SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Jāni Slaidiņu 23
Krievija izšāvusi raķetes uz Ukrainu
Krievija ceturtdienas rītā izšāvusi raķetes uz Ukrainu un visā valstī tika izsludināta gaisa trauksme.
Kijivā bija dzirdami sprādzieni un Kijivas pilsētas kara administrācija ziņo, ka galvaspilsētā strādājusi pretgaisa aizsardzība. Kijivā Darnicjas rajonā notriektas raķetes atlūzas trāpījušas trim privātmājām un novietotai automašīnai.
Ievainojumus guvuši trīs cilvēki, kuriem sniegta medicīniskā palīdzība un kuri pēc tam hospitalizēti. Tāpat nodarīti postījumi rūpniecības uzņēmumam Holosijevskas rajonā un bērnu laukumam Pečeru rajonā. Kijivas gaisa telpā tika fiksētas 16 ienaidnieka raķetes, visas no tām notriektas.
Kijivas mērs Vitālijs Kličko paziņojis, ka sakarā ar drošības pasākumiem, kurus īsteno enerģētikas nozares darbinieki gaisa trauksmju laikā, šobrīd Kijivā bez elektrības ir 40% patērētāju.
Pēc viņa teiktā, siltums un ūdens tiek padoti ierastajā režīmā, izņemot mājām, kurām nav elektrības.
Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko paziņoja, ka raķešu triecienā nodarīti postījumi enerģētikas ražošanas objektiem un tīkliem, sarežģīta situācija ir valsts rietumos, Kijivas un Odesas reģionos.
Harkivā trāpījušas vairākas Krievijas raķetes un vietējās militārpersonas ziņo, ka Krievija izšāvusi četras zenītraķetes S-300. Nodarīti postījumi kritiskajai infrastruktūrai un pilsētā apturēta metro kustība.
Odesas apgabalā notriektas spārnotās raķetes atlūzas trāpījušas dzīvojamai mājai. Odesas kara administrācijas vadītājs Maksims Marčenko ziņo, ka pretgaisa aizsardzības spēki virs Odesas apgabala notriekuši 21 raķeti, taču bijuši arī trāpījumi un nodarīti bojājumi enerģētikas infrastruktūrai.
Triecienu rezultātā 90% Ļvivas ir bez elektrības, nekursē tramvaji un trolejbusi, var rasties problēmas ar ūdensapgādi.
Raķešu trieciena laikā strādāja pretgaisa aizsardzības sistēmas Kijivas, Poltavas, Žitomiras, Mikolajivas, Odesas, Ļvivas un Vinnicas apgabalos.
Mikolajivas apgabala kara administrācijas vadītājs Vitālijs Kims paziņojis, ka Krievija pacēlusi gaisā 13 bumbvedējus un izvedusi Melnajā jūrā divus kuģus.
Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs paziņojis, ka Krievija izšāvusi 69 raķetes, tajā skaitā spārnotās raķetes no gaisa un jūras, kā arī zenītraķetes S-300. Ukrainas aizsardzības spēki notriekuši 54 spārnotās raķetes, pavēstīja Zalužnijs.
Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs iepriekš savā “Facebook” lapā rakstīja, ka Krievija plāno ceturtdien izšaut uz Ukrainu 100 raķetes vairākos viļņos, bet Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Mihailo Podoļaks tviterī rakstīja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi vairāk nekā 120 raķešu.
Sumu, Odesas un Dņipropetrovskas apgabalos raķešu triecienu draudu dēļ tika atslēgta elektrības padeve, lai izvairītos no bojājumiem, ja krieviem izdosies trāpīt energoobjektiem.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasnieguši 104 560 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 104 560 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Pēc ģenerālštāba datiem, diennakts laikā iznīcināti 790 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 3018 tankus, 6047 bruņutransportierus, 2004 lielgabalus, 423 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 212 zenītartilērijas iekārtas, 283 lidmašīnas, 268 helikopterus, 1717 bezpilota lidaparātus, 653 spārnotās raķetes, 4675 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 179 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ukrainas izlūkdienests: Kustība frontēs apstājusies, ļoti gaidām jaunu bruņojumu
Kustība Ukrainas frontēs ir apstājusies, intervijā raidsabiedrībai BBC atzina Ukrainas ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirils Budanovs, vienlaikus uzsverot, ka Ukraina ļoti gaida jaunas bruņojuma piegādes.
“Situācija vienkārši ir uzkārusies,” sacīja Budanovs. “Kustības nav.”
Pēc tam, kad Ukrainas bruņotie spēki novembrī atbrīvoja Hersonu, galvenās kaujas notiek Doneckas apgabala Bahmutas rajonā. Pārējos frontes sektoros Krievijas karaspēks ieņēmis aizsardzības pozīcijas, bet ziemas iestāšanās un uzbrukuma ieroču trūkuma dēļ Ukrainas karaspēks spiests samazināt sauszemes operāciju intensitāti frontes līnijā, kas izstiepusies aptuveni 1000 kilometru garumā.
Kā uzskata Budanovs, Krievija šobrīd ir “pilnīgā strupceļā”, ciešot ārkārtīgi lielus zaudējumus, bet Kremlis jau pieņēmis lēmumu par kārtējo mobilizāciju.
Tomēr Ukrainas armijai daudzos virzienos trūkst resursu, lai virzītos tālāk uz priekšu, viņš piebilda.
“Mēs nevaram viņus sakaut visos virzienos pilnā apjomā, bet arī viņi nevar,” sacīja Budanovs.
“Mēs ļoti gaidām jaunas bruņojuma piegādes, kā arī modernāku bruņojuma tipu piegādes,” uzsvēra Ukrainas militārā izlūkdienesta vadītājs.
