SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 15
Kaujas par Doneckas apgabala Bahmutu Ukrainas vadībai, kas iepriekš šaubījusies par to, cik mērķtiecīgi ir iesaistītes kaujās ar lieliem zaudējumiem, tagad likušas mainīt savu viedokli, publikācijā, kas veltīta situācijai ap Bahmutu, norāda laikraksts “New York Times” (NYT).
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēl nesen atklāti izteicies, ka nav pārliecināts, vai kaujas par Severodonecku un Lisičansku bijušas vērtas aptuveni 100 kritušo karavīru dienā, atgādina laikraksts.
Tomēr Bahmutas, kas arī ir stipri izpostīta, aizsardzība tagad kļuvusi par simbolu Ukrainas nacionālajai cīņai ar okupantiem.
Kā norāda analītiķi, Bahmutas taktiskā vērtība raisa lielas šaubas, bet tagad kaujai, kas ir visgarākā šī kara laikā, abām pusēm ir liela stratēģiskā nozīme.
Pata situācija šajā frontes sektorā Ukrainas armijai liek mainīt stratēģiju.
Citās lielajās šī kara kaujās Ukrainas armijai izdevies izvairīties no tiešām sadursmēm, veiksmīgi manevrējot un izmantojot Rietumu tālās darbības ieročus, lai Krieviju piespiestu atkāpties.
Šobrīd Ukrainas pavēlniecībai nākas ņemt vērā jaunās reālijas, ko piedāvā Krievija, un konkrēti – Krievijas dzīvā spēka masas, kas dodas frontālos uzbrukumos.
Bahmutā pirms kara dzīvoja aptuveni 100 000 iedzīvotāju, bet šobrīd palikuši vien 7000.
Tomēr Krievijai, kas sen nav demonstrējusi nekādus lielus panākumus frontēs, Bahmutas ieņemšana būtu ar lielu psiholoģisko nozīmi, norāda NYT.
Smiltēns Ukrainai sola nemainīgu Latvijas palīdzību līdz uzvarai
Latvijas atbalsts Ukrainai būs nemainīgs līdz pat tās uzvarai, šodien, pavadot ceļā uz Kijevu desmit “Rīgas satiksmes” autobusus un humāno palīdzību, teica Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS).
Viņš uzsvēra, ka šī palīdzība ir ļoti svarīga, jo Kijivā joprojām ielās izbraucot autobusi ar granātu šķembu caursistiem sāniem.
Citējot Krievijas agresoru bieži minēto frāzi “Mēs varam atkārtot”, Smiltēns uzsvēra: “Mēs arī varam atkātot. Un darīsim to tik ilgi, cik būs nepieciešams”.
“Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa uzsvēra, ka šie autobusi, kas tiek vesti uz Kijivu, Rīgai kalpojuši 20 gadus, bet tie esot labā tehniskā kārtībā, un uzņēmums par tiem esot pienācīgi rūpējies. Vēl decembrī tie brauca maršrutos galvaspilsētas ielās.
“Ar šiem autobusiem mēs sūtām savu darbu, mīlestību un uzvaras vēlējumus, ukraiņu tautai,” teica Innusa.
Savukārt Rīgas domes vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA) pateicās pilsētas iedzīvotājiem par sarūpētajām kravām, pa iespēju piepildīt autobusus ar ukraiņiem nepieciešamajām lietām.
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde, ņemot vērā aukstos laikapstākļus un Krievijas mērķtiecīgos uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, iedzīvotāji ziedojuši arī siltu apģērbu, segas, guļammaisus, sildītājus un elektrības ģeneratorus.
Kopējais kravas apjoms ir aptuveni 50 tonnas, savukārt naudas izteiksmē kopējā humānās palīdzības ziedojumu vērtība ir aptuveni 200 000 eiro.
LETA jau ziņoja, ka šodien plkst.8.15 Rīgā no Vestienas ielas 35 uz Kijivu devās desmit Rīgas dāvinātie autobusi.
Pasākumā piedalījās arī Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko, kurš pateicās pa šo palīdzību un uzvēra tās nozīmi.
LETA jau ziņoja, ka iedzīvotāji tika aicināti piepildīt autobusus ar humāno palīdzību – precēm bērniem, higiēnas precēm, ilgi uzglabājamu pārtiku, dzeramo ūdeni, kā arī mājdzīvnieku barību.
Autobusi no Rīgas dosies līdz Ukrainas – Polijas robežai, kur tos sagaidīs un vedīs tālāk jau Ukrainas pārstāvji.
LETA jau vēstīja, ka pirmie 11 Rīgas ziedotie autobusi, piepildīti ar iedzīvotāju ziedotajām humānās palīdzības sūtījumiem, uz Ukrainu devās 2022.gada aprīļa beigās.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasnieguši 112 470 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 112 470 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Pēc ģenerālštāba datiem, diennakts laikā iznīcināti 710 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 3084 tankus, 6154 bruņutransportierus, 2073 lielgabalus, 434 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 217 zenītartilērijas iekārtas, 285 lidmašīnas, 275 helikopterus, 1860 bezpilota lidaparātus, 723 spārnotās raķetes, 4809 automobiļus un autocisternas, 17 kuģus un ātrlaivas, kā arī 183 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
