SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu 0
Pentagons: Krievija pārpozicionē savus spēkus pie Kijivas, nevis tos atvelk
Krievija pārpozicionē savus spēkus rajonos netālu no Kijivas, nevis tos atvelk, un Ukrainas galvaspilsēta joprojām ir apdraudēta, otrdien paziņoja Pentagons.
“Mēs tagad redzam nelielu skaitu, kas, šķiet, atvirzās no Kijivas, tas notiek tajā pašā dienā, kad krievi saka, ka viņi atvelk spēkus,” sacīja Pentagona pārstāvis Džons Kērbijs.
“Taču mēs neesam gatavi to saukt par atkāpšanos vai pat atvilkšanu,” norādīja Kērbijs. “Mēs domājam, ka viņiem prātā droši vien ir pārpozicionēšanās, lai noteiktu prioritāti citviet.”
“Mums visiem ir jābūt gataviem redzēt lielu ofensīvu pret citiem Ukrainas reģioniem,” sacīja Kērbijs. “Tas nenozīmē, ka draudi Kijivai ir beigušies. Krievija nav sasniegusi savu mērķi ieņemt Kijivu, taču viņi joprojām var izvērstu milzīgu brutalitāti pret valsti, ieskaitot Kijivu.”
Kijiva: Krievijas armijas atvilkšana var būt vienību rotācija
Ukrainas Kijivas un Černihivas apgabalos it kā notiekošā Krievijas karaspēka atvilkšana patiesībā varētu būt karaspēka pārgrupēšana un rotācija, teikts Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba kopsavilkumā par situāciju otrdien.
Atbilstoši dažām pazīmēm Krievijas karaspēks pārgrupējas, lai galvenos centienus koncentrētu austrumu virzienā.
“Vienlaikus tā dēvētā karaspēka atvilkšana, droši vien, patiesībā ir atsevišķu vienību rotācija un notiek, lai maldinātu Ukrainas Bruņoto spēku militāro vadību un radītu kļūdainu iespaidu par okupantu atteikšanos no ieceres aplenkt Kijivas pilsētu,” teikts paziņojumā.
Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Doneckas virzienā. Krievijas spēki cita starpā veikuši aviācijas un raķešu triecienus Kreminnas un Mariupoles pilsētu rajoniem, liecina Ukrainas armijas informācija.
ASV: Krievija Melnajā jūrā bloķē vairāk nekā 90 kuģu ar pārtiku
Krievijas jūras kara spēki Melnās jūras reģionā bloķē vairāk nekā 90 civilu kuģu, kas paredzēti graudu un citas pārtikas pārvadāšanai, ANO Drošības padomes sēdē paziņoja ASV valsts sekretāra pirmā vietniece Vendija Šermane.
“Melnās jūras reģions parasti nodrošina aptuveni 30% no pasaules kviešu eksporta, kā arī 20% kukurūzas un 75% saulespuķu eļļas eksporta. Tomēr Krievija ir sabombardējusi vismaz trīs civilus kuģus, kas pārvadāja preces no Melnās jūras ostām pa visu pasauli, tai skaitā vienu kuģi, kuru bija nofraktējusi agrokompānija,” sacīja Šermane.
Viņa uzsvēra, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina sāktā kara sekas ir jūtamas tālu aiz Ukrainas robežām un tieši ietekmē globālo pārtikas drošību.
“Krievijas jūras kara spēki bloķē piekļuvi Ukrainas ostām, tādējādi faktiski pārtrauc graudu eksportu. Saskaņā ar atskaitēm tie neļauj iziet Vidusjūrā apmēram 94 kuģiem, kas pārvadā pārtiku pasaules tirgum,” atzīmēja Šermane.
Viņa sacīja, ka pašlaik daudzi kravu sūtītāji neuzdrošinās sūtīt savus kuģus uz Melno jūru, pat ne uz Krievijas ostām, ņemot vērā Krievijas radītos draudus.
Krievijas karaspēks apšaudījis Lisičanskas dzīvojamos kvartālus
Krievijas karaspēks Luhanskas apgabala Lisičanskā apšaudījis dzīvojamos kvartālus ar smago bruņojumu, sociālajā tīklā “Facebook” pavēstīja Luhanskas apgabala administrācija.
“Aptuveni plkst.6.30 ienaidnieks no smagā bruņojuma atklāja uguni uz viena Lisičanskas rajona dzīvojamiem kvartāliem. Ir būtiski daudzstāvu namu postījumi,” teikts paziņojumā.
Tiek apkopota informācija par upuriem.
“Aizgruvumu ir ļoti daudz. Glābēji cenšas paspēt, lai izglābtu dzīvos,” norādīja apgabala administrācija.
Lielbritānija pauž gatavību sniegt drošības garantijas Ukrainai
Lielbritānija paudusi gatavību sniegt Ukrainai drošības garantijas, ja Kijiva to lūgs, paziņojusi Lielbritānijas pastāvīgā pārstāve Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) Barbara Vudvorda.
“Ar prieku uzņemsimies šo lomu, ja Ukrainas valdība mums to lūgs,” viņa teica.
Vudvorda uzsvēra, ka Lielbritānija sniedz Ukrainai būtisku militāro un humāno palīdzību. Viņa norādīja, ka Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons gandrīz katru dienu sazinās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Līdzīgu pozīciju pauda arī Džonsona preses sekretārs, kurš pieļāva, ka Lielbritānija kopā ar Turciju un ASV var sniegt drošības garantijas Ukrainai, ja tā miera sarunās ar Krieviju vienosies par neitrālas valsts statusu.
“Cik man zināms, nekāda oficiāla lūguma līdz šim nav bijis,” britu premjera preses sekretāra teikto citē laikraksts “Times”.
Taču Lielbritānija neuzņemsies tādas saistības, kādas ir NATO dalībvalstīm alianses ietvaros, paziņojis britu premjerministra vietnieks Dominiks Rābs.
“Mēs ļoti rūpīgi izskatīsim visu, kas, pēc prezidenta [Volodimira] Zelenska vārdiem, viņam ir nepieciešams. Taču es domāju, ka mēs negrasāmies vienpusēji atkārtot NATO saistības pret NATO dalībvalstīm,” sacīja Rābs.
Pēc viņa teiktā, Lielbritānijas lēmums par to, vai kļūt par Ukrainas drošības garantu, būs “atkarīgs no tā, kas tieši ir iesaistīts”. Taču Rābs noraidīja, ka līgums par garantijām varētu ietvert iespēju Lielbritānijas karaspēkam iesaistīties karā pret Krieviju.
“Mēs esam ļoti skaidri norādījuši, ka negrasāmies ievilkt Krieviju tiešā militārā konfrontācijā. Ukraina nav NATO dalībvalsts,” uzsvēra Rābs.
Kremlis apslāpē entuziasmu par izrāvienu Krievijas un Ukrainas miera sarunās
Kremlis trešdien apslāpēja entuziasmu par pagrieziena punktu Krievijas un Ukrainas delegāciju miera sarunās, kas otrdien notika Stambulā.
“Mēs nevaram konstatēt, ka tur bija kaut kas īpaši daudzsološs vai kādi izrāvieni,” žurnālistiem sacīja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
“Priekšā ir ļoti, ļoti ilgs darbs,” viņš piebilda.
Kā sacīja Peskovs, Maskavas vērtējumā “pozitīvi” ir tas, ka Kijiva sākusi savas prasības izklāstīt rakstiski.
“Mēs piesardzīgi izvairāmies no paziņojumiem par jautājumiem”, kuri tiek apspriesti sarunās, jo “uzskatām, ka sarunām ir jānotiek klusumā”, klāstīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs.
Kijiva: Krievija palaidusi Melnajā jūrā nekontrolējamas mīnas
Melnajā jūrā nekontrolēti dreifē Krievijas palaistas mīnas, paziņojusi Ukrainas Ārlietu ministrija.
“Noskaidrots, ka tās bija jūras mīnas, kas uz 2022.gada sākumu nebija reģistrētas Ukrainas Bruņoto spēku Jūras spēkos,” norādīts ministrijas paziņojumā.
Mīnas, kas tagad peld Melnajā jūrā, Krievijas armija konfiscēja Sevastopolē 2014.gadā, kad anektēja Krimu. Tagad šīs mīnas palaistas jūrā, lai iedragātu Ukrainas reputāciju starptautiskā līmenī, norādījusi ministrija.
“Atbildība par peldošo mīnu izmantošanu, kā arī tās neprognozējamajām sekām, gulstas vienīgi uz Krieviju un tās karafloti,” teikts paziņojumā.
Turcijas eksperti ir neitralizējuši jau divas mīnas.
