SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 8
ISW: Putina izsludinātā mobilizācija tuvākajos mēnešos kara gaitu neietekmēs
Krievijas prezidenta Vladimira Putina nule izsludinātā “daļējā mobilizācija” atspoguļo daudzas problēmas, ar kurām Krievija sastapusies pret Ukrainu izvērstajā iebrukumā un kuras Krievija diez vai spēs atrisināt tuvāko mēnešu gaitā, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.
Putina pavēle par Krievijas “apmācīto” rezervistu daļas mobilizāciju tuvāko mēnešu laikā Krievijai būtiskus kaujas spēkus neradīs, norāda ASV domnīca.
Tas var būt pietiekami, lai atbalstītu patlabanējo Krievijas bruņoto spēku līmeni 2023.gadā, kompensējot Krievijas zaudējumus, kaut arī pat tas nav garantēti.
Daļējā mobilizācija līdz ar to neliegs Ukrainai iespējas atbrīvot vēl vairāk okupēto teritoriju līdz ziemai un ziemas mēnešos, norāda ISW analītiķi.
Nav skaidrs, cik liela Krievijas rezervistu daļa jau pārsviesta uz operācijām Ukrainā.
Krievijas armija, visticamāk, iesauca kaujas spējīgākos rezervistus vēl pirms 24.februāra iebrukuma īstenotās mobilizācijas gaitā, un tas ļauj secināt, ka patlabanējā daļējā mobilizācija sāksies ar kaujas spēju ziņā vājāku rezervistu iesaukšanu.
Atskaitot tos krievu rezervistus, kas jau šobrīd karo Ukrainā, kauju pieredze ir vien dažiem, norāda ISW.
Krievija nodod Ukrainai 215 gūstekņus apmaiņā pret Medvedčuku un 55 Krievijas karavīriem
Krievija un Ukraina ir veikušas gūstekņu apmaiņu, kurā Krievija nodevusi Ukrainai 215 gūstekņus, saņemot pretī prokrievisko politiķi Viktoru Medvedčuku un 55 Krievijas karavīrus, tviterī paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks.
“Bija liela gūstekņu apmaiņa. Mēs saņēmām 215 cilvēkus no [Krievijas] gūsta. Starp viņiem ir komandieri, “Azovstaļ” aizstāvji un kareives grūtnieces,” paziņoja Jermaks.
“Kopā ar vairāk nekā 200 Ukrainas karavīriem šodien tika atbrīvoti pieci Lielbritānijas pilsoņi, divi ASV pilsoņi un pa vienam Zviedrijas, Horvātijas un Marokas pilsonim,” piebilda Jermaks, pateicoties Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam par viņa starpniecību šajā apmaiņā.
Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 55 510 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 55 510 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Diennakts laikā iznīcināti 400 iebrucēji, notriekts viens helikopters, viena spārnotā raķete un deviņi droni.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 2236 tankus, 47786 bruņutransportierus, 1341 lielgabalu, 318 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 169 zenītartilērijas iekārtas, 253 lidmašīnas, 218 helikopterus, 941 bezpilota lidaparātu, 240 spārnotās raķetes, 3630 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 125 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
