SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 4
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans intervijā ASV telekanālam PBS atzina, ka viņam radies iespaids – Krievijas prezidents Vladimirs Putins karu Ukrainu grib izbeigt pēc iespējas ātrāk.
“Uzbekistānā es tikos ar prezidentu Putinu, un man ar viņu bija ļoti plašas diskusijas. Un viņš tiešām man apliecināja, ka viņš vēlas to izbeigt, cik vien drīz iespējams,” atbildot uz PBS žurnālistes Džūdijas Vudrafas jautājumu par to, kā un cik drīz karš varētu beigties, sacīja Erdogans, minot tikšanos ar Putinu nule notikušā reģionālā samita gaitā.
“Tāds bija mans iespaids, jo tas, kā lietas notiek tagad, ir diezgan problemātiski,” viņš piebilda.
Uz jautājumu, vai Krievijai būtu jāļauj paturēt daļa teritoriju, ko tā sagrābusi kopš 24.februāra, Erdogans atbildēja noraidoši.
“Nē un nešaubīgi nē,” sacīja Turcijas līderis.
“Kad mēs runājam par abpusēju vienošanos, tas ir tas, ko es domāju. Ja Ukrainā vēlas panākt mieru, protams, ieņemtās zemes atdošana kļūs ļoti svarīga. Tas tiek sagaidīts. To vēlas. Putins ir spēris zināmus soļus, mums ir jāsper zināmi soļi.”
“Zemes, kas tika sagrābtas, ir jāatdod Ukrainai,” rezumēja Erdogans.
Atbrīvotās Hersonas apgabala daļas iedzīvotājiem iesaka uz ziemu evakuēties
Ukrainas Hersonas apgabala varas iestādes aicina no okupācijas atbrīvoto apdzīvoto vietu iedzīvotājus evakuēties uz ziemas periodu, dodoties uz Aizkarpatu, Hmeļnickas un Žitomiras apgabaliem.
Šādu ieteikumu sociālajā tīklā “Facebook” ievietojis Hersonas apgabala kara administrācijas vadītājs Jaroslavs Januševičs, ņemot vērā situāciju, kas izveidojusies atbrīvotajās apdzīvotajās vietās.
Viņš atzīmēja, ka tas īpaši attiecas uz ģimenēm ar bērniem un personām ar samazinātu mobilitāti.
Pēc paziņojuma par nodomu evakuēties speciālisti noformēs pieteikumu un iepazīstinās ar pārcelšanās detaļām.
Ir ziņots, ka Krievijas artilērija apšauda Hersonas apgabala mierīgos iedzīvotājus un civilo infrastruktūru gar visu frontes līniju.
Krievijas parlaments pastiprina sodus karavīriem par pavēļu nepildīšanu
Krievijas parlamenta apakšpalāta otrdien apstiprinājusi likumprojektu, kas paredz bargākus sodus karavīriem par savu pienākumu nepildīšanu.
Labojumi Krievijas Kriminālkodeksā paredz bargus sodus par pavēļu nepildīšanu, dezertēšanu un padošanos ienaidniekam.
Likumprojekts vēl jāapstiprina parlamenta augšpalātā un jāparaksta prezidentam Vladimiram Putinam.
Saskaņā ar likumprojektu par dezertēšanu mobilizācijas vai karastāvokļa laikā paredzēts sods līdz desmit gadiem cietumā. Pašreiz par to paredzēts piecu gadu cietumsods.
Arī karavīriem, kas brīvprātīgi padosies ienaidniekiem, paredzēts līdz desmit gadiem ilgs cietumsods. Karavīriem, kas tiks notiesāti par laupīšanu, varēs tikt piemērots 15 gadu cietumsods.
Līdz desmit gadiem ilgs cietumsods paredzēts arī tiem karavīriem, kas atteiksies doties kaujā vai pildīt virsnieku pavēles.
Mediji ziņojuši, ka Krievijas karavīri Ukrainā vairākos gadījumos atteikušies doties kaujā un mēģinājuši atvaļināties no armijas.
