SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karadarbību Ukrainā ar Igoru Rajevu 0
Krievijas karaspēks pilnībā iznīcinājis Čornobiļas atomelektrostacijas (AES) arhīvu, kas tika veidots gadu desmitiem, piektdien paziņojusi Ukrainas Slēgtās zonas lietu pārvaldes amatpersona.
“Tas ir viss, kas palicis pāri no mūsu Čornobiļas dokumentiem un arhīviem,” sociālajā tīklā “Facebook” paziņoja Ukrainas Slēgtās zonas lietu pārvaldes Sabiedriskās padomes priekšsēdētājs Oleksandrs Sirota, publicējot fotogrāfiju ar papīra atliekām atkritumos.
Krievijas spēki Čornobiļas AES ieņēma kara pirmajā dienā 24.februārī, bet pameta to 31.martā.
Krievijas karaspēks izdemolēja un izlaupīja gandrīz visas biroja telpas.
“Iebrucēji nozaga ne tikai valsts uzņēmuma īpašumu, bet arī darbinieku personīgās mantas viņu darba vietās. Čornobiļā tika izlaupīta un sagrauta moderna analītiskā laboratorija sešu miljonu eiro vērtībā,” paziņoja Ukrainas Slēgtās zonas lietu pārvalde.
“Tas bija unikāls komplekss ar spēcīgām analītiskām iespējām un spēja sniegt pakalpojumus jebkurā radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas posmā, kā arī tehnoloģiju izpētes un izstrādes posmos,” norādīts pārvaldes paziņojumā.
Pārvalde arī pavēstīja, ka pagaidām ir pāragri izdarīt secinājumus par radiācijas fonu, bet atsevišķi mērījumi uzrāda būtiskus radiācijas līmeņus.
Tāpat arī Ukrainas vadība apsūdzējusi Krieviju par 170 Čornobiļas atomelektrostacijas (AES) darbinieku nolaupīšanu un piespiedu aizvešanu uz Krieviju.
Krievija gandrīz mēnesi AES darbiniekus turēja gūstā kompleksa bumbu patvertnē un tad viņus ar spēku aizveda uz Krieviju, raidsabiedrībai CNN teicis Ukrainas iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis.
Viņš piebilda, ka šajā laikā nozagtas arī lielākā daļa ukraiņu vērtslietu.
Krievijas puse pagaidām nav reaģējusi uz Ukrainas paziņojumu.
CNN arī ziņo par augstu radiācijas līmeni tā dēvētajā Sarkanajā mežā, kas ir radioaktīva aizlieguma zona netālu no Čornobiļas AES, kur 1986.gadā notika pasaules vēsturē plašākā kodolkatastrofa. Krievijas karavīri šajā zonā rakuši tranšejas un braukuši ar smago militāro tehniku, tādējādi paceļot radioaktīvos zemes slāņus.
Mariupoles mērs: Pilsēta kļuvusi par drupām un elli
Krievijas karaspēka aplenktā Mariupole kļuvusi par drupām un elli, un, lai iztēlotos tur notiekošo, šokējošie skati no nesen atbrīvotās Bučas “jāpareizina ar simtu”, intervijā Lietuvas sabiedriskajai televīzijai sacījis Mariupoles mērs Vadims Boičenko.
“Tā ir elle, ko mierīgajā, europeiskajā Mariupolē izraisījis Krievijas karaspēks. Vispirms viņi mūs aplenca un tad sāka iznīcināt svarīgos infrastruktūras objektus, apšaudīja noliktavas ar pārtikas un labības krājumiem. Iznīcināja arī tos centrus, kur gatavojām produktus patvertnēm,” viņš stāstījis.
“Krievijas lidmašīnas uz Mariupoli lidoja kā uz darbu, bombardēja pilsētu ik pa pusstundai. Šie noziegumi savā cinismā pārspēj saprašanu, cilvēciskās morāles normas. Bumbas tika nomestas uz Mariupoles dzemdību namu, Drāmas teātri. Tur lieliem burtiem bija rakstīts “bērni”. To fiksējušas starptautiskās organizācijas, un ir skaidrs, ka tas ir kara noziegums. Pēdējais noziegums notika marta beigās, kad viņi apšaudīja mūsu slimnīcu, nogalinot aptuveni 50 cilvēkus, un tādu noziegumu ir daudz,” norādījis mērs, piebilstot, ka pilsētā tā vai citādi iznīcināti 90% infrastruktūras, turklāt 60% sagrauti tiešā tēmējumā.
“Briesmīgākais, ka viņi šos noziegumus cenšas slēpt. Tai pilsētas daļā, ko kontrolē Krievijas Federācija un okupācijas karaspēks, koloboranti – mūsu vēlētāju ievēlētie deputāti – pasludinājuši vietējo varu un palīdzējuši iznīcināt pierādījumus, paslēpt līķus, apglabāt masu kapos un sadedzināt. krematorijās. (..) Mēs to saucam par ukraiņu tautas genocīdu, nevis atbrīvošanas operāciju, ko viņi sludina. Viņi vēlas atbrīvot Ukrainu no ukraiņiem,” sacījis Boičenko.
“Diemžēl nav iespējams šos šausmīgos noziegumus nofilmēt vai nofotografēt mobilajā telefonā, jo vairāku pēdējo dienu notikumi cilvēkus šai elles stāvoklī ir iebiedējuši. Tās ir šausmas, ko grūti pat iztēloties. Esam redzējuši skatus no Bučas – ja gribat iztēloties, kas notiek Mariupolē, pareiziniet to ar simtu,” viņš piebildis.
Jautāts par iespējamo kopējo agresijas upuru skaitu, mērs atbildējis, ka līdz 21.martam pilsētas varasiestādes vēl spēja fiksēt agresoru pastrādātos noziegumus un saskaitīt nogalinātos mierīgos iedzīvotājus.
“Viņus apglabājām brāļu kapos, jo citas iespējas nebija. (..) Šī statistika ir briesmīga, bet mēs to redzējām savām acīm. Zinām, ka vēl ir tūkstoši upuru, kurus nepaspējām savākt, jo sākās plašs uzbrukums, ēku apšaude, ielu cīņas, un savākt nogalinātos vairs nebija iespēju. Zinām, ka tie ir tūkstoši Mariupoles iedzīvotāju, kurus tagad tiek mēģināts noslēpt,” viņš stāstījis.
“Redzam, ka Krievijas karaspēks jau sācis pilsētas iedzīvotāju deportāciju nezināmos virzienos, tāpēc lūdzam visu civilizēto pasauli apvienoties vienam mērķim – pilnīgai pilsētas evakuācijai un naftas un gāzes embargo noteikšanai, lai no tās attteiktos visi mūsu partneri. Simtiem miljonu, miljardi dolāru tiek tērēti, lai iznīcinātu tādas pilsētas kā Mariupole. Un tādu ir daudz: Buča, Černihiva, Harkiva un citas pilsētas, kas var tikt iznīcinātas tāpat kā Mariupole, no kuras palikušas tikai drupas,” sacījis Boičenko.
Krievijas armijas bombardēšanā Černihivā nogalināti aptuveni 700 cilvēki
Krievijas armijas veiktajā bombardēšanā un apšaudēs Černihivā nogalināti aptuveni 700 cilvēki, no kuriem 70 nav iespējams identificēt, piektdien paziņojis pilsētas galva Vladislavs Atrošenko.
“Es varu nosaukt aptuvenu skaitli – tie ir 700 cilvēki,” paziņoja pilsētas mērs, norādot, ka šajā skaitlī ietvertas gan militārpersonas, gan civiliedzīvotāji.
“Turklāt ir 70 neatpazīti līķi, kurus mēs nevaram identificēt,” sacīja mērs.
Atrošenko norādīja, ka vēl aptuveni 40 cilvēki ir pazuduši. Viņš stāstīja, ka gadījumā, ja cilvēki atradušies 40 līdz 50 metru rādiusā no aviācijas bumbas sprādziena epicentra, tie vienkārši pārvērtušies pelnos.
Pēc Atrošenko rīcībā esošās informācijas Černihivā palikuši 80 līdz 95 tūkstoši pilsoņu. Pirms kara pilsētā dzīvoja 285 līdz 290 tūkstoši cilvēku.
