SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 0
Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 43 000 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši aptuveni 43 000 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 1846 tankus, 4100 bruņutransportierus, 974 lielgabalus, 261 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 134 zenītartilērijas iekārtas, 232 lidmašīnas, 193 helikopterus, 772 bezpilota lidaparātus, 185 spārnotās raķetes, 3018 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 90 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Satelītattēlos redzamas Krimā iznīcinātās krievu lidmašīnas
ASV uzņēmums “Planet Labs” publiskojis satelītattēlus ar sprādzienos cietušo krievu kara aviācijas bāzi Krievijas okupētajā Krimas pussalā un, spriežot pēc tiem, iznīcinātas vairākas Krievijas armijas lidmašīnas.
Ukraina aplēsusi, ka sprādzienos Saki militārajā lidlaukā Krimā tika iznīcinātas aptuveni desmit Krievijas militārās lidmašīnas.
Arī laikraksts “New York Times” un ASV bāzētā domnīca “Institute For The Study Of War” (ISW) ziņo, ka sadegušas vismaz astoņas krievu lidmašīnas.
Krievija sprādzienus un ugunsgrēku skaidro ar “munīcijas detonāciju” ugunsdrošības noteikumu neievērošanas dēļ, bet neko nemin par iznīcinātu militāro tehniku.
Maskavā izplatījušās arī ziņas, ka sprādzienos gājis bojā viens cilvēks un 14 tikuši ievainoti.
Varasiestādes Kijivā nav uzņēmušās atbildību par šiem sprādzieniem, taču daudzi novērotāji uzskata, kas aiz tiem stāv Ukrainas armija.
ISW uzskata, ka Krievijas līderi nevēlas atzīt, ka tas bijis Ukrainas uzbrukums, jo tas nozīmētu, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēma ir cietusi neveiksmi.