SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 3

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs apstiprināja, ka sankcijas, kas tika ieviestas pret Krieviju un Baltkrieviju Ukrainā notiekošā kara dēļ, šobrīd paliks nemainīgas, kā arī organizācija turpinās atbalstīt Ukrainas Olimpisko komiteju.

Reklāma
Reklāma
Lielāko daļu ikdienā nemaz neēdam! 7 “superprodukti”, kas uzlabos figūru un paildzinās dzīvi
Iespēja sākt jaunu dzīvi: 7 valstis, kuras maksā milzu naudu, lai tikai kāds pārceltos dzīvot uz tām. Starp tām Itālija, Spānija…
Kokteilis
“Man tas bijis lauzts piecas reizes!” Lelde Ceriņa pirmo reizi atbild uz spekulācijām par viņas vizuālajām pārvērtībām
Lasīt citas ziņas

“Sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju un to valdībām paliks stingri tādas pašas,” paziņojumā citēts Bahs. “Mēs sniedzam atbalstu gan atlētiem, gan Ukrainas Olimpiskās komitejas locekļiem. Arī jaunajā gadā ukraiņi var paļauties uz mums. 2024.gada Parīzes vasaras olimpiskajās spēlēs un 2026.gada Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs vēlamies redzēt spēcīgu komandu.”

Neilgi pēc kara sākuma SOK piemēroja sankcijas pret agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju. Pret abām valstīm vērstās sankcijas iekļāva aizliegumu abās valstīs organizēt un aizvadīt starptautiskas sacensības, tāpēc sporta norisēs citviet nevar tikt izmantoti abu valstu simboli.

CITI ŠOBRĪD LASA

Neskatoties uz to, ka SOK sola saglabāt sankcijas, pirms Ziemassvētkiem organizācija bija sākusi diskusijas par atļauju starptautiskās sacensībās atkal piedalīties Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, neņemot vērā karadarbības turpināšanos Ukrainā.

SOK samitā atbalstīja Āzijas Olimpiskās padomes (OCA) ierosinājumu “veicināt Krievijas un Baltkrievijas sportistu līdzdalību sacensībās, respektējot Olimpisko Hartu un saglabājot sankcijas, kas attiecināmas uz karogu, himnu, krāsām un citām Krievijas un Baltkrievijas identifikācijas zīmēm sacīkstēs”.

Amatpersona: Ukrainas armija var atrasties Krievijā, ja tas būs nepieciešams aizsardzībai

Foto: SIPA/Scanpix/LETA

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs pieļauj, ka Ukrainas karaspēks varētu šķērsot robežu ar Krieviju, ja tas būs nepieciešams valsts aizsardzībai.

Iepriekš Ukrainas varasiestāžu pārstāvji kategoriski noraidīja iespēju pārcelt kaujas darbības Krievijas teritorijā.

“Ja mūsu valsts aizsardzības labā būs jānonāk tur, kur mēs to uzskatīsim par nepieciešamu, mēs tur būsim. Un nevienam to neprasīsim. Un visas šīs runas, ka nevajag kaut ko tur tracināt, ir blēņas,” intervijā izdevumam “Kyiv Post” sacīja Daņilovs.

Padomes vadītājs arī komentēja pieņēmumus par Krievijas karaspēka iespējamo jauno uzbrukumu no Baltkrievijas teritorijas šoziem un par Baltkrievijas armijas piedalīšanos šādā uzbrukumā.

Krievija ir okupējusi Baltkrieviju, bet Krievijas karaspēks tur uzvedas kā mājās, norādīja amatpersona.

“Šodien Baltkrievijas Republikas izvarošanas process turpinās,” sacīja Daņilovs, uzsverot, ka Ukraina gatavojas visiem notikumu attīstības scenārijiem.

“Vai baltkrievi ies karot pret mūsu tautu? Man to ir grūti pateikt. Jo tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem, kurus mēs šobrīd nevaram ietekmēt. Bet mēs droši zinām, ka baltkrieviem nav nekādas vēlēšanās ar mums cīnīties, mēs viņiem neko sliktu neesam darījuši,” sacīja Daņilovs.

Reklāma
Reklāma

Krievija turpina vērst spiedienu pret Baltkrievijas autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko, lai panāktu Baltkrievijas iesaistīšanos karā pret Ukrainu, tomēr darbības liecina, ka šobrīd galīgās vienošanās nav, skaidroja amatpersona.

“Vēlreiz uzsveru, ka Lukašenko saprot – ja viņš to izdarīs, tad viņam dzīvei tuvākajā laikā būs jāliek punkts. Neviens pasaulē, Ukrainā un Baltkrievijā viņam to nepiedos,” uzsvēra Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs.

Putins atļauj uz Ukrainu komandētajiem ierēdņiem nedeklarēt ienākumus

Vladimirs Putins
Foto. Sputnik/Mikhail Metzel/Pool via REUTERS

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir atļāvis nedeklarēt savus ienākumus militārpersonām un spēka struktūru pārstāvjiem, kas piedalījušies karā Ukrainā, kā arī ierēdņiem, kas komandēti uz Krievijas šogad anektētajām Ukrainas teritorijām.

Par to liecina Krievijas prezidenta dekrēts, kas publicēts Kremļa vietnē. Dekrētā teikts, ka tas pieņemts “ar mērķi realizēt vienotu valsts politiku korupcijas apkarošanas jomā”.

Ierēdņu ienākumu deklarācijas bieži pēta izmeklējošās žurnālistikas pārstāvji, lai noskaidrotu korupcijas faktus. Šīs deklarācijas arī tiek apkopotas projekta “Deklarators” portālā, kuru izveidojusi organizācija “Transparency International Russia”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.