FOTO. Latvijā atzīmē Lāčplēša dienu – iedzīvotāji pie Rīgas pils iededz svecītes 28
Lāčplēša dienas vakarā, pieminot Latvijas karavīrus, kuri krituši par dzimteni, iedzīvotāji bez lielas drūzmēšanās iededz svecītes pie Rīgas pils mūriem un dodas prom.
Pie pils pulcējies liels skaits policistu, kuri informē atnākušos par Covid-19 ierobežojumu ievērošanu, tostarp par divu metru distances ievērošanu.
Vienlaikus pie Rīgas pils mūriem pulcējušies aptuveni 80 cilvēki, kuri cenšoties ievērot distanci, iededz svecītes un dodas prom, pirms tam daļai atnākušo iemūžinot svecītes fotoattēlos.
Policija skaļruņos aicina cilvēkus nedrūzmēties un ievērot distanci. Gadījumos, kad kaut kur notiek lielāka cilvēku pulcēšanās, nekavējoties turp dodas policists, kurš aicina cilvēkus izklīst un ievērot distanci.
Arī pusstundu līdz komandantstundas sākumam pie Rīgas pils mūriem bija vairāki desmiti iedzīvotāju, kuri iededza svecītes, novēroja aģentūra LETA.
Savukārt iestājoties komandantstundai, visi cilvēki bija devušies mājup un pie pils mūriem dežūrēja vien policisti.
Līdzīga situācija bija vērojama arī Rīgas Brāļu kapos, kur īsi pēc plkst.19 iedegt svecītes un godināt kritušo karavīru piemiņu bija ieradušies vairāki simti cilvēku.
Lai arī cilvēku Brāļu kapos bija gana daudz, īpaša drūzmēšanās nebija vērojama – ļaudis iededza svecītes, bērniem pastāstīja par vēstures notikumiem un devās prom. Notiekošo uzraudzīja policijas darbinieki.
Kā ziņots, Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī.
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.
Latvijas Neatkarības karš ilga no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas – Krievijas miera līgums.
Valsts AS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) nodrošina iespēju iedzīvotājiem iedegt svecītes, nenodarot kaitējumu mūriem. Pie Rīgas pils vēsturiskā apkārtmūra uzstādīts pēc arhitekta Pētera Blūma idejas veidotais tērauda aizsargsiets. Tas paredzēts, lai pasargātu Rīgas pils vēsturiskā apkārtmūra ķieģeļus no neatgriezeniskas termiskas bojāšanas, ko rada svecīšu izdedži un liesmu karstums.
VNĪ aicina pēc iespējas izvēlēties svecītes, kas iepildītas stikla ietvaros, lai pasargātu mūri no sakusušajiem un dabai nedraudzīgajiem plastmasas pārpalikumiem.