SPECIĀLIZLAIDUMS. Krievi atbalsta karu un Putinu, savervēti algotņi no Sīrijas. Jaunākais par karu Ukrainā 0
Krievijas pilsoņu vairākums atbalsta karu pret Ukrainu un grib ilgāku Putina valdīšanu
Krievijas pilsoņu vairākums atbalsta Krievijas karu pret Ukrainu un arī grib, lai Vladimirs Putins ilgāk paliktu prezidenta amatā, liecina divu sabiedriskās domas aptauju dati, kas nonākuši raidstacijas “Radio Brīvība” rīcībā.
Karu pret Ukrainu atbalsta 71% Krievijas pilsoņu, kas jūt tādas emocijas kā lepnums, prieks, cieņa, uzticība un cerība.
Krievijas pilsoņi vecumā virs 35 gadiem biežāk izrādīja lepnumu, cieņu un cerību, bet vecumā līdz 18 gadiem vairāk bija noskaņoti uz aizvainojumu un vilšanos. Gados jaunie Krievijas pilsoņi arī biežāk bija satraukti par karu. Krievijas pilsoņi vecumā no 25 līdz 44 gadiem biežāk atzina trauksmes un baiļu sajūtu.
Bažas par karu pauda tika divas piektdaļas Krievijas pilsoņu.
Krievijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 24 gadiem biežāk izrādīja vienaldzību pret Ukrainā notiekošo.
Vairāk nekā puse aptaujāto vecumā no 55 gadiem atbalstīja karu pret Ukrainu.
Trīs ceturtdaļas Krievijas pilsoņu ziņas par karu ieguva no televīzijas, un 64% – no valsts telekanāliem.
Atbildot uz jautājumu, kā viņus ietekmē prezidenta Putina darbības, trešdaļa respondentu sacīja, ka stingri tic tam, ka Putins strādā viņu interesēs. Krievijas pilsoņu vairākums uzskata, ka būtu labāk, ja Putins paliktu prezidenta amatā iespējami ilgāk. Šāds viedoklis bija visvairāk izplatīts televīzijas auditorijā, bet prezidentu citādāk uztvēra tie Krievijas pilsoņi, kas paļaujas uz digitālām platformām un personīgiem sakariem.
Aptaujas tika veiktas ar pusotras nedēļas intervālu no februāra beigām līdz marta vidum.
Atšķirības starp pirmo un otro aptauju parādīja, ka Krievijā ir palielinājies to cilvēku skaits, kas atbalsta tā saukto “specoperāciju” Ukrainā un tā saukto Donbasa “tautas republiku” neatkarību. Tomēr ir pieaudzis pesimisms par savu personīgo finansiālo stāvokli pret Krieviju noteikto sankciju dēļ.
Otrās aptaujas rezultātu interpretācijā jāņem vērā, ka ir pastiprinājusies Krievijas valsts kontrole pār medijiem un vārda brīvību, kā arī jāņem vērā iespējamas bailes un aizspriedumi.
Krievija karam Ukrainā savervējusi ap 1000 algotņu no Sīrijas
Krievija karam Ukrainā ir savervējusi apmēram tūkstoti algotņu no Sīrijas, paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.
Krievijas bruņoto spēku pavēlniecība turpina veikt pasākumus, lai ar ārzemniekiem kompensētu sava personālsastāva zaudējumus. Jau ir savervēti aptuveni 1000 brīvprātīgo no Sīrijas prezidenta Bašara Asada armijas un no kaujinieku grupējuma “Hezbollah”.
Galvenā prasība savervētajiem ārvalstu kaujiniekiem ir kaujas darbību pieredze pilsētās. Ir gan saņemta informācija, ka šo kaujinieku mērķis ir nevis piedalīties kaujas darbībās Ukrainas teritorijā, bet izmantot iespēju iekļūt Eiropas valstīs.
