SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 30
Karam Ukrainā var būt ilgstošs raksturs, tā dinamika ir grūti prognozējama, un seku pārvarēšana var būt ilglaicīga, ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Viņš uzsvēra, ka, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, Latvija pauda stingru nosodījumu Krievijas rīcībai un kopā ar sabiedrotajiem sāka darbības, lai, no vienas puses, sniegtu visu iespējamo atbalstu Ukrainai, un, no otras puses, īstenotu visaptverošu pretdarbību Krievijas agresijai, realizējot plašu sankciju ieviešanu pret Krieviju un sākot Krievijas starptautisko izolāciju.
“Latvija konsekventi uzsver, ka Ukrainas teritoriālā integritāte un suverenitāte ir jāatjauno starptautiski atzītajās robežās, un tikai Ukraina ir tiesīga lemt par to, kad, kur un pie kādiem nosacījumiem Krievijas agresija var tikt uzskatīta par izbeigtu. Latvija noraida jebkāda spiediena izdarīšanu uz Ukrainu šajā jautājumā,” ziņojumā akcentēja ministrs.
Viņš arī akcentēja, ka Latvijas ārlietu dienesta prioritārie uzdevumi ir visa veida palīdzības sniegšana Ukrainai, sankciju politikas uzturēšana pret Krieviju, Krievijas saukšana pie atbildības par agresijas noziegumiem un reparāciju piedzīšana.
Ministrs vērsa uzmanību, ka no kara pirmās dienas Latvija sniedz Ukrainai visaptverošu politisko, militāro, finanšu un humāno palīdzību un šajā jautājumā ir viena no vadošajām pasaules valstīm procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP). Rinkēvičs norāda, ka sniegtais atbalsts veido 0,93% no IKP jeb vairāk nekā 314 miljonus eiro.
Rinkēvičs ziņojumā minēja, ka politiskajā jomā, lai izrādītu solidaritāti, vizītēs uz Ukrainu ir devušās Latvijas
amatpersonas – Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, ministri un parlamenta deputāti. Savukārt Saeima pieņēma paziņojumus, kuros nosodīja Krievijas militāro agresiju, pauda atbalstu ES kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai, aicināja noteikt lidojumu aizlieguma zonu Ukrainas teritorijā un veikt pasākumus Krievijas agresijas ierobežošanai.
Tāpat Saeima atzina Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, neatzina Krievijas plānoto referendumu okupētajās Ukrainas teritorijās rezultātus, kā arī aicināja saukt pie atbildības vainīgos par Krievijas pastrādātajiem starptautiskajiem noziegumiem Ukrainā. Latvija bija starp pirmajām valstīm, kas Krievijas agresiju un kara noziegumus Ukrainā atzina par genocīdu pret ukraiņu tautu.
Pēc ārlietu ministra paustā, Latvijas diplomāti stingri atbalstīja un veicināja partneru vienprātību ES kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai. Viņš norādīja, ka Latvija turpinās atbalstu Ukrainas eirointegrācijas procesam, prioritātes šajā jomā fokusējot uz Ukrainas institūciju stiprināšanu, cīņas pret korupciju sekmēšanu, iekšējās drošības struktūru un valsts aizsardzības spēju un noturības stiprināšanu, eksportspējas un Padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības zonas attīstīšanu, kā arī dezinformācijas apkarošanas kapacitātes uzlabošanu.
Rinkēviča ieskatā, būtisks Ukrainas eirointegrācijā ir ES Vispārējo lietu padomes decembra secinājumos par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu atzinīgi vērtētais Ukrainas reformu veikums, iekļaujot aicinājumu Eiropas Komisijai (EK) vienoties par rīcības karti ar Ukrainu, lai veicinātu tās atvieglotu piekļuvi ES vienotajam tirgum, kā arī EK izteiktā gatavība 2023.gada pavasarī sniegt ārpuskārtas novērtējumu par Ukrainas reformu progresu, kas ir svarīgi, lai tiktu demonstrēta procesa dinamika.
Ārlietu ministrs klāstīja, ka Latvijas ārlietu dienests iestājas par ES finanšu atbalsta Ukrainai turpināšanu, palīdzot nosegt ikdienas finansiālās vajadzības valsts funkciju veikšanai. Tāpat Latvija atzinīgi vērtē ES lēmumu rast finansiālos līdzekļus 18 miljardu eiro apmērā makrofinansiālajam atbalstam Ukrainai 2023.gadā. Ziņojumā ministrs arī norādīja, ka Latvija atbalsta Ukrainas vēlmi kļūt par NATO dalībvalsti. Savukārt lēmums par NATO paplašināšanos vienbalsīgi jāpieņem visām alianses dalībvalstīm.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasnieguši 103 220 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 103 220 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Pēc ģenerālštāba datiem, diennakts laikā iznīcināti 620 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 3016 tankus, 6024 bruņutransportierus, 1998 lielgabalus, 418 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 212 zenītartilērijas iekārtas, 283 lidmašīnas, 267 helikopterus, 1707 bezpilota lidaparātus, 653 spārnotās raķetes, 4652 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 179 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
