SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 0
Krievijas karaspēks pārsviež rezerves un nostiprina pozīcijas Ukrainas Hersonas un Zaporižjas apgabalos, lai apturētu Ukrainas armijas pretuzbrukumu, secinājuši ASV domnīcas “Kara studiju institūts” (ISW) eksperti.
Šobrīd notiek tehnikas pārsviešana.
Kā redzams satelītattēlos, Krievija no 94.arsenāla sastāva Omskā aizvedusi vairākus desmitus haubiču 2S7 “Pion”.
Aprīlī noliktavā bija 170 šādu artilērijas iekārtu, jūnija sākumā -135, bet 18.jūlijā – 110.
“Pion” ir vēl padomju laikos izstrādātā lielas jaudas 203.milimetru pašgājējhaubice, kas spēj aizšaut lādiņus 47 kilometru attālumā.
Krievijas karavīri cenšas atjaunot stratēģiski svarīgo Antonivkas tiltu pār Dņepru Hersonas nomalē, kas tika sapostīts Ukrainas raķešu triecienā. Šis tilts okupantiem bija svarīga artērija smagā bruņojuma pārvietošanai.
Attēlos arī redzams, ka Krievijas karavīri arī būvē pontontilu pār Inhulecu pie Darivkas, 17 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Hersonas.
Turklāt tiek remontēta kaujās cietusī tehnika.
Bruņojuma remonta uzņēmumā Barvinokas ciematā, Krievijas Belgorodas apgabalā, atrodas vismaz 300 kaujās sabojātu mašīnu, arī tanki, bruņutransportieri, kravas auto, liecina britu izlūkdienesta dati.
Ukrainas bruņotajiem spēkiem nule kā Hersonas apgabalā izdevies okupantiem atkarot divas apdzīvotās vietas – Andrijivku un Lozovi, pavēstīja Ukrainas armijas dienvidu pavēlniecība.
Zelenskis ģenerālprokurora amatam izvirza deputātu no savas partijas
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ģenerālprokurora amatam izvirzījis parlamenta deputātu Andriju Kostinu, kurš ir Zelenska dibinātās partijas “Tautas kalps” biedrs, liecina informācija Ukrainas parlamenta tīmekļa vietnē.
Iecelšana par ģenerālprokuroru jāapstiprina parlamentam.
Kostins ir parlamenta Tieslietu komisijas priekšsēdētājs.
Viņš ieguvis jurista izglītību, pirms pievēršanās politikai strādājis par advokātu.
Jau ziņots, ka 17.jūlijā Zelenskis atstādināja ģenerālprokurori Irinu Venediktovu un Drošības dienesta vadītāju Ivanu Bakanovu. Divas dienas vēlāk parlaments pēc prezidenta priekšlikuma atcēla abus no amatiem.
Krievija apšauda Ukrainas Melnās jūras piekrasti
Krievija otrdien ar daudzām raķetēm apšaudījusi Ukrainas Melnās jūras piekrasti pie Odesas un Mikolajivā, sociālajā tīklā “Facebook” pavēstīja Ukrainas armijas dienvidu pavēlniecība.
Uzbrukumi notikuši neilgi pēc Krievijas sestdien veiktās Odesas ostas apšaudes, kas jau lika apšaubīt starptautiskās vienošanās izpildi par Ukrainas labības eksportu.
“Masīvs raķešu trieciens, izmantojot lidaparātus, Ukrainas dienvidiem tika izvērsts no Melnās jūras,” pavēstīja armijas pavēlniecība.
Triecienā nodarīti postījumi dzīvojamajiem namiem Odesas apgabalā, un tur šobrīd strādā glābēji.
Kā redzams video, ko tīmeklī publicējis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Zatokas kūrortā pie Odesas triecienā smagi bojātas ēkas, ap tām trieciena rezultātā izsvaidītas drupas.
“Nav militāro bāzu, nav karaspēka. Krievu teroristi vienīgi grib šaut. Par visu to viņi tiks saukti pie atbildības,” ierakstā sociālajā tīklā “Instagram” solīja prezidents.
Mikolajivas apgabalā uzbrukuma mērķis bijusi ostas infrastruktūra. Triecienā izmantotas raķetes S-300.
Mikolajivā notikuši vairāki sprādzieni, gaisā paceļas melnu dūmu mākoņi, redzams video, ko tīmeklī publicējis Mikolajivas apgabala gubernators Vitālijs Kims.
“Cietis kritiskās infrastruktūras objekts un autorūpniecības uzņēmums,” ziņapmaiņas platformā “Telegram” norādīja Kims.
Triecienā nodarīti postījumi arī pilsētas katlumājai, pavēstīja Mikolajivas mērs.