Lāčplēša diena 11. novembra krastmalā

FOTO. Latvijā atzīmē Lāčplēša dienu – iedzīvotāji pie Rīgas pils iededz svecītes 28

Lāčplēša dienas vakarā, pieminot Latvijas karavīrus, kuri krituši par dzimteni, iedzīvotāji bez lielas drūzmēšanās iededz svecītes pie Rīgas pils mūriem un dodas prom.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas
Lāčplēša dienai veltītā ziedu nolikšana brāļu kapos

Pie pils pulcējies liels skaits policistu, kuri informē atnākušos par Covid-19 ierobežojumu ievērošanu, tostarp par divu metru distances ievērošanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus pie Rīgas pils mūriem pulcējušies aptuveni 80 cilvēki, kuri cenšoties ievērot distanci, iededz svecītes un dodas prom, pirms tam daļai atnākušo iemūžinot svecītes fotoattēlos.

Policija skaļruņos aicina cilvēkus nedrūzmēties un ievērot distanci. Gadījumos, kad kaut kur notiek lielāka cilvēku pulcēšanās, nekavējoties turp dodas policists, kurš aicina cilvēkus izklīst un ievērot distanci.

Arī pusstundu līdz komandantstundas sākumam pie Rīgas pils mūriem bija vairāki desmiti iedzīvotāju, kuri iededza svecītes, novēroja aģentūra LETA.

Daudzi cilvēki vēl joprojām steidzās uz 11.novembra krastmalu, lai pagūtu iedegt svecīti un paspētu atgriezties mājās, nepārkāpjot mājsēdes nosacījumus.

Savukārt iestājoties komandantstundai, visi cilvēki bija devušies mājup un pie pils mūriem dežūrēja vien policisti.

Līdzīga situācija bija vērojama arī Rīgas Brāļu kapos, kur īsi pēc plkst.19 iedegt svecītes un godināt kritušo karavīru piemiņu bija ieradušies vairāki simti cilvēku.

Lai arī cilvēku Brāļu kapos bija gana daudz, īpaša drūzmēšanās nebija vērojama – ļaudis iededza svecītes, bērniem pastāstīja par vēstures notikumiem un devās prom. Notiekošo uzraudzīja policijas darbinieki.

Kā ziņots, Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī.

Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.

Latvijas Neatkarības karš ilga no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas – Krievijas miera līgums.

Tradicionāli Lāčplēša dienā iedzīvotāji dodas pie Rīgas pils mūriem 11.novembra krastmalā, kur iededz svecītes.

Valsts AS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) nodrošina iespēju iedzīvotājiem iedegt svecītes, nenodarot kaitējumu mūriem. Pie Rīgas pils vēsturiskā apkārtmūra uzstādīts pēc arhitekta Pētera Blūma idejas veidotais tērauda aizsargsiets. Tas paredzēts, lai pasargātu Rīgas pils vēsturiskā apkārtmūra ķieģeļus no neatgriezeniskas termiskas bojāšanas, ko rada svecīšu izdedži un liesmu karstums.

Reklāma
Reklāma

VNĪ aicina pēc iespējas izvēlēties svecītes, kas iepildītas stikla ietvaros, lai pasargātu mūri no sakusušajiem un dabai nedraudzīgajiem plastmasas pārpalikumiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.