela loma šajā visai sabiedrībai grūtajā laikā ir bijusi valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī pilsoniskajai sabiedrībai, kas aktīvi ir iesaistījusies Covid-19 krīzes risināšanā un cieši strādājusi kopā ar valdību pie atbalsta pasākumiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem.
Kariņa ziņojumā teikts, ka īstenotas vairākas valdības deklarācijā iecerētās darbības, piemēram, Latvija netika iekļauta tā dēvētajā “pelēkajā sarakstā”, un Latvija kļuva par pirmo “Moneyval” dalībvalsti, kuras normatīvais regulējums atbilst visiem starptautiskajiem standartiem.
Vienlaikus tiesiskuma stiprināšanā ir izveidota Ekonomisko lietu tiesa, kas darbu uzsāks šā gada 31.martā, un pērn pieņemts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums, saskaņā ar kuru sabiedriskie mediji “izies” no reklāmas tirgus.
Tāpat pērn Saeima pieņēma Administratīvi teritoriālās reformas likumu, un izveidota ilgtermiņa stratēģija par Latvijas valsts ceļu tīkla attīstību.
2020.gadā Latvijas ekonomika kopumā saruka par 3,5%, kas ir divas reizes mazāks kritums, nekā tika gaidīts Covid-19 krīzes sākumā, minēts Kariņa ziņojumā.
Atbilstoši Finanšu ministrijas indikatīvajam vērtējumam valdības atbalsts Covid-19 seku mazināšanai tautsaimniecībā pērn faktiski bija 1,3 miljardi eiro jeb 4,5% no IKP, tomēr pašreiz apstiprinātie atbalsta pasākumi paredz, ka atbalsts tautsaimniecībai 2021.gadā būs 2,6 miljardi eiro jeb 8,4% no IKP.
Balstoties uz līdz šim pieņemtajiem lēmumiem, ietekme uz budžeta deficītu tiek prognozēta 1,7 miljardi eiro jeb 5,4% apjomā no IKP. Valsts budžeta deficīta finansēšanai, valsts aizdevumu nodrošināšanai un valsts parāda saistību izpildei, 2020.gadā veikta aizņemšanās finanšu tirgos un no starptautiskajām institūcijām.
Starptautiskajos finanšu tirgos pērn piesaistīti resursi 1,550 miljardu eiro apmērā, veicot divas eiroobligāciju emisijas ar procentu likmēm, kas tuvas nullei. Savukārt iekšējā finanšu tirgū veikts pēdējos gados lielākais aizņemšanās apjoms 680 miljonu eiro apmērā.
Ziņojumā uzsvērts, ka lejupslīde latvijas ekonomikā 2020.gada ceturtajā ceturksnī salīdzīnājumā ar iepriekšējo ceturkni ir samazinājusies par 1,2 procentpunktu, tādējādi ekonomikas lejupslīde ceturtajā ceturksnī bija vairs 1,4%. Kopumā 2020.gadā Latvijas ekonomika saruka par 3,5%, kas ir divas reizes mazāks kritums, nekā tika sagaidīts Covid-19 krīzes sākumā.
Premjera ziņojumā minēts, ka ekonomikas lejuplsīdi noteica galvenokārt privātā patēriņa kritums. Vienlaikus pērn samazinājās preču cenas par 1,4%, kamēr pakalpojumu cenas turpināja pieaugt un gada griezumā bija par 1,6% augstākas.
Ziņojumā par valdības darbu arī teikts, ka bezdarba pieaugums 2020.gadā bijis visai mērens, tomēr 2021.gada janvāra beigās bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 8%, kas ir par 1,6% procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.
