SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu 0
No Mariupoles rūpnīcas “Azovstaļ” evakuēti 264 Ukrainas karavīri
No aplenktās tērauda rūpnīcas “Azovstaļ” Mariupoles pilsētā pirmdien tika evakuēti 264 Ukrainas karavīri, paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.
53 smagi ievainotie tika evakuēti uz medicīnas iestādi Novoazovskā, bet vēl 211 karavīri pa humāno koridoru tika aizvesti uz Olenivku.
Mariupoles aizstāvju evakuāciju no “Azovstaļ” kopīgi uzsāka Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde, Ukrainas Bruņotie spēki, Nacionālā gvarde un Robežsardzes dienests.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien paziņoja, ka ir uzsākta Mariupoles aizstāvju glābšanas operācija, bet tai ir vajadzīgs delikātums un laiks.
Pulka “Azov” pārstāvji paziņoja, ka Mariupoles aizstāvji ir izpildījuši pavēli, 82 dienas piesaistījuši ievērojami lielākus pretinieka spēkus un tādējādi ļāvuši Ukrainas armijai pārgrupēties.
ES apstiprina jaunu militāro palīdzību Ukrainai 500 miljonu eiro apjomā
Eiropas Savienības (ES) Ministru padome sēdē Briselē ir apstiprinājusi ceturto palīdzības paketi Ukrainai 500 miljonu eiro apjomā, kas paredzēta ieroču iepirkšanai un citām aizsardzības vajadzībām, preses konferencē paziņoja ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.
“Mēs apsvērām visus finanšu atbalsta ceļus uz humānās situācijas pasliktināšanās fona, ņemot vērā finanšu vajadzības kara periodā un valsts pēckara atjaunošanai, un galvenokārt pašaizsardzībai. Mēs vienojāmies piešķirt Ukrainai papildus 500 miljonus eiro no Eiropas Miera fonda ieroču piegādēm,” sacīja Borels.
“Mēs sākām ar 500 miljoniem eiro un tagad jau esam sasnieguši divus miljardus. Tā ir tikai aisberga virsotne, jo ļoti daudz dara pašas [ES] dalībvalstis, nelūdzot finanšu kompensāciju. Tas ir ievērojami vairāk par šiem diviem miljardiem,” teica Borels.
Viņš atgādināja, ka Eiropas Miera fonds nav iekļauts ES budžetā, bet to veido dalībvalstu ieguldījumi un tas ir paredzēts ES drošības operāciju finansēšanai.
ES augstais pārstāvis atzīmēja, ka ES ārlietu ministru sanāksmē, kas bija veltīta situācijai Ukrainā, piedalījās arī Ukrainas un Kanādas ārlietu ministri. Ukrainas ārlietu ministram Dmitro Kulebam tajā tika apliecināts atbalsts un nodoms turpināt palīdzību Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju.
Podoļaks: Sarunas ar Krieviju ir apturētas
Ukrainas sarunas ar Krieviju ir apturētas, otrdien paziņojis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.
Krievijas prasības atšķirībā no notikumiem frontē nemainās, norādīja amatpersona.
“Atšķirībā no mums viņi 82 kara dienās tā arī nav sapratuši, ka situācija Ukrainā vispār nav tāda, kāda tā bija sākumā, viņi turpina šantažēt, kaut kādas pozīcijas publiski izrunā. Viņiem visu laiku ir kaut kādas pretenzijas pret Ukrainu, viņi dzīvo pasaulē kur it kā ir “ukraiņu nacisms”. Pasaulē jau ir zināms, ka šodien eksistē tikai viena tipa nacisms – Krievijas. Šķiet, paies zināms laiks, lai mēs nopietnāk ķertos pie šīs problēmas. Krievijas denacifikācijas problēmas sarunu procesa ietvaros,” sacīja Podoļaks
Process ir apturēts, bet tas nenozīmē, ka puses galu galā nesēdīsies pie sarunu galda.
“Šodien tas (sarunu process) ir apturēts. Pēc Stambulas komunikē kaut kādu izmaiņu, virzības uz priekšu nav. Krievijas Federācija turpina palikt savā stereotipiskajā domāšanā. Bet jebkurš karš noslēgsies pie sarunu galda, un šo procesu moderēs Zelenska kungs,” piebilda padomnieks.
Uz jautājumu, vai Kijiva ņems vērā dažu Rietumu politiķu pozīciju, kas grib drīzākas kara beigas, lai “saglabātu Putinam seju”, Podoļaks atbildēja, ka “Krievijas Federācija šo karu apturēt tādā veidā, kā to grib [daži] eiropieši, nevarēs”.
“Kas attiecas uz to, lai “kaut ko atdotu”, lai Putina kungs “saglabātu seju” – nav iespējams. Tas nav kaulēšanās jautājums, karš netiks noslēgts, ja mēs kaut ko tur atdosim, un to nepieņems Ukrainas sabiedrība. Tā ir samaksājusi milzīgu cenu ne tāpēc, lai kaut ko atdotu. Tāpēc jebkāda “Minska – 2″ ir atlikts karš. Vai tas mums ir vajadzīgs? Nē. Un tas ir jāsaprot Eiropai,” uzsvēra Podoļaks.
Krievi mēģina izlauzties caur Ukrainas robežu Sumu apgabalā
Ukrainā otrdien kopš paša rīta turpinās Sumu apgabala apšaude no Krievijas teritorijas, Šostkinskas rajona ziemeļos notiek kauja, un Seredinas-Budas rajonā Krievijas karaspēks mēģina izlauzties caur Ukrainas robežu, ziņo Sumu apgabala militārās administrācijas vadītājs Dmitro Živickis.
“Apmēram pieci triecieni Esmaņas reģionā. Aptuveni 70 sprādzieni Bojarski-Ležači virzienā. Sopičas rajonā reģistrēti seši sprādzieni,” pavēstīja Živickis.
Pēc Živicka teiktā, gar robežu izcēlušies ugunsgrēki, ko izraisījušas ienaidnieka apšaudes.
Šorīt agri no rīta Krievijas karaspēks veica raķešu uzbrukumus Ohtirka. Zināms, ka ievainojumus guvuši vismaz pieci cilvēki.
Krievijas karaspēks arī pirmdien mēģināja izlauzties caur Ukrainas robežu Sumu apgabalā.
