SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 0
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši aptuveni 37 570 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1649 tankus, 3832 bruņutransportierus, 839 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 109 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 678 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2704 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 67 specializētās tehnikas vienības.
Vislielākos zaudējumus krievi cietuši Mikolajivas virzienā.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Melnajā jūrā ir Krievijas kuģi ar 24 raķetēm “Kalibr”
Krievija tur Melnajā jūrā karakuģus, kas ir aprīkoti ar 24 spārnotajām raķetēm “Kalibr”, paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība “Dienvidi”.
“Ienaidnieka flotes kuģu grupējumi Melnās jūras ziemeļrietumu daļā tagad sastāv no diviem virsūdens un diviem zemūdens kuģiem, kas aprīkoti ar pavisam 24 raķetēm “Kalibr”, kā arī no diviem lieliem desanta kuģiem,” pavēstīja pavēlniecības preses dienests.
Tas nozīmē, ka Ukrainas dienvidos vēl arvien ir aktuāli raķešu triecienu draudi gan no jūras, gan no gaisa, gan no sauszemes.
Ar tādiem nevar vienoties pat par civiliedzīvotāju izvešanu: Bērboka uzskata, ka sarunas ar Krieviju nav reālas
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka paudusi viedokli, ka sarunas ar Krieviju šobrīd nav reālistisks variants.
“Par ko var vienoties ar kādu, kas nav gatavs vienoties pat ar Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju, lai ļautu aizbēgt civiliedzīvotājiem?” intervijā vācu žurnālam “Stern” sacīja Bērboka.
Bērboka arī noraidīja sabiedrībā zināmu un ietekmīgu vāciešu atklātā vēstulē nesen publicēto aicinājumu nekavējoties panākt pamieru un sākt sarunas.
“Ja es būtu ukrainiete, man šī vēstule šķistu naiva, satraucoša un augstprātīga,” sacīja ministre.
“Kādas Vācijas ārlietu ministram ir tiesības izlemt ukraiņu vietā par to, kura valsts daļa viņiem būtu jāatdod, cik miljonus pilsoņu jāpakļauj Krievijas varai?” jautāja Bērboka.
Ministre paziņoja, ka viņai nav bijis tieša kontakta ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma.
Bērboka piebilda, ka labprāt sacītu viņam: “Nāc, Sergej, parunāsim par mieru.” Taču viņa apšaubīja, cik liela ietekme Maskavā patiesībā ir Lavrovam.
Bērboka un Lavrovs pagājušajā nedēļā abi apmeklēja G20 valstu ārlietu ministru sanāksmi Bali, bet Lavrovs devās prom uzreiz pēc savas runas, neuzklausot Bērbokas atbildi.
