SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 5
Vācijas valdība apstiprinājusi tanku “Leopard 1” piegādi Ukrainai no rūpnīcu krājumiem un risina sarunas par 15 zenītartilērijas tanku “Gepard” atpirkšanu no Kataras, lai tos nosūtītu Kijivai, piektdien paziņoja amatpersonas.
“Es varu apstiprināt, ka ir izsniegta eksporta licence,” preses brīfingā pavēstīja valdības preses pārstāvis Štefens Hebeštreits, taču atteicās sniegt sīkāku informāciju.
Līdz šim Vācijas valdība bija apstiprinājusi tikai modernāku tanku “Leopard” 2 piegādi no Bundesvēra militārajiem krājumiem.
“Leopard 1” tanku piegāde Ukrainai var notikt jebkurā brīdī, tiklīdz tanki būs salaboti, atsaucoties uz valdības avotiem, vēsta “Sueddeutsche Zeitung”.
Vācijas uzņēmumi “Rheinmetall” un “Flensburger Fahrzeugbau Gesellschaft” (FFG) vēlas saremontēt desmitiem “Leopard 1” tanku un piegādāt tos Ukrainai, ja Kijiva ir gatava tos iegādāties.
Vairākas Vācijas amatpersonas ir apspriedušas ar Kataras Ārlietu ministriju 15 zenītartilērijas tanku “Gepard” atpirkšanu, ko Doha iegādājās Pasaules kausa stadionu drošības garantēšanai, vēsta “Sueddeutsche Zeitung”.
Laikraksts piebilda, ka Berlīne cenšas sarunāt no Kataras arī vairāk munīcijas.
“”Gepard” ir ļoti labi pierādījuši sevi karā Ukrainā. Ja mēs varētu dabūt vairāk no partneriem, tas noteikti palīdzētu Ukrainai,” paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
Eiropas Savienība (ES) piektdien atzina, ka Ukraina veikusi “ievērojamus pūliņus”, lai panāktu progresu ceļā uz dalību blokā, vienlaikus Brisele arī mudināja Kijivu īstenot vairāk reformu.
“ES atzīst ievērojamos pūliņus, ko Ukraina demonstrējusi pēdējo mēnešu laikā,” teikts paziņojumā, kas izplatīts pēc samita Kijivā.
Bloks norādīja, ka tas iedrošina valsti turpināt virzīties pa šo ceļu un izpildīt nosacījums, kas ir konkrēti izklāstīti Komisijas viedoklī par tās pieteikumu dalībai, lai turpinātu virzīties uz nākotnes dalību ES.
ES arī plāno aktivizēt centienus, lai izmantotu iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainai nodarīto kara postījumu kompensācijas labā, teikts pēc samita Kijivā izplatītajā kopīgajā ES un Ukrainas paziņojumā.
Iesaldētie Krievijas aktīvi tiks izmantoti, “lai atbalstītu Ukrainas rekonstrukciju un reparāciju mērķiem atbilstoši ES normām un starptautiskajām tiesībām”, teikts paziņojumā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka sagaida oficiālo sarunu par dalību ES sākšanos līdz gada beigām.
“Mērķis ir sākt sarunas šogad, un tas nav tikai nolūks, bet arī nozīmīgs, pārliecinošs mērķis,” sacīja Zelenskis.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu būt pārvērtējis Krievijas karaspēka iespējas, pieprasot Ukrainā sagrābt Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijas līdz martam, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.
“Putins, iespējams, no jauna pārvērtējis Krievijas bruņoto spēku iespējas. ISW nav konstatējis nekādus pierādījumus tam, ka Krievijas karaspēks būtu atjaunojis pietiekamas kaujas jaudas, lai Ukrainas austrumos veiktu triecienu ukraiņu spēkiem un līdz martam sagrābtu vairāk nekā 11 300 kvadrātkilometru lielās Doneckas apgabala neokupētās teritorijas (vairāk nekā 42% no Doneckas apgabala kopējās platības), kā to, kā ticis ziņots, pavēlējis Putins,” norāda ASV domnīca.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs iepriekš ziņoja, ka Putins uzdevis Krievijas armijas Ukrainas operācijas komandierim Valērijam Gerasimovam sagrābt Donbasu līdz martam, tāpēc februārī un martā esot gaidāmi aktīvi notikumi.