SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 25
Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi papildu 2,5 miljardu eiro atbalsta piešķiršanu Ukrainai, otrdien pavēstīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.
Ierakstā savā tvitera kontā Leiena norādīja, ka EK arī plāno Ukrainai 2023.gadā piešķirt 18 miljardus eiro, paredzot regulāra finansējuma nodrošināšanu.
“Šie līdzekļi paredzēti steidzamiem remontdarbiem un ātrai atlabšanai, kas veicinās veiksmīgu rekonstrukciju,” raksta EK prezidente.
“Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik vajadzēs,” uzsvēra Leiena.
Ukrainas drošības dienesti veikuši kratīšanu Kijivas Pečeru klosterī
Ukrainas Drošības dienests un policija otrdien veikuši kratīšanu Kijivas Pečeru klosterī, kas ir viens no svarīgākajiem pareizticīgo centriem Austrumeiropā.
Kijivas Pečeru klosteris ir ukraiņu kultūras dārgums un Ukrainas pareizticīgās baznīcas Krievijas atbalstītā spārna galvenā mītne.
Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils ir publiski atbalstījis Krievijas iebrukumu Ukrainā, un baznīca nosodījusi klosterī notikušo kratīšanu, nodēvējot to par iebiedēšanas mēģinājumu.
Ukrainas Drošības dienests paziņojis, ka šī kratīšana ir sistemātiskā darba sastāvdaļa cīņā pret Krievijas specdienestu destruktīvajām darbībām Ukrainā. Kratīšanas mērķis ir nepieļaut, ka klosteris tiek izmantots kā tā dēvētās krievu pasaules centrs, atklāja dienests, piebilstot, ka tiek izmeklētas arī aizdomas par klostera izmantošanu sabotāžas un izlūkošanas grupu un ārvalstu pilsoņu slēpšanai un ieroču glabāšanai.
Ukrainas Drošības dienests neatklāja, kāds ir kratīšanas rezultāts.
Ukrainas Drošības dienests, policija un Nacionālā gvarde šodien pārmeklēja vēl divus klosterus un Maskavas patriarhāta diecēzes galveno mītni Rietumukrainā.
Sagaidāms, ka šīs kratīšanas vēl vairāk pasliktinās attiecības starp Krievijas un Ukrainas pareizticīgo baznīcām.
Ukrainas Drošības dienests pagājušajā piektdienā paziņoja, ka izvirzījis apsūdzības augsta ranga garīdzniekam no Vinnicas apgabala, kurš mēģinājis izplatīt skrejlapas, kurās attaisnots Krievijas iebrukums Ukrainā.
Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgās baznīcas sinode maijā pieņēma lēmumu par pilnīgu patstāvību un neatkarību no Krievijas Pareizticīgās baznīcas.
Eklons: Bēgļu plūsma no Ukrainas samazinās
Pašreiz bēgļu plūsma no Ukrainas uz Latviju samazinās, intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP).
Viņš sacīja, ka tiek domāts par dažādiem risinājumiem, ja situācija Ukrainā pasliktināsies un bēgļu plūsma palielināsies.
Vienlaikus viņš sacīja, ka pašlaik bēgļu plūsma samazinās, jau trešo nedēļu samazinās iebraukušu bēgļu skaits, bet palielinās to cilvēku skaits, kuri atgriežas Ukrainā.
Eklons gan norādīja, ka pašlaik ir piesardzīgs, jo ziema vēl ir tikai sākusies un, iespējams, situācijai pasliktinoties, bēgļu plūsma no Ukrainas var palielināties.
Vēstīts, ka Latgales novados Ukrainas bēgļu plūsma ar ziemas tuvošanos nav palielinājusies, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībās.
Krievijas karaspēks intensīvi ar raķetēm, droniem un citiem ieročiem uzbrūk Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai. Ziņu aģentūra “Reuters” raksta, ka Eiropas valstīs, tuvojoties ziemai, tiek gaidīts jauns Ukrainas bēgļu pieplūdums.
